Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai muzeji dodas pensijā?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Rīgā būvēs akustisko koncertzāli par 118 miljoniem eiro?»

Kultūršoks: «Vai Radošo personu atbalsta likums atrisina radošo problēmas?»

Radošo profesiju pārstāvji norāda uz trūkumiem Radošo personu atbalsta likumā

Pēc teju 20 gadus ilgušām diskusijām pērn Saeima pieņēma Radošo personu atbalsta likumu. Jau pirmajos tā darbības mēnešos atklājušies vairāki trūkumi, kas septembrī ar likuma grozījumiem laboti, taču radošo profesiju pārstāvji norāda uz trūkumiem un vēlētos vēl lielāku atbalstu. Ilgi diskutēts, radošo personu atbalsta likumprojekts pērn, nonācis Saeimā, saskārās ar milzīgu pretestību un neizpratni, tomēr tika pieņemts.

“Vēl aizvien brīnos, ka to likumu pērn pieņēma. Tas nebija pašsaprotami. Tas notika ar lielu cīņu. Paldies Dievam, ka pieņēma kaut ko. Tas, ka kaut kas būs jāmaina, bija skaidrs,” uzskata Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis. 

Atbalsta programma sākotnēji paredzēja, ka pusgadu ilgu atbalstu minimālās algas apmērā var saņemt radošas personas, kam gadījusies dīkstāve un trīs mēnešu laikā ienākumi nav pārsnieguši pusi no minimālās algas. Tāpat vienreizējam pabalstam slimības vai komunālo izdevumu segšanai varēja pieteikties seniori, kuru pensija nepārsniedz 215 eiro. Gribētāju bija diezgan daudz – Radošo savienību padomē vērsušies 140 cilvēku.

“Sākumā bija, ka atnāk pensionārs, un mēs sakām: “Jūs kvalificējaties, cik jums ir pensija?” Un viņš saka – man ir 220 eiro vai 240 eiro. Mēs sakām – diemžēl jūs nekvalificējaties.  Iezīmējās tas, ka puse no minimālās algas, tie 215 eiro, ir jau par zemu, tas “noķer” tos cilvēkus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ vēl ir izdzīvojuši. Bet nav tas līmenis, ka īslaicīgi iekritis problēmās, kā tas likumā bija paredzēts,” skaidro Matulis. 

“Sākumā, kad programma tika izsludināta, daudzi bija priecīgi – beidzot kaut kas tāds arī Latvijā! Kad iepazināmies ar nosacījumiem, [izrādījās], neviens jau nevar pieteikties, neviens neatbilst kritērijiem,” stāsta kuratore, mākslas kritiķe Jana Kukaine. 

Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe uzsver – ir izrādījies, ka šie cilvēki ir nevis turīgi, bet gan vienkārši nav tik bezcerīgi nabadzīgi, kā bija uzrakstīts likumā. 


Matulis atzīst: “Tas bija tas, kam mēs daudzu gadu diskusiju periodā, iespējams, nepievērsām uzmanību. Mēs vairāk cīnījāmies ar juridiskām likumdošanas lietām, par to pusi no minimālās [algas] pat neaizdomājāmies.”

Radošo personu atbalstam paredzēto finansējumu šī gada 9 mēnešos  saņēmuši tikai 8 seniori un 30 radošās personas dīkstāves gadījumā. Iztērēta tikai nepilna piektā daļa paredzēto līdzekļu. 

Nepilnības jau ļoti ātri labotas – Saeima atbalstījusi, prezidents izsludinājis, un jau 16.oktobrī spēkā stāsies jauni kritēriji radošās personas atbalsta saņemšanai. Turpmāk radošas personas dīkstāves gadījumā atbalsta stipendiju varēs saņemt, ja ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nav pārsnieguši 75 procentus no minimālās algas jeb 322 eiro. Savukārt senioriem atbalsta saņemšanai ierobežojumi vispār atcelti.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norāda – ministrijā apzinās, ka tieši senioriem šis atbalsts ir ļoti būtisks, jo tā valstī ir visneaizsargātākā grupa. 

