Kultūras akadēmija maijā aicina iepazīties ar studentu pētnieciskajiem darbiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Maijā Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) piedāvās plašu un daudzveidīgu notikumu programmu, kas prezentēs studentu pētnieciskās aktivitātes studiju procesa ietvaros, LKA pētījumu projektu rezultātus un jaunās pētnieciskās ieceres, aicinot kultūras un mākslas procesos ieinteresētos visdažādākajos veidos iepazīt LKA īstenotā pētniecības procesa starpdisciplinaritāti un daudzpusību. Liela daļa no plānotajiem notikumiem atklās bakalaura, maģistra un arī doktora studentu pētniecības rezultātus. Notikumi norisināsies gan klātienē, gan tiešsaistē un būs pieejami interesentiem bez maksas, informēja LKA.

Visa mēneša garumā LKA "Facebook" lapā norisināsies lekciju cikls "Zinātne tiešsaistē", piedāvājot interesentiem uzzināt vairāk par 2021./2022. studiju gada ietvaros tapušajiem LKA pētnieciskajiem projektiem, ko īsteno LKA doktorantūras studenti. Cikla ietvaros norisināsies piecas tematiskās lekcijas:

  • 9. maijā plkst. 15.00 – "90 par deviņdesmitajiem. I pētniecības fāze" (Auguste Petre)
  • 16. maijs plkst. 15.00 – "Mūzikas industrijas attīstības iespējas: audiovizuālo darbu radīšana, administrēšana un monetizācija digitālajā vidē" (Guna Zučika)
  • 24. maijs plkst. 15.00 – "Latviešu atdzejas tendences. Kopainas skices" (Ivars Šteinbergs)
  • 27. maijs plkst. 15.00 – "Lielpasākuma "Rīgas astoņsimtgade" saturu ietekmējošie faktori organizatoru skatījumā" (Diāna Čivle)

Par godu LKA Satversmes pieņemšanas gadadienai, 18. maijā, plkst. 15.00 ikvienam būs iespēja LKA "Facebook" lapā attālināti piedalīties profesora Raimonda Brieža lekcijā, kas būs veltīta LKA goda profesoram un studentu iemīļotajam pasniedzējam Gunāram Bīberam.

19. maijā no plkst. 10.00 līdz 16.00 Ludzas ielas 24 zālē norisināsies LKA starpdisciplinārā studējošo konference "ZinātMāksla", aicinot uz diskusijām, sarunām un referātiem par LKA bakalaura un maģistra līmeņa studentu uzmanības centrā nonākušajām pētnieciskajām tēmām, kas arī novērtētas kā labākās pētnieciskās ieceres noslēguma darbos un saņēmušas snieguma stipendijas darbu izstrādei, norādīja LKA. Izskanēs referātu prezentācijas tādos tematiskajos blokos kā Audiovizuālā un skatuves māksla, Kultūras mantojums un kultūrpolitika, Kultūras mārketings un menedžments. Konferences ietvaros tiks prezentēts studentu pilotprojekts Valsts pētījumu programmas projekta "Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai" ietvaros studiju kursā "Kritikas seminārs" (vada profesore Līga Ulberte) – "Kritikas valoda: vārdnīcas mēģinājums".  Konferences norisei būs iespēja sekot līdzi arī tiešsaistē, LKA "Facebook" lapā un "Youtube" kanālā.

Savukārt 20. un 21. maijā studenti kopā ar LKA pasniedzējiem dosies radošajā rezidencē uz Stāmerienas pili, lai radošās un pētnieciskās aktivitātēs izstrādātu  projektu ieceres, kas būtu īstenojamas, plānojot Stāmerienas pils kā nozīmīgas Gulbenes novada kultūrtelpas attīstību, pozicionējot pili kā unikālu tūrisma objektu, kā arī pievēršoties ar pili saistītā kultūras mantojuma izpētei un tā komunikācijas iespējām.

11. un 27. maijā izskanēs arī pēdējās epizodes raidieraksta #LKArunā tematiskajā sadaļā "Zini vai pēti!", pievēršoties digitālajām inovācijām un to pielietojumam muzeju nozarē Latvijā, kā arī apskatot kultūras dažādās lomas un ietekmes.

13. maijā plkst. 15.00 sezonas noslēgumu piedzīvos arī sarunu platforma "Ceļā", piedāvājot iespēju skatītājiem uzzināt vairāk par valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projektu "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide". LKA pētnieku darba grupa (Lolita Ozoliņa, Rūta Muktupāvela, Ieva Vītola, Juris Urtāns,  Jānis Meinerts un studenti)  projekta ietvaros izzinās pilskalnu ainavu, tās nozīmi un izmaiņas, pētījumus veicot galvenokārt Ziemeļlatgalē. Kā norādīja LKA, pētījuma gaitā, izmantojot ainavu arheoloģijā un reģionālo pētījumu praksēs balstītu pieeju, tiks rekonstruēta un analizēta Baltinavas pilskalnu arheoloģiskā ainava. Pētījuma mērķis ir izprast reģiona telpisko struktūru aizvēsturē, proti, kā ģeogrāfiskā telpa tika izmantota saimniecībā, kādas kulturālas nozīmes tai tika piešķirtas, kā tā atspoguļoja to apdzīvojušās sabiedrības sociālās struktūras un kā pati telpa ietekmēja tajā dzīvojošo sabiedrību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti