Ziemas saulgriežos svētku rotā šoreiz arī viens no vecākajiem namiem Jelgavas Vecpilsētā, kas līdz šim vairāk bijis zināms kā viens no pilsētas graustiem.
Jelgavnieks Māris norādīja: "Strādājot policijā, te bieži garām braukts. Tādā stāvoklī, kā tā ir šobrīd, – tās ir divas dažādas ēkas. Viennozīmīgi vecpilsētā vajadzēja atjaunot, un tas, kas ir paveikts līdz šim brīdim, ir ļoti skaisti."
Kā skaidroja vēsturnieks, pirmās ziņas par apdzīvotību pašreizējās Vecpilsētas apkaimē esot datētas jau ar 17. gadsimtu, bet līdz mūsdienām saglabājusies apbūve veidojusies 18.-19. gadsimtā.
Vēsturnieks Andris Tomašūns pauda: "Tur dzīvoja cilvēki un nodarbojās ar to, ko dara 18.-19. gadsimtā. Pašiem dzīvesvieta, amatniecība un tirdzniecība, un tas, ka šajā mājā pagrabā atrada maizes krāsni, un arī dokumentāli arhīvs parādīja, ka šeit dzīvojuši cilvēki, kuri cepuši maizi pārdošanai." Savukārt kara laikā te vienmēr dzīvojuši zaldāti.
Tagad senā ēka un tai līdzās esošais nams pārbūvēta un restaurēta, kļūstot par "Dzīvesziņas un arodu sētu".
Pēc lielajiem remontdarbiem ēka atguvusi vēsturisko izskatu. Lai gan dažbrīd šķiet, ka telpās remonts nemaz nav pabeigts, tāds esot bijis mērķis, – saglabāt atrastos vēsturiskos rotājumus. Saglabāts arī manteļskurstenis, kas ir vienīgais šāds zināmais atjaunotais objekts pilsētā.
Jelgavas reģionālā tūrisma centra vadītāja Dace Kaņepone norādīja: "1800. gados būvētie namiņi, kas izdzīvojuši Jelgavas dedzināšanu, piedzīvo otro dzīvi un var saglabāt un stāstīt par senajām liecībām. Patiesībā šie nav tikai tūrisma objekti, šī vieta ir radīta, lai nāktu un piedzīvotu."
Nomas līgums ar pašvaldību paredz, ka vismaz nākamos piecus gadus vienā spārnā darbosies aušanas, bet otrā keramikas darbnīca. Audēju darbnīca jau ievākusies jaunajās telpās un cer, ka vēstures elpa palīdzēs arī vēsturiskajā nodarbē.
SIA "Austras raksti" vadītāja Aija Mālkalne pauda: "Apzinot Jelgavu, es jau no pašiem pirmsākumiem esmu šo māju ieraudzījusi, un man likās, ka tā varētu būt ļoti piemērota."
Visvairāk "Austras koka" vadītāja lepojas, ka līdz ar Dzīvesziņas centra izveidi Jelgavā atkal atgriezušās 1900. gadā amatnieka Pētera Viļumsona izgudrotās, patentētās un Jelgavā ražotās stelles "Lielupes viļņi", kas tagad pilnībā aizņem vienu no ēkas telpām.
Ēkas atjaunotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, un remontdarbu izmaksas ir gandrīz 1,8 miljoni eiro.
