#Grosvaldi1919. Igaunija šaubās par aliansi ar Ulmani, Margarētas sirdslietas kā uz delnas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

1919.gada jūlijā Igaunijas valdība šaubās par to, vai līdzšinējā alianse ar Ulmaņa valdību varēšot tikt uzturēta spēkā, jo Latvijas kabineta sastāvā atrodas Baltijas vācieši. Šo ziņojumu Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē pieņem ievērībai. Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics apliecina, ka Jāzepa Grosvalda amata vieta Parīzes delegācijā apstiprināta. Jāzeps Grosvalds sūta lūgumu britu kara birojam atbrīvot viņu no dienesta armijā. Margarētas dienasgrāmatā sirdslietas kā uz delnas, sarežģītas attiecības, apetītes trūkums…

Savukārt papiņš Frīdrihs Grosvalds dēlam Oļģerdam ziņo, ka no Stokholmas ar tvaikoni dosies uz Rīgu, lai pārraudzītu īpašumus. Uz Stokholmu savukārt drīz dosies mamiņa un Līna, kur viņas gaida glīts dzīvoklis legācijā. Kārlis Zariņš no Stokholmas raksta Oļģerdam un izsaka savu viedokli par Miera konferences darbu un Latvijas iekļaušanos lielo Eiropas valstu saimē, kā arī ir itin ziņkārīgs par Oļģerda sirdslietām.

Meierovics apliecina, ka Jāzepa Grosvalda amata vieta Parīzes delegācijā apstiprināta

 

#Grosvaldi1919

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik mēnesi vēstīs par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiks atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Tāpat varēs sekot līdzi tam, kā 2019. gadā noris darbi pie dzimtas izpētes un popularizēšanas, veidojot izstādi, veicot zinātnisko un populārzinātnisko pētniecisko darbu.

Publikācijas top sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. 

#Grosvaldi1919 tapšanā piedalās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts vēstures muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, “Latvijas mediji”  un biedrība “Domuzīme”.

Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics apliecina, ka Jāzepa Grosvalda amata vieta Parīzes delegācijā apstiprināta.

8.7.1919

Kam: Oļģerds Grosvalds

No: Zigfrīds Anna Meierovics

115, Par Road,

ST John's Wood,

London,

N.W.8

PERSONĪGI.

O.Grosvalda kungam.

Par Jūs privātā vēstulē no 5.jūlija iekustināto jautājumu attiecībā uz Jāzepa Grosvalda iestāšanos Delegācijas dienestā es pašlaik rakstu I.Seskis kungam, viņu lūgdams, Jūs, kā arī pārējos Delegācijas iepazīstināt ar vēstules saturu. Es uzskatu, ka līdz ar to minētais jautājums ir formeli un galīgi nokārtots.

Pašlaik saņēmu Jūsu Bisenieka kungam adresēto vēstuli no 7.jūlija ar sekošiem pielikumiem

1) Fr.Grosvalda kga vēstules kopija

2) N.Čaikovska -"-

3) Rezolūcija.

Pateicos.

Ar mīļiem sveicieniem

Jūsu

Z.A.Meierovics

Margarēta apcer savas attiecības ar maltītēm, sarunām franču valodā un cigaretēm

Margarēta Grosvalde #diary

8.7.

I enjoy the somewhat interesting position – our meals, French talks and cigarettes. Joe came here to-day to look at my portrait in the album, and the three of us went to the Savoy afterwards. I find I must learn drinking all over again. We walked home down the Inner Circle. Mother is displeased – without any reason.

Džo raksta Oļģerdam par savām skicēm un zīmējumu drukas īpatnībām

Džo raksta Oļģerdam par savām skicēm un zīmējumu drukas īpatnībām (visticamāk, žurnālā “Revue Baltique”). Piemin skici “Melnais bruņinieks”, ko apcerējis arī Visvaldis Bokalders rakstā  “JĀZEPS GROSVALDS TRIMDĀ” (Jaunā Gaita nr. 105, 1975):

“Pēc atgriešanās no Austrumu ceļojuma Grosvalds savos darbos ar lielu prasmi izmanto strēlnieku un austrumu ciklos gūto pieredzi un sasniegto technisko gatavību. To labi raksturo divi Grosvalda dzīves pēdējā gadā radušies zīmējumi, kas atrodas šai krājumā. Viens no tiem ir „Melnā bruņinieka” pirmais variants ar zemnieka tēlu, kuŗam vienā rokā zobens, ar otru atbalstot kādu ievainoto, kas pagriezis muguru milzīgam bruņinieka siluetam mākoņos. Šinī zīmējumā izmantota „Divdūjiņu” krāsu skala: ugunsgrēku sārtotā debess pret violeti melniem mākoņiem un kā akcenti spilgti baltas liesmas un balti krusti. Ja agrākos Grosvalda simboliskos tēlojumos varēja saskatīt zināmu banalitāti, kā, piem., zīmējumā, kuŗa malās novietotie divi kaŗavīru tēli sarga latviešu sētu, kur samākslota ideja un tās izpausme, tad „Melnā bruņiniekā” simboliskā ideja saliedēta ar tēlojumu spēcīgā monumentālitātē, kas liek atcerēties Gojas tēlotos milžus.”

Q. A. M.

8.7.19.

Mīļais Ogier,

Saņēmu nupat Tavu vēstuli no 5.7.19.

1. Zīmējumu zināms var drukāt kādā grib krāsā. Tumši brūns būs ļoti labs – vispārīgi jo “vājāka” krāsa, jo delikātāks iznāk zīmējums.

2. Es cerēju, ka Jūs noteiksiet honorāru. Priekš kara es būtu prasījis 100 frankus, t.i. apmēram 40 rubļus, bet tagad man liekas 200 franki nebūtu par daudz. Ja Tu domāji, ka tas par daudz, ņemsim vidējo – 150 frankus.

Pārstrādāju divas citas skices, kuras toreiz uzzīmēju, krāsās, un esmu viņas nodevis Margarētai, lai viņa pie pirmā gadījuma Tev piesūta. Viens: tas pats latvju kareivis un otrais “Melnais bruņinieks”. Varbūt Tev viņi derēs kaut kur uzkārt pie sienas jeb parādīt. Ja viņi nav vajadzīgi, lieci viņus pie veciem papīriem (viņi ļoti slikti un “lubiski”).

Mamiņa un Līna atstājušas Addison Gardens un dzīvo līdz aizbraukšanai 112, Laxham, Gardens, mazā Bpardinghouseā.

Esmu saņēmis no Tupiņa uzaicinājumu rakstīt par jauniem latviešu māksliniekiem. Mēģināšu kaut ko saprātīgu sacerēt, bet nerunāšu nemaz par vecajiem, jo tā nav mana darīšana, un viņam acīmredzot par tiem kāds cits rakstīs, varbūt Tu?

Dzīvo sveiks!

Tavs
Jazeps

Melnais bruņinieks
Melnais bruņinieks

Džo vēstulē Arturam Tupiņam sola rakstu par latviešu jaunajiem māksliniekiem

Arturs Tupiņš (1889—1951) bija latviešu rakstnieks un žurnālists, kurš 1917. gadā devās uz Franciju un līdz 1921. gadam dzīvoja Parīzē, kur Parīzes miera konferences laikā no 1918. gada septembra līdz 1920. gada aprīlim rediģēja franču valodā iznākošo mēnešrakstu "Revue Baltique".

Kam: Arturs Tupiņš

No: Jāzepes Grosvalds

Queen Alexandra Military Hospital

Millbank, London, S.W.

8.7.19.

Mīļais draugs, nupat saņēmu Jūsu pastkarti no 5.7.19. Mēģināšu kaut ko sarakstīt un, kad būšu gatavs, Jums aizsūtīšu.

Varu uzņemties rakstīt tikai par jauniem māksliniekiem, tātad Jums būs jāatrod cits, kas raksta par Alksni, Purvīti, Rozentālu, Zariņu, Tillbergi, Kugu, Zaļkalnu, Dzeni, Madernieku. Mans raksts aptvertu Matveju, Cīruli, Ubānu, Drēviņu, Toni, Strunki, Suttu, Johansonu, Vidbergi un mani pašu. Par sevi, zināms, arī nevaru rakstīt un tāpēc došu tikai, ja gribiet, biogrāfisku materiālu. 

Galvenā ideja manā rakstā pēc manām domām labi ietilps propagandas programmā: ka jaunā latviešu māksla, atmesdama Münchenes skolu, mācījušies pie Francijas un latīņu kultūras, un ka viņa izsaka tautas cenšanos pēc brīvības, patstāvības un īpatnējiem ideāliem. 

Ceru apmēram nedēļas laikā rakstu pabeigt (franču valodā) un Jums piesūtīt.

Ar sveicienu Jūsu

Jāzeps Grosvalds

Frīdrihs Grosvalds ziņo dēlam Oļģerdam, ka no Stokholmas ar tvaikoni dosies uz Rīgu

Papiņš Frīdrihs Grosvalds dēlam Oļģerdam ziņo, ka no Stokholmas ar tvaikoni dosies uz Rīgu, lai pārraudzītu īpašumus. Uz Stokholmu savukārt drīz dosies mamiņa un Līna, kur viņas gaida glīts dzīvoklis legācijā.

Kam: Oļģerds Grosvalds

No: Frīdrihs Grosvalds

Stokholmā, Bragevagen 2 

9/VII 19. (saņemta 17.7.19)

 

Mīļo Olgerd!

Sen neesmu no Tevis kaut ko dzirdējis, laikam gan Jums vispārīgi un Tevīm speciali daudz darba. Protokoļa noraksti par pirmo sēdi Latvijas lietā nebija visai iepriecinoši, jo parāda, ka uzskati pēc komis.priekšnieka valsts virzienā stipri grozījies, bet cerības laikam vēl nav jāzaudē. Nākošā nedēļā laikam 16/VII  no tejienes zviedru akc.biedrība "Ost" sūtīs tvaikoni ar uztura vielām uz Rīgu un grib mani ņemt līdz. Es nu visādi gribu turp nobraukt un pēc kādām 14 dienām atkal būt atpakaļ, jo man nekādas ziņas nav par mūsu noma un mantu stāvokļa. Par tanti Ilzi Kundziņ, dz.Krappe lasīju  kādā vācu avīzē, ka viņa 1.maijā esot 'ciešanās' miruse, ja tas tā būtu, tad gan viņas familijas apstākļi ļoti bēdīgi. Mami un Lina taisās drīz šurp atbraukt, kādā 'dienā' nezinu, bet no Grahner kundzes dzirdēju, ka laikam ap 17/VII, tātad var iznākt, ka viņu atbraukšanas dienā neesmu te. Es viņām gan rakstīju, ka viņas var mūsu Legācijā nomesties, kur Zariņš paliek un viņas saņems. Mums te 4 labas, ir glīti mēbelētas istabas līdz oktobrim un kādam paziņam dziedniecība. 'Troken', kas mūs apkalpo, arī vāra priekš mums, tā ka esam pilnīgi apgādāti. Ceru, ka mamiņa varēs kādu laiku atpūsties pēc grūtām Londonas dienām, kur vispār dēļ kārtīgas apkalpošanas trūkuma bija ļoti daudz smaga darba. Kas tālāk būs, tad redzēsim, kad viņa būs atbraukusi un es Rīgā bijis. Te mums sevišķi labas attiecības ar [???] sūtniecību, kur divi kungi runā pilnīgi krieviski un vienam, pēc viņa paša vārdiem, pēc viņa paša vārdiem, Latvija sevišķi mīļa tādēļ, ka viņam Krievijā bijuse ļoti laba Latviete-aukle, kas viņam jau agrāk daudz par Latviešiem stāstījuse. No Jāzepa vakar dabūju vēstuli, cerams, ka viņš drīz būs izveseļojies. Varbūt, ka jau no Rīgas varēšu Tevīm par pastu rakstīt.

Dzīvo sveiks!

Papiņš  

Igaunijas valdība šaubās, vai līdzšinējā alianse ar Ulmaņa valdību var tikt uzturēta spēkā

1919.gada jūlijā Igaunijas valdība šaubās par to, vai līdzšinējā alianse ar Ulmaņa valdību varēšot tikt uzturēta spēkā, jo Latvijas kabineta sastāvā atrodas Baltijas vācieši. Šo ziņojumu pieņēma ievērībai.

Protokols Nr.82

9. jūlijā 1919. g. p[u]lkst[en] 2.05 dienā.

Piedalās: A. Bergs, J. Seskis, F. Cielēns un O. Grosvalds.

J. Seskis nolasa Payot firmas galīgo kontraktu par A. Berga brošūras drukāšanu, kas saskan ar delegācijas lēmumu no 3. jūlija. Nolemj uzdot J. Seskim parakstīt kontraktu un nodot firmai.

Cielēns ziņo, ka otrdien 8. jūlijā delegācijā bija ieradies dzejnieks Paul Fort, kas apņēmies izlabot Raiņa drāmas „Uguns un nakts” franču tulkojumu, kuru tas uzskata par diezgan labi izdevušos. Paul Fort arī sarakstīšot ievadu. Atlīdzību viņš fiksēšot vēlāk saziņā ar rakstnieku G. de Lubicz-Milosz. Viņš arī interesēšoties par drāmas uzvešanu. F. Cielēns nodevis manuskriptu lielāko daļu (bez pirmā cēliena, kas jau gatavs) norakstīt uz mašīnas birojam rue de Passy.

J. Seskis ziņo, ka tas bijis ielūgts 8. jūlija vakarā uz vakariņām pie monsieur P. Gillet, kur arī bijis M[r]. Raoul Labry. Gillet runājis par saviem projektiem: a) quai (doks) īrēšanu Liepājas ostā; b) tirdzniecības projektiem; c) bezdrāts telefona ierīkošanu. Priekšlikumi drīz būšot gatavi rakstiskā formā un tikšot iesniegti delegācijai ar lūgumu nosūtīt tos Latvijas valdībai. P. Gillet izteicies, ka uz priekšu franči vairs neaizdošot kā agrāk skaidru naudu agrākās Krievijas zemēm, bet vairāk iziešot uz preču došanu un uz palīdzības sniegšanu darbinieku veidā. Nodibināts jau „Comité d`Action en Mer Baltique et en Mer Noire” (Baltijas un Melnās jūras rīcības komiteja), kurā J. Seskis ievēlēts par Latvijas priekšstāvi.

F. Cielēns ziņo, ka tas privāti saticies ar leišu delegācijas locekli Naruševiču un pārrunājis leišu attiecības pret mazo valstu konferencēm. F. Cielēns izteicies, ka leišu izturēšanās varot tikt uzskatīta kā nedraudzīgs solis. Naruševičs teicis, ka viņam par pēdējiem notikumiem maz kas zināms. Sarunā piedalījušies arī citi leiši, kas bijuši nemierā ar Lietuvas delegācijas rīcību un solījušies iesniegt pieprasījumu par izstāšanos no mazo valstu konferences.

8. jūlijā A.Bergs un F. Cielēns bijuši leišu–latviešu robežas komisijas sēdē. No leišu puses piedalījušies: Naruševičs, Klimas un vēl viens priekšstāvis. F. Cielēns ievada runā teicis, ka robežu komisijas incidents nobeigts, bet, ka Lietuvas delegācijas izstāšanās no mazo valstu konferences varēšot arī atstāt zināmu iespaidu uz robežu komisijas locekļu attiecībām. Leiši savās atbildēs uzsvēruši leišu tautas, valdības un delegācijas uzskatus. Naruševiča runā bija manāmi valdības uzskati, kuri it kā nesaskanētu pilnīgi ar delegācijas stāvokli uzskatiem. Izstāšanās no mazu valstu konferences izskaidrojama ar konfliktiem leišu un baltkrievu starpā. 

A. Bergs papildina aizrādījumu, ka Naruševičs teicis, ka leiši nekad nestāšoties sakarā ar tādu varu, kura būtu naidīga latviešiem vai igauņiem. Bez tam tas teicis, ka tēzes latviešu–leišu alianses nodibināšanai, kas izstrādātas Latvijas delegācijā, celtas priekšā Lietuvas valdībai Kauņā un ka valdība izteikusies labvēlīgā garā un projekts tikšot sīkāk apspriests.

Nolemj nākošā sēdē paziņot, ka latviešu delegāti vēlas atmest sarunas par vispārāju politiku un pāriet uz tiešu robežu jautājumu apspriešanu.

F. Cielēns ziņo, ka tas bijis igauņu delegācijā un sarunājies ar J. Posku. Igauņiem pienākušas ziņas, ka latviešu iedzīvotājos un karaspēkā Rīgā manāms nemiers ar tagadējo Ulmaņa kabinetu, kas varot izvērsties par bruņotu sacelšanos. Tālāk J. Poska teicis, ka Igaunijas valdība šauboties par to, vai līdzšinējā alianse ar Ulmaņa valdību varēšot tikt uzturēta spēkā, jo Latvijas kabineta sastāvā atrodas Baltijas vācieši. Šo ziņojumu pieņem ievērībai.

Cielēns ziņo, ka ukraiņu delegācijas sociālisti sasaukuši visu mazo valstu delegāciju sociālistu sapulces. Pēdējā sēdē, kur F. Cielēns ņēmis dalību, bijuši klāt: ukraiņu, gruzīņu, armēņu, tatāru un baltkrievu priekšstāvji. Apspriesti soļi, kādi būtu sperami nākošajā starptautiskajā sociālistu konferencē un citi uz Poliju un Ukrainu attiecīgie jautājumi. Iekustināts jautājums par kopēju delegāciju laikrakstu dibināšanu. Sīki pārrunājot šo projektu, atzīst tādu laikrakstu vajadzību un uzdod F. Cielēnam turpmākus soļus spert.

Cielēns ziņo, ka igauņi izdošot Londonā savu laikrakstu angļu valodā, kas bez politiskiem jautājumiem nodarbosies arī ar ekonomiskiem tematiem. J. Seskis uzņemas rakstīt ministram Z. A. Meierovicam un izteikt delegācijas uzskatus, ka Latvijas Ārlietu ministrijai būtu jāizdod līdzīgs laikraksts Londonā, kā arī jādibina Latvijas Tirdzniecības kamera.

F. Cielēns ziņo, ka Parīzē iebraucis Brantings. F. Cielēns viņu apmeklēs kā Latvijas Miera delegācijas priekšstāvis loceklis.

O. Grosvalds ziņo, ka no Grāvīša nopirkti trīs A. Cīruļa mākslas podniecības darbi par 200 frankiem. Citus darbus pagaidām nolemj neiegādāt.

F. Cielēns ziņo, ka viņš nākošā nedēļā nodomājis aizbraukt uz Latviju.

Sēdi slēdz plkst. 4.00 pēc pusdienas.

Piezīme pie protokola Nr.82. Izsvītroti vārdi: „stāvoklis” un „priekšstāvis”. Ierakstītiem vārdiem un teikumiem ticēt: „delegācijas”; Naruševiča runā bija manāmi valdības uzskati”; „uzskatiem” un „loceklis”.

[paraksts] J. Seskis

Sekretāra [paraksts]: E. Girgensons

Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).

Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.

Kārlis Zariņš izsaka viedokli par Latvijas iekļaušanos Eiropas valstu saimē

Kārlis Zariņš no Stokholmas raksta Oļģerdam un izsaka savu viedokli par Miera konferences darbu un Latvijas iekļaušanos lielo Eiropas valstu saimē, kā arī ir itin ziņkārīgs par Oļģerda sirdslietām!

Kam: Oļģerds Grosvalds

No: Kārlis Zariņš

Stokholmā, 9.jūlijā 1919 (saņemta 17.7.19)

Sveiki labais draugs!

Jūs gan man sen jau solījāt rakstīt kādu garāku vēstuli, bet līdz šim vēl nekā. Gaidīšu vēl kādu laiku. Zinu, ka Jums tagad vajag seviški daudz darba, jo pēc cīņām Miera konferencē sāk iztirzāt mūsu - Latvijas - jautājumu. Še nu Jums būs gan ko svīst. Pirmais Delegācijas atsūtītais ziņojums nekā laba nevēsta. Tur iznāk it kā gribētu mums tiesības apcirpt. Lai tas nenotiktu tad raujaties dūšīgi. Latvijas vēsture Jūs pieminēs. Tas vis tā oficiālā pusē, bet man ļoti interesētu dabūt kādas ziņas no Jums par Jūsu iekšējo - vairāk sirds dzīvi. Vai atļaujiet sev arī kādu patīkamu brītiņu?

Es dzīvoju tepat ļoti klusi un vēsi. Par vakariem šad tad arī izeju, bet še nav tuva sajūta. Uz īsu laiciņu var arī aizmirsties. Sveiciniet visus mājas ļaudis.

Ar sirsnīgo sveicienu,

Jūs K.Zariņš

Margarētas dienasgrāmatā sirdslietas kā uz delnas, sarežģītas attiecības, apetītes trūkums…

Margarēta Grosvalde #diary

10.7.

I have complained so much about my empty life, – and now I have got that pain all over my body again and have not the slightest reason to suppose he has the same feeling. I have carried out all his ordered very promptly, and he has been an awful dear – giving me tea at his office, which made my men stare, and taking me to the Langham last night. He talked about divorce as well. I have been up since five, and he has heard me since 6.30. He laughed rather nervously during our last breakfast, when I started talking about my rent. That feeling does not leave me all day – we dine at Lesham Gardens, where I eat with the greatest effort. I gave the apis to Joe. 

 

Kam: Oļģerds Grosvalds

No: Jāzeps Grosvalds

Q. A. M. 

12.7.19.

Dear Ogier, 

Saņēmu Tavu vēstuli no 9.7.19. Atvainojos, ka nerakstīju, bet vēl lietas nav galīgi noskaidrotas. Stāvoklis tāds:

  1. Barkers saslimis, brauc atpūsties, nevar mani tagad apskatīt, bet tikai zeptembra sākumā. Tātad tad atkrīt. Zināms viņš tomēr paliek, kā pēdējā instance - ja līdz zeptembrim neesmu vesels, tomēr tad vēl ietu pie viņa.
  2. Tātad tagad priekšā konzekvenču pilna dilemma:

Te palikt nozīmē atstāt kāju iekš status quo, baudīt lazaretes prerogatūres t.i. Bezmaksas ārstēties, dzīvot un baroties, dabūjot bez tam apm. $ 25.0.0 pa mēnesi.

Uz Parīzi braukt nozīmē pārraut visas saites ar angļu dienestu, maksāt par varbūtēju operāciju jeb tālāku ārstēšanos, un drīz stāties darbā. Par to tad ir problemātiskā izredze kāju izārstēt pavisam (?).

3.  Tu sapratīsi, ka šis paģēr mazākais vienu dienu apdomāšanas. Šodien sestdiena - pirmdien būšu nācis pie gala sprieduma un tad nākamo nedēļu rīkošos - ja nospriežu braukt uz Parīzi, pret nedēļas beigām ceru darīšanas nokārtot, kaut gan iespējams, ka War Office un citas formalitātes braukšanu vēl vēlāk aizkavēs.

4. Ja es nāku uz Parīzi, man tūlīt jāiet pie ārsta - Tu laikam varēsi ieteikt, pie kā? Bez tam būtu labi, ja es zinātu kādu ortopēdisku iestādi, netāli no legācijas, kur es varētu turpināt ārstēšanu, ja operācija netiek izdarīta. Bet to gan laikam ārsts pats varēs pateikt.

5. Ceru, ka man atliksies 100 mārciņas priekš ārstēšanas.

6. Par honorāru jau aizrakstīju - angļu valūtā laikam 150 fr. līdzinājas 5 mārciņām un 200 fr. 7 ½ .

7. Mamiņa un Līna nākamā piektdienā (18.7.19.) brauks caur Newcastle uz Bergenu un tad uz Stokholmu.

Visu labu

Tavs J.

Margarētai sievišķīgs prieks par zīda zeķēm, sarkanām rozēm un gramofona skaņām

 

Margarēta Grosvalde #diary

13.7.

I have done my best not to indulge in that feeling, but to master it, and have discovered a merciless remedy – I read a letter he got from Paris. My people have equipped me nicely with silk stockings, etc., and I have red roses from Joe. Mrs. Arthur [the char] played the gramophone for me.

Jāzeps Grosvalds lūdz britu kara biroju atbrīvot viņu no dienesta armijā

14.07.1919

To Lt.Col.Nugent

War Office M.O.2

Room 236

From Lt.Grosvald

Cusen Alexandra Military Hospital Millbank.

Nationality: -Lett.

Unit: - Former Russian officer. Since January 25th temporary commission in the British Army. Attached subsequently to Cen.Dunstervilles Force, North Persian Force and Gen.Thomsons H.C. in Tiflis and Baku.

 

Sir,

I have the honour to report that the Minister for Foreign Affairs of the Lettish Government, who is now at the head of the Lettish Legation at the Peace Conference in Paris, has asked the State Secretary for Foreign affairs through the British Ambassador in France, to obtain my release from service with the British Army.

I am informed that a wire from War Office to this effect has been sent to Baku H.C., ordering me to report to the Lettish Legation in Paris.

Having set with an accident in Tiflis on March 13th 1919, and dislocated my left ankle, I have since then been in hospital.

As I feel sufficiently well now to start work in Paris, where I have been urgently called by the Lettish Minister for Foreign Affairs, I beg you to take the necessary measures to this effect, i.e.

to discharge me from service with the British army.

I am, Sir, Your obedient Servant

 

No: Jāzeps Grosvalds

Kam: Oļģerds Grosvalds

14.7.19

 

Cher Ogier,

esmu šodien sācis sarunas ar War Office – rīt ceru zināt, cik ātri varēšu atsvabināties no dienesta.

Cerams pēc 10-14 dienām varēšu doties ceļā. Rakstīšu rīt sīkāki.

Tavs J.

 

Margarēta cenšas pamatot, kāpēc viņai jādodas līdzi Džo ceļā uz Franciju

Margarēta cenšas pamatot, kāpēc viņai jādodas līdzi Džo ceļā uz Franciju: “Viņš jau zināms ir dūšīgs, bet kad es domāju, ka viņam varētu kas pa ceļam notikt, es ļoti uztraucos. Viņš var tik lēnām iet, un ja kāds viņu grūž, vaj ir drūzma, Dievs zina, kas var notikt.”

 

Kam: Oļģerds Grosvalds

No: Margarēta Grosvalde

Saņ.15.7.19

14.7.19.

Mīļo Olgertiņ,

Šodien saņēmu Tavas divas vēstules ar čeku priekš Joe un kvīti, kuru pielieku še klāt. Pēc naudas iešu tiklīdz kā varēšu.

Ar Joe lietu ir tā, ka Dr.Barker viņu nav pieņēmis – varot tikai varbūt septembrī. Tātad Joe ir nospriedis braukt uz Parīzi, cik drīz viņam būs iespējams. Viņš jau Tev pats par visu rakstīs un telegrafēs pēc vizas. Vaj nav iespējams viņam dabūt diplomātisko vizu sūtniecībā un te Konzulātā? Tad viņam nebūtu veltīgas mantu skatīšanas. Bez tam lieta stāv tā, ka mēs visi negribētu viņam ļaut braukt vienam. Viņš jau zināms ir dūšīgs, bet kad es domāju, ka viņam varētu kas pa ceļam notikt, es ļoti uztraucos. Viņš var tik lēnām iet, un ja kāds viņu grūž, vaj ir drūzma, Dievs zina, kas var notikt. Te vēl ir labāki tamdēļ, ka viņam ir zilā ievainoto binde ap roku, bet ar uniformas izģērbšanu, tas viss atkrīt. Būtu vislabāk, ja es varētu dabūt oficielu uzdevumu, un kāds man samaksātu ceļojumu; bet tas jau nebūs labi iespējams, un es labprāt samaksāšu pati visu, ja varu Joe labi aizvest. Mamiņa un Lina aizbrauc šo Piektdien uz Stokholmu. Mamiņa mani ļoti lūdz pavadīt Joe. Maniem kungiem principā nav nekas pretim. Tātad tikai vajag man vizu. Lūdzu apdomā visu to un dari, kas Tev iespējams.

Es šausmīgi steidzos. Priecājos, ka Tu esi apmierinājies par manu Liepājas braukšanu. Man bija ļoti žēl šķirties no Ministra un viņam arī būs grūti.

Man citādi iet labi – dzīvoju viena Legācijā un strādāju dūšīgi. Garos rakstus, par kuriem Tu tik atzinīgi izsakies, tulkoja un sastādīja Bisenieks. Bet man zināms bija lielākā daļa no tehniskiem darbiem jādara. Ļoti patīkami dzirdēt atzinīgu vārdu par šo grūto darbu.

Tātad lūdzu mums abiem vizas, esi sveicināts un neaizmirsti mani pavisam.

[UZVĀRDS] te nodarbojas ar automobiļu pirkšanu un pārdošanu. Es viņa adreses nezinu, bet prasīšu Joe’am.

Tava Margarēta.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti