Panorāma

Habarovskā protestē pret Maskavu un «Vienoto Krieviju»

Panorāma

Panorāma

17. gadsimta skulptūra datortomogrāfā

Datortomogrāfā pēta 17. gadsimta skulptūras

Labāk saprast, kas ir mākslas darba serdē, cik dziļi ieēdušies ķirmji, kāds un cik vecs koks izmantots, kā savienotas detaļas. To visu aptuveni 400 gadu vecu skulptūru izpētē dod mūsdienīgas metodes. Piemēram, jau tik zināmā datortomogrāfija. Kandavas baznīcas koka skulptūras, kas ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi, nesen nonākušas Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku laboratorijās. Kā zinātne palīdz vēstures restaurācijā?

Kandavas luterāņu baznīcas “Ļaundari” ir divi vienīgie saglabājušies mākslas darbi no lielākas skulptūru grupas, kas aizgāja bojā ugunsgrēkā 18. gadsimta sākumā. Pārsimt gadus abas skulptūras baznīcā nostāvēja bez īsta pielietojuma. Pērn, sākot to izpēti un atjaunošanu, restauratore Anna Kozorovicka izlēma – nepieciešama mākslas darbu datortomogrāfija. 

"Es, protams, viņam pieskaros, bet es neņemu paraudziņu, pat mikroskopisku, ne kā citādi aizskaru, līdz ar to tā metode jau pati par sevi ir laba, otrkārt, tomogrāfija ļauj man redzēt, kas ir iekšpusē, ko es nekādā citā veidā nevarētu izdarīt," stāsta restauratore Anna Kozorovicka.

Abi objekti ir lieli, gandrīz cilvēka augumā, tāpēc pētniecei bija ļoti svarīgi saprast – kādā stāvoklī ir skulptūrām izmantotais koks, cik daudz to saēduši ķirmji. 

"Viņu caurumus no ārpuses var redzēt, bet, tā kā iekšpusē viņi dzīvojas, kā grib, tad man gribējās redzēt, cik stipri ir bojāta koksne iekšpusē. Skulptūra ir gandrīz cilvēka pilnā augstumā, galva ar ķermeni sastiprināta, ir redzams savienojums, bet ar ko – koka tapa vai metāla, vai kas cits, es varu tikai minēt, datortomogrāfija man to parāda," skaidro Kozorovicka.

Citi restauratori bieži izmantojuši ārstniecības iestāžu iekārtas šādu izmeklējumu veikšanai, bet Anna vērsās Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un satika profesoru Aldi Balodi. 

Šeit abu skulptūru detaļas tika skenētas, un tad attēls digitāli it kā sadalīts ļoti plānās kārtās, tādās kā šķēlēs. Tas ļauj saprast, tieši kurā vietā skulptūras iekšienē ir kāds bojājums. 

"Šeit ir rentgena starojums, pretējā pusē uztvērēji, šis viss griežas ap pacientu un tādā veidā mēs iegūstam šķēles, ar kuru palīdzību varam ieraudzīt šos atsevišķos šķēlumus. Tas viss saistīts ar iekārtas piemērotību cilvēka ķermenim, un koka skulptūra ļoti tuva, tas blīvums, rentgena staru atstarošanās cilvēka struktūrām," stāsta RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes profesors Aldis Balodis.

Šodien atlicis iegūt vien skulptūras pēdas attēlu. Pāris sekunžu laikā iegūts digitāls attēls, kas sadalīts 250 šķēlumos. 

"No rekonstrukcijas viedokļa mēs varam ieraudzīt, ka šī virsējā daļa ir ar tapām iekšpusē, šeit mēs konkrēti varam ieraudzīt svinu saturošas krāsas," rāda Aldis Balodis.

Šobrīd skulptūras izpēte jau gandrīz pabeigta, un restauratore gatavojas nākamajam – konservācijas posmam. 

"Es nedrīkstu neko pielikt klāt, bet es arī negribētu kaut ko notušēt, izskaistināt, es gribu, lai paliek vecuma pēdas, tikai tik daudz izdarīt, lai skulptūra nedegradējas tālāk. Viņas ir krāsotas, viņām kaut kādās vietās ir nobirumi, piemēram, šeit var redzēt – ļoti netīrs, bet, teiksim, pēda būtu gaišāka un šeit ir asinis, uzgleznotas, protams, pēc tīrīšanas viņas noteikti būs redzamākas, būs skaidrāk viss saredzams," turpina restauratore.

Ja viss izdosies, iespējams, divu gadu laikā restaurētas skulptūras atkal tiks izstādītas Kandavas luterāņu baznīcā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti