Vaicāta, kā radās ideja Laikmetīgās kultūras forumā runāt par valsts drošību un kā tieši kultūra var aizsargāt valsti, Līga Lindenbauma Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atbild: "Protams, ne teātra izrāde, ne glezna neaizsargās kareivi frontes līnijā. Tas ir skaidrs. Šajā mirklī jau varētu teikt, ka kultūras potenciāls valsts drošības aspektā ir nokavēts, nevajadzētu tikt tik tālu. Bet
kultūrai ir iespēja vienot cilvēkus, radīt kopīgas vīzijas, stāstīt par laikmetu, kurā mēs dzīvojam, caur spēcīgiem mākslas tēliem uzrunāt cilvēkus, radīt viņos empātiju, radīt arī diskusijas un aktualizēt dažādus tematus.
[..] Ja mēs šobrīd paskatāmies uz Latvijas sabiedrību, karš ir kā tāds lakmusa papīriņš uzrādījis tās problēmas, kas mums sabiedrībā ir bijušas. Mēs esam zinājuši, ka dzīvojam dažādās kopienās. Varbūt esam bišķi tā kā izlikušies, ka tas nenotiek šobrīd, bet pēc pēdējiem notikumiem mēs redzam realitāti un it kā esam pārsteigti. Es teiktu, ka šis ir tas lauks, kur tieši kultūra varētu iesaistīties, it īpaši laikmetīgā kultūra – kultūra, kas rodas šobrīd, ko rada mākslinieki, reaģējot uz aktualitātēm, uz sabiedrības temperatūras izmaiņām."
Pēc piemēra mākslā Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas izpilddirektorei tālu nav jāmeklē. Viņa atgādina par Ģertrūdes ielas teātrī (tur arī notiks forums) tapušu izrādi "Taņas dzimšanas diena": "Šī izrāde runāja par ģimeņu sašķeltību. Krievvalodīgi, latvieši – kā viņi uztver 9. maiju? Kādam tie ir uzvaras svētki, kādam tā ir Eiropas diena. Izrādē runāja, kā tas ir, dzīvot šajā sašķeltajā pasaule, kur ir dažādi skatījumi uz vienas dienas nozīmi." Laikā, kad situācija sabiedrībā nav tik ļoti nokaitēta, kultūra var būt lauks, kur dažādām kopienām sanākt kopā un diskutēt, spriež Lindenbauma.
Konfliktu risināšanas un miera veidošanas eksperte, mediatore Ilze Dzenovska forumā piedalīsies ar lekciju "Kultūras nozīmība sabiedrības un valsts drošības ilgtspējai". Viņa vērtē, ka mums trūkst izpratnes par to, ko nozīmē cita veida sabiedrības un valsts drošības veidošana proaktīvi. Reizē viņa nepiekrīt tam, ka kaut kas jau ir nokavēts: "Sabiedrība attīstība notiek cikliski. Vienmēr ir kāds solis uz priekšu un ir atkritieni, un tad ir sabiedrībā pionieri un tad nāk līdzi lielāka sabiedrības masa.
Mēs esam jauna demokrātija, mums ir maza izpratne par sabiedrības, indivīda atbildību un to, kā vispār demokrātija veidojas sabiedrībā. Tas ir attiecību jautājums.
Savukārt attiecības ir tas, kā cilvēki savstarpēji sarunājas, tas, kā cilvēki lieto varu, tas, kam cilvēki piešķir vērtību, kā viņi apmierina savas vajadzības. Tā ir dzīves kultūra, tā ir sarunu kultūra." Eksperte aicina vairāk pievērsties kultūras klātesamībai sabiedrības tagadnes attiecību apzināšanā un nākotnes veidošanā.
Arī Dzenovskai padomā kāds piemērs no laikmetīgās mākslas – "Noderīgu zināšanu un nezināšanu melnais tirgus", ko 2014. gadā sadarbībā ar kolēģiem no Vācijas īstenoja Latvijas Jaunā teātra institūts: "Tas bija laikmetīgās kultūras projekts, kur tika savesti kopā ārsti, bijušie prezidenti, mūziķi, dažnedažādu profesiju pārstāvji. Tā bija tiešā performance, kur ar katru no šiem cilvēkiem varēja piedalīties sarunā. Tas bija gan izglītojošs, gan attiecību veidojošs instruments, iedodot līderību un atbildības uzņemšanās iespēju katram cilvēkam, kas tur piedalījās."
"Strādājot laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju vidē, arī sadarbojoties ar Kultūras ministriju un Rīgas domi, bieži var just, ka politiķi īsti nesaprot, kur īsti kultūrai ir tā lietderība. Skaisti jau ir, ka mēs dziedam un dejojam, un veidojam izstādes, bet kāda tad ir pievienota jēga," stāsta Lindenbauma. "Mēs ar šo forumu gribam teikt – tas darbs, ko mēs darām, ir daudz lielāks par vienkāršu izstādi vai koncertu." Turpina Dzenovska: "Tad, kad pilsoniskā sabiedrība, piemēram, šī iniciatīva, kas nāk no Laikmetīgās mākslas asociācijas, sadarbosies kopā ar izpildvaru un lēmējvaru, varēsim runāt par kaut kādu kritisko masu, kad mēs sākam piešķirt nozīmi un saprotam, ka kultūra ir mega jaudīgs instruments.
Kļūda ir tā, ka par kultūru domā un runā tikai Kultūras ministrija, ka nav pietiekami cieši tilti starp Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, un viņi domā par sabiedrības drošību kā sargāšanu, kā sodīšanu. Tādā veidā mēs nevaram mainīt sabiedrības attiecības un konfliktu transformēt."
