Kultūras ziņas

Pakalniņa filmē stāstu par Pavļiku Morozovu

Kultūras ziņas

Gustavs Klucis – mākslinieks vai ideologs?

Sirdis uzrakstā “RĪGA” - autortiesību pārkāpums

Eksperti: Sirdis uzrakstā «Rīga» ir autortiesību pārkāpums

Kopš "Kultūras ziņu" pirmā stāsta par uzrakstu "Rīga", kurā garumzīme uz "i" burta nomainīta pret zili baltu sirdi, saasinājušās diskusijas par iejaukšanos mākslinieka Valda Celma darbā. Eksperti norāda - sirdis uzrakstā "Rīga" ir autortiesību pārkāpums.

Nedēļas laikā izveidojušās vairākas uzrasta "Rīga" oriģinālās versijas aizstāvju grupas. Nozīmīga daļa Latvijas inteliģences - rakstnieki, mākslinieki, valodnieki, zinātnieki un pedagogi - 20.augustā Rīgas domē iesniedza protesta vēstuli. Cita domu biedru grupa izveidota sociālajā tīmeklī "Facebook.com", kur tiek vākti paraksti par uzraksta atjaunošanu iepriekšējā izskatā. Lai gan  sirdīm netrūkst arī atbalstītāju, tomēr var izrādīties, - ja ne viedokļu kauja, tad likuma burts tomēr liks garumzīmes nolikt atpakaļ vietā, kur tās stāvēja kopš 1980.gada. 

"Muļķa sirds" - tā šo Rīgas domes veidoto mīlestības apliecinājumu pilsētniekiem nosaukuši Latvijas inteliģences pārstāvji, kuri domē iesnieguši protesta vēstuli pret mākslinieka Valda Celma mākslas darba izkropļošanu.

Kamēr ārēji tas varētu šķist bezjēdzīgs strīds par gaumi, tikmēr vairākām valsts institūcijām ir likuma pantos pamatojami iebildumi pret raibajām izmaiņām uzrakstā "Rīga".

Pirms no oriģinālajiem uzrakstiem "Rīga" noņēma garumzīmes un to vietā uzstādīja sirsniņas, pilsētas būvvalde sazinājās ar Valsts valodas centru, jautājot pēc padoma. Centrs pauda skaidri noraidošu attieksmi, sakot, ka sirsniņas nav uzskatāmas par stilizētām garumzīmē un ka šādu variantu noteikti neatbalsta.

Tādēļ Valsts valodas centrs ir spiests rīkoties, jo ir ierosināta administratīvā lietvedība, un mūsu inspektori drīzumā noskaidros atbildīgās personas, kuras varēs saukt pie administratīvās atbildības," norāda Valsts valodas centra direktora vietnieks Agris Timuška.

Iespējamās soda sankcijas - brīdinājums vai naudas sods no 35 līdz 140 eiro. Simboliski, tomēr tas neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu un atjaunot uzrakstu iepriekšējā izskatā, norāda Valsts valodas centra speciālisti.

Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) eksperti uzsver - tik atklāti autortiesību likuma pārkāpumi līdz šim vēl nav bijuši. Saskaņā ar likumu mākslinieks Valdis Celms ir vienīgais cilvēks, kuram pieder neatņemamas personiskās tiesības uz darba neaizskaramību.

"Pašā saknē Rīgas domei vajadzēja vērsties pie paša autora - pajautāt, vai viņš vēlas šādu izmaiņu šajā darbā, un vienoties ar viņu par izmaiņām. Ir jāslēdz līgums, rakstiska vienošanās - tad to varēja darīt. Autors var tagad vērsties pie Rīgas domes jau par notikušu faktu. Protams, ir aizskartas viņa personiskās tiesības un viņam ir visas tiesības saņemt kompensāciju par morālo kaitējumu," skaidro AKKA/LAA vizuālo darbu nodaļas vadītāja Inga Mūrniece.

Mākslinieks Valdis Celms Latvijas Televīzijai apstiprina, ka savu nostāju nav mainījis un novēl pilsētas domei pārdomāt Rīgas vizuālā koptēla pārraudzīšanas kārtību.

Viens galvenais atbildīgais speciālists par Rīgas izskatu darba gaitas beidza 2000.gadā, vēlāk izveidoto galveno speciālistu biroju likvidēja pirms deviņiem gadiem, šobrīd pilsētas seju uzrauga četri departamenti ar sadalītām kompetencēm. Reklāmas un izdaiļošanas jautājumi nonāk pilsētas būvvaldē. Tiesa, speciālisti darbojas visai nekritiski, neviena mākslinieciskā ierosme līdz šim nav noraidīta.

"Ja tas dominē par esošo arhitektūru - krāsojums vai izvietojamus, tad ierosinām mākslas darbu izvietot citā pilsētas daļā, bet atteikt - neviens normatīvai akts šobrīd neregulē vides objektu izvietošanu pilsētā,"  saka Rīgas domes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis.

Arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte norāda - viņasprāt, arī no viena galvenā mākslinieka pilsēta daudz neiegūtu.

"Rīgas izrotāšanai ir tāds ļoti fragmentārs un haotisks raksturs. Diemžēl tas ir tādas bezgaumīgas bērnu ballītes stilā. Taču būtu vēlami dizaina biroji, kas par tādām lietām domā, un katra iejaukšanās gan vēsturiskajā centrā, gan pierobežā gan arī mikrorajonos būtu izvērtējama un saskaņojama," norāda Ieva Zībārte.

Sākotnējā iecere bija sirdi uz uzraksta "Rīga" saglabāt līdz šā gada beigām. Pēc aktīvas Valsts valodas centra un autortiesību aizstāvju līdzdalības, iespējams, garumzīmes savās vietās atgriezīsies drīzāk.

Kā jau vēstījām, skarbus vārdus par izmaiņām uzrakstā "Rīga", kas jau 34 gadus rotā trīs iebraukšanas vietas galvaspilsētā, teikuši gan arhitekti, gan vides dizaineri, gan pats uzraksta autors mākslinieks Valdis Celms.

"Viens no pilsētas būtiskajiem zīmoliem tiek transformēts degradācijas virzienā. Uzraksts "Rīga" vairs nav "Rīga", bet kaut kāda "Riga". Tiek ievazāts kičs, tiek ievazāta bezgaumība, tiek ievazātas krāsa. Mākslinieciski objekts tiek degradēts. Aiz tā saskatu ne tikai pašdarbību, bet arī nekompetenci," saka Valdis Celms.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti