Smagas režģu durvis ved uz memoriāla vairāk nekā simt metru garās ieejas galerijas iekšpusi. Uz tās ārsienas – pazīstamais uzraksts „Aiz šiem vārtiem vaid zeme”, bet iekšā agrāk tukšās sienas tagad papildina koncentrēts vēstījums par Salaspils nometnes vēsturi.
Memoriāls atrodas Salaspils novada Daugavas muzeja pārziņā. Par jauno ekspozīciju stāsta muzeja direktors Zigmārs Gailis:
„Ekspozīcijas izvietošanai izmantotas telpas, kas līdz šim memoriālā bija tukšas, līdz ar to izmaiņas pašā ansamblī nebūs kardinālas.
(..) Piemēram, šeit, kur šajos logos [ar savulaik Salaspils nometnē ieslodzītā Kārļa Buša zīmējumiem] agrāk bija vienīgā nosacītā ekspozīcijas telpa, mēs jaunajā ekspozīcijā vēlējāmies saglabāt šo veidolu. Tāpēc arī jauno ekspozīciju ievietojām šajos pašos deviņos logos. Atšķirība ir arī tajā, ka šobrīd ekspozīcija ir izgaismota un vieglāk saskatāma.”
Pirmā stāva ekspozīcija stāsta par nometnes tapšanas vēsturi un par dažādajām ieslodzīto grupām Salaspils nometnē no 1941. līdz 1944.gadam. „Viscaur ekspozīcijai, sākot no 2.stāva, ir stikla stendi, kuros ir dažādu ieslodzīto stāsti, atmiņas par laiku Salaspils nometnē. Piemēram, šeit ir [rakstnieka] Miervalda Birzes atmiņas,” stāsta Gailis.
Lielākās pārmaiņas kopš rudens, kad Latvijas Radio viesojās Salaspils memoriālā tā piecdesmitgadē un raidījumā „Īstenības izteiksme” stāstīja par tā vēsturi, piedzīvojusi otrā stāva galerija. Pelēkās betona sienas papildinājis laika līnijā veidots stāsts par paša memoriāla tapšanu, par ko agrāk te nevarēja uzzināt pilnīgi neko.
„Šeit ir stāsts par pašu memoriālu, sākot no idejas un konkursa līdz pat memoriāla atklāšanai, kā arī stāsts par memoriāla autoriem [tie ir septiņi: arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis, Oļegs Zakamennijs un tēlnieki Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis un Jānis Zariņš]. Ekspozīcijā dzirdama arī memoriāla neatņemamā sastāvdaļa – metronoms,” norāda Gailis.
Trešajā stāvā, kur paveras skats uz Salaspils memoriāla monumentālajām betona skulptūrām, tagad lasāms arī katras skulptūras simboliskais skaidrojums un tapšanas laika konteksts. Galerijas galā izveidota simboliska nometnes baraka, bet ārpusē, mazliet atstatu no memoriāla – stikla plātne ar nacistu izveidotās nometnes kādreizējo izvietojumu.
„Darbs sanāca diezgan liels – gan remonta, gan ekspozīcijas veidošanas daļā. Bet rezultāts, it sevišķi attiecībā uz remontdarbiem, brīžiem nav pat redzams. Jauns jumts vai jauns grīdas segums – tas, manuprāt, ir tik organiski iekļāvies esošajā ansamblī, ka daudz kas pat paslīd garām vienkārša vērotāja acij,” saka muzeja direktors.
Restaurācijas darbus vadīja arhitekte Līga Gaile, bet jaunās ekspozīcijas pamatā ir vēsturnieka Ulda Neiburga un viņa kolēģu vairāk nekā 10 gadu garumā izpētītais. Kā iepriekš Latvijas Radio sacīja ekspozīcijas autors, Salaspils nometne ir skaudra, taču pateicīga iespēja skaidrot Latvijas 20.gadsimta vēsturi starptautiskā kontekstā, jo šajā nacistu represīvās sistēmas organizētajā nometnē nonāca gan ebreji, gan dažādu valstu politieslodzītie, gan beigās – paši vācu karagūstekņi.
"Tas viss saplūst kopīgā stāstā, un es domāju, ka tas būtu ļoti svarīgi arī nākotnē,
lai memoriāls pildītu funkciju palīdzēt mums labāk saprasties par dažādiem vēstures jautājumiem, nevis tikai pretstatīt sabiedrības grupas vienu otrai
un izkliegt tikai vienu patiesību - kā tas bieži vien notiek -, bet saprast visu kopumu," sacīja Neiburgs.
Salaspils memoriāla jaunā ekspozīcija apmeklētājiem būs atvērta ziemā no pulksten desmitiem līdz trijiem, vasarā līdz pieciem pēcpusdienā.