Kultūras ministrijā domā, ka tas līdz gada beigām ļaus apgūt visu šim gadam piešķirto finansējumu (500 000 eiro), un tas nebūs jāatskaita atpakaļ valsts budžetā

“Tieši tādēļ grozījumi tik ātri veikti. To kontekstā mēs novēršam šķēršļus atbalsta saņemšanai. Radošo savienību padome, kam ir tiešs kontakts, ar šīm personām sazināsies. Mēs prezumējam, ka līdzekļu apguve notiks ļoti aktīvi,” saka Vilsone. 

Vairāki radošo profesiju pārstāvji atbalsta mehānismā saskata, viņuprāt, vēl vairākus trūkumus.

“Manuprāt, ir jāievieš nošķīrums, vai tie ir ienākumi no darbības kultūrā, vai blakus ienākumi, no kuriem arī labprāt atteiktos vai samazinātu, lai palielinātu laiku nodarboties ar mākslu,” uzskata Jana Kukaine. Viņa piebilst: “Es esmu tā persona, kas nevar pieteikties. Man ir divi bērni, ģimene, man ir daudz izdevumu. Es nevaru iedomāties, ka vispār varētu pārtikt no 300 eiro. Tad tas būtu bankrots.

Man ir blakus darbi, kam nav nekāda sakara ar mākslu. Tas bieži ir apgrūtinoši un kaitinoši."

“Ar to mēs atšķiramies no Ziemeļvalstīm, ka mums visus ienākumus skaita kopā,” norāda dejas kritiķe Inta Balode. “Ziemeļvalstīs, ja es piesakos stipendijai, man jautā, vai mani ienākumi no radošās darbības pārsniedz konkrētu summu, nevis vispār, ko es pelnu kā apkopēja vai  sētniece. Ir labi, ka ir tāds atbalsts, bet tas aktualizē situāciju, kāda ir tiem, kas nestrādā iestādēs. Tas darbojas tādam, kam ir kādi uzkrājumi. Tas varētu būt pat apzināts mērķis – cilvēks plāno, gribu  neskraidīt pa sešiem darbiem, nepasniegt tur, nerakstīt scenārijus kotlešu ballītēm, es tagad rēķinu. Pusgadu mēģinu uzkrāt. Tad trīs mēnešus mēģinu izturēt, saku – nemaksājiet man! Un pēc tam zinu, ka pusgadu varu būt pilna laika radošās profesijas pārstāvis.”

Edgars Vērpe norāda – izvēle ir. “Jebkurš mākslinieks var izvēlēties – būt tikai radošajā darbā, būt brīvmākslinieks un rēķināties ar situāciju, ka ienākumi ir neregulāri. Vai arī var meklēt darbu, kurā ir pastāvīgi ienākumi, un ar to finansēt savu radošo darbu. Tā diemžēl ir. Kamēr viņš nav pasaulslavens mākslinieks ar milzīgiem honorāriem, tikmēr tas ir dārgs hobijs, bet katram ir iespēja kļūt par pirmo numuru vai labāko mākslinieku un saņemt honorārus, kādi nerādās sapņos tam, kurš strādā valsts darbā,” uzskata Vērpe. 

Savukārt Inta Balode uzsver – ir profesijas, kurās nevar strādāt sestdienās un svētdienās.  Tā ir tikai tiem, kas strādā individuāli. 

“Es arī varu rakstīt savu grāmatu sestdienās, svētdienās. Dejotājs nevar dejot tikai sestdienās, svētdienās, tas nav iespējams,” akcentē Balode. 

Kukaine uzskata –

šāds labi iecerēts projekts nošauj garām, jo paliek neredzīgs pret ārkārtīgi sarežģītām realitātēm, kā dzīvo mūsdienu radošie cilvēki Latvijā. 

Balode arī sūrojas, ka jūt atšķirību, piemēram, ar Igaunijas dejas kritiķēm, ar kurām sākusi savu karjeru kopā pirms 12 gadiem. Ja Igaunijā dejas kritiķes var normāli dzīvot no savas radošās darbības, nodarboties ar pētniecību un apmeklēt festivālus, Latvijā tas nav iespējams. 

“Man visu laiku vajag meklēt papildu iespējas izdzīvot un pelnīt. Līdz ar to mūsu profesionālās kapacitātes arvien vairāk attālinās,” saka Balode.

Vērpe uzskata, ka dīkstāves pabalsti ir normāla lieta tām profesijām, kas strādā individuāli – piemēram, darbojas vizuālajā mākslā vai literatūrā. Pats kādreiz strādājis kā brīvmākslinieks, Vērpe atceras – bieži gadās, ka pusgadu nav nekādu ienākumu. 

“Tev visu laiku ir jādomā, kā savilkt galus kopā, kā sashēmot tā, lai puslīdz varētu normāli izdzīvot. Nav runa, ka mēs tagad pirksim kažokus un iesim uz smalkiem restorāniem dzīrot. Tas ir tikai samaksāt rēķinus, lai bērniem var nopirkt ziemas zābakus, jo ir atkal klāt rudens,” sūrojas Jana Kukaine. 

Savukārt Dace Vilsone skaidro – mērķis bija rūpēties par personām, kuras nevar gūt nekādus ienākumus. “Sniegt atbalstu tiem, kam nav nekādu citu ienākumu veidu. Šis likums nav panaceja visām dzīves jomām,” viņa uzsver. 

Atbalsts paredzēts kā vienreizējs īslaicīgs atbalsts grūtā brīdī, bet no tā netiek maksāti nodokļi. Līdz ar to no šiem ienākumiem neuzkrājas, piemēram, pensija. Uz to Kultūras ministrijā atbild – personai pašai ir iespēja veikt sociālās iemaksas, lai veidotos sociālā nodokļa uzkrājums.

“Mērķis bija šos līdzekļus novirzīt kā stipendiju personas rīcībā. Mēs cilvēkam dodam pilnu summu, un cilvēks pats izlemj, kā pareizāk rīkoties,” noslēdz Vilsone. 

KONTEKSTS

Pēc ilgām diskusijām Radošo personu atbalsta likums stājās spēkā 2018.gada janvārī un nosaka, kādā kārtībā un apjomā par profesionāļiem atzītas radošas personas var saņemt valsts nodrošinātu finansiālu atbalstu darba dīkstāves periodā vai slimības gadījumā. Likums ļauj valstij sniegt sociālo atbalstu tiem māksliniekiem, kuriem nav darba devēja, piemēram, gleznotājiem, literātiem vai ārštata režisoriem. Valsts tam paredzējusi pusmiljonu eiro gadā.

Pieteikšanās radošo personu atbalsta maksājumiem un stipendijām notiek caur Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu.

Radošās personas statusu piešķir radošās apvienības, bet uz pabalstu var pretendēt, ja radošās personas ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāki par pusi no minimālās algas.

Jaunajā radošo personu atbalsta mehānismā pirmā pusgada laikā tika izmaksāti tikai 76 tūkstoši no gadam atvēlētajiem 500 tūkstošiem eiro. Atbalsts pirmajā pusgadā sniegts 27 radošajām personām dīkstāves periodā un astoņiem cilvēkiem pensijas vecumā.

2018.gada septembrī Saeimā tika pieņemti likuma grozījumi, kas uz atbalsta stipendijām ļauj pieteikties arī tām pensionētajām radošajām personām, kuru radītie darbi ir publiskoti laikā līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai izdienas pensijas saņemšanas brīdim. Iepriekš bija noteikts, ka darbiem jābūt publiskotiem vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas. Grozījumi paredz iespēju atbalsta stipendiju saņemt arī tad, ja personas ienākumi triju mēnešu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas katrā mēnesī ir mazāki par 75 procentiem no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra. Tāpat radošo personu atbalstam ar grozījumiem noteikts, ka atbalsta stipendijai slimības gadījumā varēs pieteikties arī tie radošie cilvēki, kuri darbojas kā pašnodarbinātās personas.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti