Muzeja direktors Ihors Kožans skaidro: "Muzejs ir slēgts kopš Krievijas iebrukuma sākuma, bet mums ir jāstrādā. Mēs noņēmām savas ekspozīcijas. Mēs vedam savus mākslas darbus uz drošām vietām mūsu bumbu patvertnēs ārpus muzeja. Mēs nākam uz darbu, un mēs turpinām strādāt. Mēs darām visu iespējamo, lai saglabātu savu nacionālo mantojumu."
Darbinieki vērtīgākos mākslas darbus iesaiņo kastēs un nogādā drošākās vietās, bet vienlaikus tiek pieļauta kolekcijas evakuācijas iespēja. Palīdzību jau piedāvājušas daudzas ievērojamas Eiropas kultūras iestādes.
Speciālisti uzsver, ka māksla un kultūra ir nacionālās identitātes pamats, un katastrofa būtu, piemēram, zaudēt apmēram četrus tūkstošus baznīcas mākslas paraugus, kas radīti laika periodā no 12. līdz 18. gadsimtam. Vienlaikus līdzīgi darbi notiek citos Ļvivas muzejos, bet Latīņu katedrālē skulptūras apklāj ar kartonu, putām un plastmasu. Šādā veidā plānots tās pasargāt no šķembām iespējamo uzlidojumu gadījumā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
