Kultūras rondo

"Nāc ar mani spēlēties" - Latvijā šonedēļ skan folkloras festivāls "Baltica"

Kultūras rondo

Ukraiņu mākslinieces Ludmilas Natsvlišvili "Kara dienasgrāmata" Kalnciema kvartālā

Melngaiļskola Liepājā svin savu simtgadi. Tiekamies ar absolventiem

Brīvības gars un izcilas personības. Melngaiļskola Liepājā svin simtgadi

Viena no vecākajām mūzikas izglītības iestādēm Latvijā – Melngaiļskola Liepājā – atzīmē savu simtgadi. Svētkos pulks notikumu, piemēram, koncerti un izstāde. Par mūzikas tālāk dzīvošanu Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā un mūzikas izglītību tagadējā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta absolventi – mūziķis Jānis Strazds, Andris Ērglis un Pēteris Endzelis.

"Gatavojoties simtgades svinībām, esam izgājuši cauri vēsturei, pievērsušies tai pamatīgāk un uzzinājuši daudzas lietas. Patiešām Liepājas Mūzikas vidusskola visu savu pastāvēšanas laiku ir bijusi Liepājas mūzikas un kultūras dzīves centrā kā virzītājspēks un kā daudzu mūzikas personību radošā laboratorija. 

Mūzikas pasniedzēji nereti ir bijuši nozīmīgas personības gan Liepājas, gan reģionālā, gan valsts līmenī un nu jau arī starptautiski," 

teic komponists, arī skolas darbinieks Jānis Strazds. Svētku reizē top skolai veltīta grāmata, un, ja vien izdosies, klajā to laidīs rudenī. "Tas ir pamatīgs darbs ar arhīviem, foto, intervijām un tā tālāk," viņš ieskicē. 

Dziedātājs, Melngaiļskolas Sitaminstrumentu nodaļas beidzējs Andris Ērglis atklāj, ka viņam šogad ir dubultsvētki, proti, svinama ne vien skolas simtgade, bet arī apaļa gadskārta kopš absolvēšanas: "Viennozīmīgi, ka man ir vislabākās atmiņas no šīs skolas un par visiem pedagogiem, bet sevišķi par Linu Andrejevu." Strazds piebilst: "Viņa ir leģendāra koncertmeistare, jaudīga personība, kura ir ļoti daudz talantīgu mūziķu izaudzinājusi." 

Starp Melngaiļskolai jo īpaši nozīmīgiem vārdiem absolventi izceļ ilggadēju tās direktoru – Valdi Vikmani (1915–2011). Turpina Strazds: "Valdis Vikmanis ir īpašs faktors un ļoti nozīmīga personība, kurai noteikti ir bijusi liela loma daudzu talantīgu mūziķu tālākajā profesionālajā virzībā. Valdis Vikmanis ir strādājis kopš 1945. gada; uzreiz pēc kara viņš stājās amatā un nostrādāja, ja nemaldos, 42 gadus." Šobrīd turpinās darbs pie Vikmanim veltīta vides objekta izveides. Ērglis piemin, ka visi skolas direktori ir pielikuši savu roku iestādes pilnveidē un pie ikkatra vadības bijis kāds talants.

Vaicāts, kas Liepājas Mūzikas vidusskolu padara atšķirīgu no citām skolām, Strazds atbild: "Es domāju, ka tur pie vainas ir brīvības gaiss, jūra, brīvdomības gars, kas ir ne tikai mūzikas skolā, bet arī Liepājas Mākslas skolā, 

kura pagājušoruden svinēja 95. gadus, un [nu] mēs svinēsim kopā. Abas šīs skolas tagad ir vienā iestādē, zem viena jumta." 

Izdaudzināto brīvības garu baudījis arī skolas kādreizējais audzēknis, obojists Pēteris Endzelis. Viņš savulaik uz Liepāju mācīties devās no Rīgas: "Pārcelšanās uz laiku uz Liepāju ļoti daudz ko mainīja manā dzīvē – sākot ar to, ka Liepājā iestājos skolā un arī tiku paņemts Liepājas orķestrī, ko Imants Resnis vadīja." Obojists izceļ Melngaiļskolas pedagogu attieksmi, kas viņam lika justies gaidītam. Savā ziņā Liepāja arī pavēra durvis atpakaļ uz Rīgu – vēl pēdējā kursā mācīdamies, viņš piedalījās Latvijas Nacionālās operas konkursā un kļuva par koncertmeistaru orķestra oboju grupā." 

Jubilejā Endzelis skolai vēl ilgus darbības gadus un daudz talantīgu mūziķu, jo īpaši pūšaminstrumentālistu, kuru nemaz nav tik daudz. 

Simtgades svinību centrālais notikums gaidāms 8. jūlijā. Būs gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas koncerts. Pirmais notiks pa dienu "Lielajā dzintarā", bet otrais – vakarā, koncertdārzā "Pūt, vējiņi!". Jāatzīmē, ka koncerti ir tikai skolas absolventiem. Toties publiski pieejama būs otras "gaviļnieces" – Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolas – absolventu izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas telpas Alejas ielā

Visubeidzot – kāda tagad ir Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas ikdiena? Stāsta Jānis Strazds: "Nemitīgi tiek uzlabota materiāltehniskā bāze, mēs "remontējamies", ceļam piebūves, pērkam instrumentus un daudz ko citu. Bet tā problēma ir viena, kas ir visā Latvijā, – tā ir demogrāfiskā situācija, bērnu skaits, kas neaug. Izvēles iespējas jaunajiem cilvēkiem tagad ir daudz lielākas, un mūzikas skolai ir stipri jāpacīnās, lai… [..] Pēteris jau minēja hronisko pūtēju trūkuma problēmu – tā tas ir Latvijas orķestros, un mēs to redzam arī mācību orķestrī. Mums ir bigbends, pūtēju orķestris un simfoniskais orķestris. Daži bērni spēlē gan vienā, gan otrā [sastāvā], jo vienkārši vajag noteiktu trompešu vai trombonu skaitu, obojisti ir deficīts.

Mēs varam aicināt vecākus izvēlēties kaut vai bērnu mūzikas skolu. Pat ja bērns neies tālāk profesionāli, tas jebkurā gadījumā pilnveido, un izaug kulturāls cilvēks ar attīstītu domāšanu.

Un pati galvenā lieta, ko, manuprāt, iemāca mūzikas skola, ir prasme jau bērnu dienās organizēt savu laiku."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt