Kultūras ziņas

Rīgā viesojas «Les Voix Humaines»

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Valsts atbalsts radošajām personām

Janvārī varēs pieteikties uz valsts atbalstu radošajām personām

Sākot no nākamā gada, spēkā stāsies jaunais “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums”. Tas nosaka, kādā kārtībā un apjomā par profesionāļiem atzītas radošas personas varēs saņemt valsts nodrošinātu finansiālu atbalstu darba dīkstāves periodā, slimības gadījumā, kā arī pensionētajiem māksliniekiem palīdzēs nomaksāt komunālos maksājumus un segt ārstniecības izdevumus. Pieteikšanās radošo personu atbalsta maksājumiem un stipendijām caur Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu tiks atklāta nākamā gada janvārī.

Radošo personu sociālajam nodrošinājumam 2018. gadā valsts budžetā tiks atvēlēts pusmiljons eiro. Latvijā ir ap 3500 profesionālu radošo personu. Šīs naudas pietikšot apmēram 200 cilvēkiem. Tā paredzēta, lai aizlāpītu robu viņu finansēs darba dīkstāves un slimības gadījumā, jau sākot no pirmajām darba nespējas dienām. Savukārt pensionētu mākslinieku gadījumā ar šo naudu varēs daļēji apmaksāt komunālos maksājumus un medikamentu iegādi. Turklāt piešķirot atbalstu, netiks vērtēts viņu kustamais vai nekustamais īpašums. Naudas piešķiršanu pārvaldīs Valsts kultūrkapitāla fonds.

"Tie noteikumi ir ļoti sarežģīti. Pirmkārt, viņam ir jāpierāda, ka viņam šos trīs mēnešus nav finansējuma, tad, tikko viņš saņem kādu finansējumu, viņam ir jāpārtrauc šī atbalsta saņemšana," saka Valsts kultūrkapitāla fonda vadītājs Edgars Vērpe.

Šo atbalstu varēs saņemt par profesionālu radošu personu atzītie. Tie ir cilvēki, kuri kļuvuši par savai nodarbei atbilstošas radošas organizācijas vai savienības biedriem. Kā arī tie, kurus organizācija, tajā neiestājoties, atzinusi par profesionāli savā jomā. Par profesionālisma kritērijiem savienību vadītājiem vēl jāvienojas, un noteicošais nevar būt augstskolas diploms, uzskata Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze.

"Protams, katrā nozarē ir sava specifika, bet rakstniecības nozarē tās ir izdotās grāmatas vai arī dramaturgu gadījumā tās ir lugas, kas ir iestudētas, bet nav nodrukātas. Es nezinu, kā ar māksliniekiem, lai paši izšķir, bet rakstniecībā mums nav augstākās izglītības. Rakstnieka diplomu nevienam nekur nepiešķir," skaidro Jundze.

Atbalsts neattiecas uz amatiermākslām un amatierkustības pārstāvjiem, kā arī uz zinātnisko jaunradi, ja tā nav attiecināma uz kādu no radošajām jomām.

"Tipiskais jautājums, vai mākslas, teātra un literatūras kritiķi arī tiek atzīti par radošām personām, kaut arī paši neraksta un nespēlē teātri? Protams, ka attiecas arī uz viņiem," norāda Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Kad iegūts atbilstošs radošās personas statuss, jāpierāda finansiālā situāciju. Atbalstu varēs saņemt tie, kas ar Valsts ieņēmuma dienesta izsniegtu dokumentu spēs apliecināt, ka viņu ienākumi vismaz trīs mēnešus nepārsniedz pusi no minimālās algas. Tad Kultūrkapitāla fonds lems par atbalsta piešķiršanu minimālās algas apmērā līdz laikam, kad mākslinieka ienākumi atjaunosies, bet ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem. Viena persona atbalstu var saņemt tikai vienu reizi gadā.

"Slimībai pārrēķinās vienkārši desmit dienas pret minimālo mēnešalgu, variablais būs pensionāriem komunālie maksājumi un ārstniecības izdevumi," skaidro Voldiņš.

Atbalsta piešķīrēji nekontrolēs, kā radošās personas saņemto naudu iztērēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti