No Latvijas Eiropas Savienības (ES) programmā „Kultūra” tika pieteikti ap 20 dažādi projekti. Tomēr tikai puse no tiem guvusi atbalstu. Jaunā teātra institūtam tuvākajos gados būs jāīsteno divi apjomīgi notikumi: Čehijas Mākslas un teātra institūta daudzgadu projekta „SharedSpace, Shared Space: Music, Weather, Politics” kopējā summa ir 1,2 miljoni eiro. Bet no Latvijas puses vadīts projekts un tam arī saņemta nauda 140 tūkstoši eiro, ko sauc „Dance Move Cities”, kad dejas meistardarbnīcas notiks dažāds Rīgas vietās, kur jauni mākslinieki izglītosies kopā ar pasaules klases horeogrāfiem, bet rīdzinieki varēs to visu vērot. Projekta vadītāja Laura Stašāne skaidro, ka par notikumu institūts ir tiešām gandarīts, jo tas ir pirmais projekts, kuru tas arī vada. Tomēr vēl būs jāmeklē nauda, lai nodrošinātu līdzfinansējumu kopējas izmaksas ir divreiz lielākas nekā piešķirtā nauda.
„Latvijā jebkuram lielāka mēroga projektam nauda jānodrošina no ļoti daudziem avotiem, tas nozīmē nemitīgu naudas meklēšanu. Tu strādā uz maksimālo, un tas ir risks. Bet arī citiem partneriem tas ir risks. Arī poļiem un itāļiem. Tajā brīdī, kad piesakies ar projektu, ir bailīgākais brīdis, lai saprastu, vai to var uzņemties,” saka Stašāne.
Lielākā konkurence bija uz festivālu atbalstu, tomēr arī te Latvijas puse saņēmusi 50 tūkstošus eiro, lai īstenotu festivālu „Skaņu mežs”. Savukārt Latvijas Radio koris kopā ar vēl 12 labākajiem Eiropas koriem vienosies kopīgā piecu gadu projektā, kura nosaukumā mūzika piesaistīta poēzijai „Tenso 14|18 from poetry to music”. Tam atvēlēts nedaudz vairāk kā viens miljons eiro. Kora direktors Egīls Štāls uzskata, ka bez ārvalstu naudas koris nespētu īstenot savu potenciālu: „Mēs arī ar nopietnu līdzdalību piedalāmies. Tā varbūt ir kora programmas sagatavošana, darba ieguldījums vai izmaksas, rīkojot festivālus, pasūtot skaņdarbus vai strādājot meistarklasēs. 12 partneriem tas nav tik briesmīgi, mēs esam priecīgi un ieinteresēti, jo beidzot arī starptautiskā līmenī varam plānot ilgtermiņā kora radošās aktivitātes.”
Tomēr piešķirtā nauda ir tikai puse, otra puse jāmeklē pašiem projektu veidotājiem. Kultūras ministrija tam šogad atvēl 60 tūkstoš latu, un tas nebūs pietiekami, tātad būs jāmeklē nauda citur: pašvaldībās, fondos, vēl pie sadarbības partneriem. Ministrijas Kultūras kontaktpunkta nodaļas vadītāja Laura Turlaja skaidro, ka tas, ko spēj piedāvāt Latviešu radošās organizācijas, ir augsta līmeņa, un rādītājs, kad naudu piešķir pusei no sadarbības projektiem, ir augsts:
„Šis finansējums ir bijis izšķirošs daudziem festivāliem un nevalstiskām kultūras iniciatīvām, jo tad, kad ekonomiskās krīzes ietekmē naudas kļuva mazāk, Eiropas finansējums bija jauna, liela cerība. Tam ir svarīga nozīme, un būtiski, ka esam guvuši iemaņas, lai projektus uzrakstītu un atbalstu saņemtu.”
Šogad vēl iespējams pieteikties projektiem, kas mērķēti uz sadarbību ar Austrāliju un Kanādu. Bet nākamgad programma „Kultūra” beigsies, un nākamgad tiek veidota jauna programma „Radošā Eiropa”, kurā ietverta gan kultūra, gan audiovizuālie projekti, gan arī radošās industrijas. Noteikumi varētu būt zināmi jau šī gada beigās.
