Sadaļas Sadaļas

Kultūrdeva

TAKE ME BABY - J. Bukovskis / R. Saulietis

Kultūrdeva

Kādu šo vasaru redz dažādu žanru mūziķi

«Kultūrdevas ābecē» Mežaparka Lielā estrāde

Kā Mežaparka estrāde kļuva par sidraba birzi?

Pirmie latviešu Dziesmu svētki norisinājās 1873. gadā pirmajā Rīgas parkā – Viestura dārzā, kas tagad tiek dēvēts arī par Dziesmu svētku parku. Nākamie Dziesmu svētki tika organizēti dažādās vietās Rīgā, estrādi būvējot katru reizi no jauna. 1955. gadā Mežaparkā tika uzbūvēta estrāde, kura tika iecerēta kā PSRS sasniegumu demonstrācijas jeb pastāvīga Dziesmu svētku norises vieta. Lai estrādes telpas starp Dziesmu un Deju svētkiem nestāvētu tukšas, tajās tika izveidota Tautas sasniegumu izstāde. Tajā atradās arī eksponāts, kas bija katra padomju cilvēka sapnis – privātmāja ar mēbelēm.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Mežaparka Lielajā estrādē ir norisinājušies arī politiski mītiņi, starp kuriem visnozīmīgākais ir viena no pirmajām Atmodas laika manifestācijām – “Par tiesisku valsti Latvijā” 1988. gada 7. oktobrī, kurā uzstājās Atmodas līderis Dainis Īvāns, dzejniece Māra Zālīte, dziedātāja Ieva Akuratere un citi. Mītiņa laikā desmitiem tūkstoši cilvēku pieprasīja Padomju Savienībai Latvijas saimniecisko pašnoteikšanos un lielāku autonomiju. Nākamajā dienā pēc manifestācijas tika dibināta Latvijas Tautas fronte. Pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā estrādē notika pamatīga rekonstrukcija, arhitektu Andreja Ģelža un Jura Paegles vadībā nojaucot sānu arkas un deju grīdas un atbrīvojot vairāk vietas dziedātājiem.

2007. gadā izsludinātajā metu konkursā par estrādes rekonstrukciju starp 17 pretendentiem uzvarēja arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša kopprojekts. Diemžēl šajā gadā pasaulei uzbruka arī ekonomiskā krīze, tāpēc projekta īstenošana tika iesaldēta. Pēc gandrīz desmit gadiem tika nolemts projektu tomēr realizēt, un Latvijas simtgades Dziesmu svētki 2018. gadā jau tika sagaidīti daļēji rekonstruētā Dziesmu svētku estrādē. Mežaparka estrāde var lepoties ar pasaulē lielāko kora tribīni, kurā vienlaikus var atrasties 13 000 dziedātāju – divreiz vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Arī koristu ģībšanas risks ir samazinājies, jo estrādē iestrādātās tehnoloģijas piedāvā iespēju dziedātājus dzesēt ar atvēsinošu ūdens miglu. Estrādē šobrīd ir 30 000 skatītāju sēdvietas, kuras vajadzības gadījumā iespējams transformēt 60 000 stāvvietās. (Tas gan joprojām ir par maz, lai Latvijā ierastos dziedātāja Madonna, kura uzstājoties tikai vismaz 70 tūkstoš apmeklētāju lielām auditorijām.)

Arhitekti Poga un Mailītis estrādes rekonstrukciju veidojuši līdzībās ar dabu – tribīne simbolizē kalnu, kurā uzkāpt, bet estrādes jumts – sidraba birzi, kas plešas aiz šī kalna. Sidraba birzs iemieso arī atsauci latviešu tautas filozofiskās vērtības jeb dzīvesziņu, kas ietverta tautas dziesmas rindās “Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu”. Unikālā sidraba birzs konstrukcija veidota no 1766,4 tonnām metāla un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Andra Zabrauksa vadībā estrādē radīts unikāls akustiskais risinājums, kas rada līdzīgu efektu mežam un, kā apgalvo japāņu akustiķi, – mežs ir labākā telpa kora mūzikai.

Laikā, kad estrādē nenorisinās Dziesmu svētki, tajā tiek organizēti dažādi masu pasākumi – nepārspēts apmeklējuma rekords joprojām ir “Prāta vētras” albuma “Tur kaut kam ir jābūt” noslēguma koncerts, kuru apmeklēja 45 000 skatītāju (salīdzinājumam – Lady Gaga koncertu “Born This Way” apmeklēja 20 000). Pirmais ārvalstu grupas koncerts, kas norisinājās Mežaparka estrādē, ir grupas “Gipsy Kings” uzstāšanās.

Nākamie Dziesmu un deju svētki norisināsies 2023. gadā, kad tiks svinēta arī šīs tradīcijas 150 gadu jubileja.

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt