Šobrīd jautājums par dažādām tiešsaistes un attālinātām izpriecām, kā arī nopietnākiem laika pavadīšanas veidiem ir kļuvis aktuāls, tādēļ izmēģināju doties dabā pie sava datora ekrāna.
Pateicoties karantīnai ir pamatīgi paplašinājušās iespējas attālināti viesoties dažādās kultūras iestādēs un notikumos, skatīt mākslas izstādes, teātra vai operas uzvedumus, kā arī kultūras pieminekļus. Piemēram, “Google” mākslas un kultūras platforma ("Google Arts & Culture") tīklā piedāvā virtuālas tūres Gizas piramīdu kompleksā, Pompejā, Borobudūru templī un citur.
Līdzīgi “Google zeme” ("Google Earth") pakalpojumam, jūs ar tālruņa vai planšetes starpniecību nonākat attiecīgajā vidē un pieminekli varat apstaigāt gluži kā tūrisma izbraucienā.
Atšķirībā no “Google” virtuālajiem ieskatiem dažādos pasaules nostūros un pilsētās, šīs vizītes ir interaktīvākas.
Tālrunis jūsu rokās kļūst par zemūdens periskopu; to vēršot vienā vai citā virzienā, varat kārtīgi apskatīt vietu, kurā esat nonākuši. Efekts palielina klātbūtnes sajūtu un ļauj gūt plašāku priekšstatu, aptvert kultūras pieminekļu apjomu, mērogu, formu un faktūru.
Būtu pārsteidzīgi apgalvot, ka tādējādi jūs Ēģiptē vai Itālijā nonākat, tāpat darīšana nav, mediju teoriju terminoloģijā runājot, ar iegremdēšanos (immersion) attēla piedāvātajā pieredzē. Vērojums noris līdzīgi ierastai fotogrāfijas vai kinofilmas apskatei – jūs esat omulīgi iekārtojies savā istabā, savukārt attēlā notiekošais noris kur citur. Tomēr attēla telpiskums un saistība ar jūsu kustību, grozot tālruni, vizuālo pieredzi būtiski bagātina. Iespaids ir reālistiskāks, turklāt adekvātāks, atšķirībā, piemēram, no tūrisma objektu fotogrāfijām. Piemēram, es šajās tūrēs sapratu, ka Ufici galeriju Florencē gribētu apmeklēt vēlreiz, savukārt Gizas piramīdas – ne obligāti.
Iespējas šādi viesoties dabā ir stipri ierobežotākas.
Tīklā varat atrast mākslas izstādes par dzīvniekiem, bet vistuvākie tēmai ir dabas muzeju piedāvātie virtuālie apmeklējumi.
Krāšņākās no manis skatītajām ir ASV, Anglijas un Īrijas nacionālo dabas muzeju tiešsaistes ekspozīcijas. Izstāžu veidi atšķiras, no iespējas izstaigāt muzeja telpas un aplūkot dzīvnieku izbāzeņus, līdz tekstuāli vizuāliem noteiktu tēmu izklāstiem.
Īrijas Nacionālā dabas muzeja ekspozīcija pārsteidz tās autentiskajā veidolā, kas ļauj sajust 19. gadsimta zinātniskuma garu. Muzejs tika izveidots gadsimta vidū, sākotnēji apvienojot ietekmīgu dabas pētnieku kolekcijas. Arhitekta Frederika Klarendona 1857. gadā veidotais viktoriāņu laika klasicisma interjers ar stiklotiem griestiem un tumši brūna koka apdari sabalsojas ar filmās uzsūktu gadsimta noskaņojumu. Iespēja izstādi apstaigāt attālināti literatūras, fotogrāfijas un kino piedāvājumu veidot vides pieredzi ievērojami paplašina. Atšķirībā no statiska vai kustīga attēla, tiešsaistes apmeklējums ļauj telpu un objektus apstaigāt, ielūkoties vitrīnās, pakavēties pie kāda no eksponātiem. Jūs pats kļūstat par sava skatiena režisoriem un operatoriem. Šādā izstādē jūs nonākat tur, kur citādi nenonāktu, turklāt, tās ir vēl vilinošākas par ierastiem muzeju reklāmas materiāliem, lai padomātu par klātienes apmeklējumu.
Dabas muzeju attālināto ekspozīciju priekšrocības saistās ne tikai ar mākslīgas klātbūtnes nodrošināšanu, bet digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Spilgts piemērs ir Anglijas Dabas muzeja šobrīd piedāvātā digitālā ekspozīcija par vienu no eksponātiem “Zilā vaļa dzīve” ("The life of the blue whale"). Atverot saiti, parādās glīti noformēta titullapa ar dzīvnieka skeleta attēlu centrā un izvēlnēm, kurām sekojot, bildēs un tekstos varat iepazīt pasaules lielākā zīdītāja un viņa izpētes dzīvi no dažādiem skatupunktiem: kāpēc vaļa forma un skelets ir tā veidoti, kā dzīvnieks barojas, kādi nostāsti par milzonīgajām radībām senatnē klejoja, kāpēc vali izskalo krastā utt. Izrādās, zilā vaļa ēdienreize ir lielākā individuālā maltīte uz zemeslodes. Tā prasa pamatīgu lādiņu enerģijas, kas simtkārt pārsniedz plaušu darbībai nepieciešamo. Tādēļ valim ir rūpīgi jāapsver, kad plest vaļā savu milzu rīkli un iesūkt sīkvēžu pulku. Trāpīgas medības ir mērāmas tonnās.
Lieki piebilst, ka dabas muzeju sniegtās iespējas pabūt florā un faunā ir aizraujošas. Tikai tas tomēr “nav tas”, izsakoties latviski.
Jaunās tehnoloģijas itin viegli raisa domas par attālinātu pastaigu mežā, pa dabas takām, gar upi vai ezeru, pa ceļam šo un to uzzinot.
Piemēram, kādas zivis dzīvo Gaujā; kādi ir to ikdienas paradumi; kas ir ar augu valsti upes piekrastē; kādi dzīvnieki te sastopami. Šādas aplikācijas būtu lietojamas ne vien no mājām, bet arī esot dabā. Un ko tik vēl nevar izdomāt, uzsāktajā virzienā prātojot. Tas arī būtu lielisks papildinājums neizsmeļamajām iespējām attālināti baudīt mākslas un izklaides produktus. Vienkārši pabūt dabā un palaist prātu brīvsolī taču ir veselīgi.
