Tagad var droši teikt, ka vismaz kādu laiku Cēsis var pretendēt uz Latvijas kultūras galvaspilsētas nosaukumu,” saka Žagars, piebilstot, ka "rīt Cēsis pilnīgi noteikti būs kultūras galvaspilsēta."
Skaidrojot, ar ko īpaša ir Vidzemes koncertzāle „Cēsis”, Žagars stāsta, ka zāle ir viegla, tajā daudz izmantots koks, īpašs ir iekštelpu dizains, bet zāles īpašā specifika ir tas, ka tā var būt dienas gaismas pielieta, gan aptumšota. Žagars domā, ka koncertzāle varētu kļūt par Rīgas kultūras tūristu ārpilsētas rezidenci, no Rīgas līdz Cēsīm var paspēt atbraukt un pēc koncerta atgriezties atpakaļ.
Savukārt runājot par koncertzāles akustiskajām īpašībām, koncertzāles valdes priekšsēdētājs ir piesardzīgs.
Akustiku mēs dzirdēsim rītdien, kad zālē būs pilna un simfoniskais orķestris uz skatuves, bet vismaz pagaidām testi ir ļoti labi,” saka Žagars.
Atminoties koncertzāles tapšanas sākotni, Žagars stāsta, ka bijuši divi varianti: vai nu koncertzālei būvēt jaunu ēku brīnišķīgā vietā, vai pārbūvēt veco Kultūras namu pilsētas centrā.
„Tad Cēsu politiķi saprata, ka, nepārbūvējot veco Kultūras namu, mēs Cēsu pilsētas centrā iegūsim vienu, teiksim, ne sevišķi labā kondīcijā esošu graustu,” stāsta Žagars. „Tādēļ izlēma pārbūvēt šo Kultūras namu, un rezultāts visiem patīk, jo veco sienu elpai tomēr ir nozīme.”
Liels pluss ir arī tas, ka koncertzāle tagad atrodas pilsētas centrā.
Kāds žurnālists Žagaram jautājis, vai koncertzālē jau redzēts spoks?
„Vēl neesam [redzējuši],” smej Žagars, piebilstot, ka tas liecina vien par to, ka koncertzāles gars ir ļoti svarīgs.
Intervijas noslēgumā Žagars īpaši uzsver, ka viņš nav vienīgais koncertzāles idejas izlolotājs.
Tā bija Cēsu komanda, kas pie tā strādāja, cītīgi strādāja. Ir jāpasaka arī milzīgs paldies Cēsu politiķiem, kas tobrīd bija pie varas un pieņēma lēmumu industriāli ne tik turīgā pilsētā kā Cēsis būvēt koncertzāli,” norāda Žagars.
Kā iepriekš vēstīts, jaunās Vidzemes koncertzāles "Cēsis" atklāšanas koncertā sestdien, 31.maijā, piedalīsies starptautiski atzīti Latvijas mākslinieki un trīs Baltijas valstu diriģenti.
Programmā iekļauta Alfrēda Kalniņa, Marģera Zariņa, Imanta Kalniņa, Kristapa Pētersona, Santas Bušs, Emīla Dārziņa un Pētera Vaska mūzika, kā arī Džakomo Pučīni, Morisa Ravela un Dobrinkas Tabakovas darbi.
