"Visu skatieni ir pievērsti 2022. gadam, kad VKKF valsts dotācijas budžets tiks piesaistīts akcīzes nodoklim. Uz to ceram un gaidām, jo tas savā ziņā nodrošinās pēctecību budžeta attīstībā un tas būs saskanīgi ar pārējo valsts attīstību. Tas nodrošinās augstvērtīgāku kultūras produkta veidošanu," diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" norāda VKKF padomes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis.
Sīmanis gan min, ka nevajag domāt, ka 2022. gadā uzreiz iestāsies leiputrija.
"Šai padomei jādomā par pārejas brīdi, kad no fiksētas dotācijas pāriesim pieaugošā, attīstošā dotācijā," turpina Sīmanis.
Runājot par iespējām atbalstīt dažādas kultūras ieceres šobrīd, Sīmanis atzīst, ka tas potenciāls, ko Latvijas kultūra varētu piedāvāt, nav piepildīts.
"Bet jāskatās arī uz realitāti, un tā ir tāda, ka pat ar to naudu, kas šobrīd tiek piešķirta un sadalīta VKKF un caur citām kultūras institūcijām, domāju, ne tikai Latvijas, arī starptautiskā kontekstā labi sevi pierādām. Mēs parādām, ka mums ir augsta līmeņa profesionāļi, kas realizē izcilus projektus," uzskata Sīmanis.
VKKF padomes pārstāve, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Santa Mičule-Hirša atzīst, ka viņas pārstāvētā nozare saņem visvairāk pieteikumu un atbalstīt var tikai kādus 20%.
"Pieteikumu skaits ir liels. Uz mūsu nozares pleciem ir visvairāk jomu. Nodrošinām visu jaunrades procesu, jo no valsts pastāvīgi tiek dotēts tikai mākslas muzejs, kas nodarbojas ar mākslas reprezentāciju. Ar jaunradi nodarbojas nevalstiskās organizācijas, ko lielā mērā finansē VKKF. Māksliniekiem jākonkurē ar nevalstiskām biedrībām. Tas ir sarežģīti," vērtē Mičule-Hirša.
VKKF padomes pārstāvis, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Valts Ernštreits norāda, ka ir svarīga pāreja uz citu finansēšanas modeli tuvākajos divos gados, jo līdzšinējais finansējums nozarei ir nepietiekams.
"Reizēm cilvēkiem no malas liekas, ka kultūra ir nozare, kur daudz līdzekļu, bet, paskatoties no valsts pozīcijām vai uz citām nozarēm, arī Kultūras ministrija ir mazākā pēc budžeta no visām ministrijām," analizē Ernštreits, piebilstot, ka svarīgi, lai jaunrades un kultūras process būtu pastāvīgs un pēc iespējas plašāks.
Jaunrades procesa plašākam nodrošinājumam jau no nākamā gada tiks ieviestas jaunrades stipendijas.
"Tas varētu būt solis pretī tam, lai radošie cilvēki varētu darīt savu darbu un darīt tikai to, nevis mēģināt izdzīvot ar blakusdarbiem," uzskata Sīmanis.
Ideja par nepieciešamību palielināt tieši finansējumu jaunradei nāk no Latvijas Radošo savienību padomes.
"Ņemot vērā, ka budžeta sarunas ir teju fināla stadijā, ir skaidri iezīmēts lēmums, ka būs papildu finansējums tieši jaunradei, jaunrades darbu tapšanai. Iezīmējies arī tas, ka finansējums saglabāsies arī nākamajā gadā," skaidro Ernštreits.
Papildu finansējums jaunradei varētu būt ap 200 000 eiro, kas paredzēts radošo stipendiju papildinājumam. Šīs summa nodrošinās pieaugumu apmēram par 34%. "Palielinājums ir būtisks pret finansējumu, kas tagad tiek piešķirts kā radošās stipendijas. Bet arī šis palielinājums līdz galam problēmu nerisina," bilst Ernštreits.
Sīmanis vēl kā būtisku problēmu, kas jāsakārto VKKF darbā, nosauc stipendijas, kas saistītas ar radošās personas statusu. Nepietiekama finansējuma dēļ šī gada programma ir jau beigusies. Radošo savienību padomei ir idejas, kā to mainīt, bet arī no VKKF puses vajadzētu palīdzēt, lai sistēma nostabilizētos, būtu tāda, kas nodrošina cilvēkiem atbalstu.
