Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Kino un teātra režisore Krista Burāne ir pārliecināta, ka "ir svarīgi iziet uz lieliem, kopīgiem protestiem, bet ir svarīgi arī noturēt šo domāšanu par kara situāciju, kurā mēs esam, katru dienu, jo tas pirmais šoks pāries, karš turpināsies, un mums ir jāturpina cīnīties pret šo situāciju, cīnīties pret karu". Režisore nešaubās: "Mākslinieki var būt tā sociālā grupa, kas palīdz cilvēkiem neaizmirst savu pienākumu un atbildību, un neaizmirst to, ka mēs šeit joprojām esam tie, kuriem ir balss un kuri spēj mēģināt mainīt situāciju, kādā ir gan Ukrainas iedzīvotāji, gan arī Krievijas iedzīvotāji.
Mēs visi esam informācijas kara kareivji, un mēs nedrīkstam dezertēt, mēs nedrīkstam atdot savas balsis klusumam.
Un tāpēc dažādi mākslinieki piedāvā dažādas metodes vai taktikas, lai šo domāšanu par to, kā karu pārtraukt, atbalstītu."
Kristai Burānei kopā ar mākslinieci Ievu Kauliņu bija svarīgi uzrunāt tos cilvēkus, kuri ir nobijušies, ka krievu valoda un krievu tautība varētu saņemt negatīvas reakcijas no cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā.
"Mēs gribam pateikt to, ka krievu kultūra, krievu tautība nav naida objekts, viņa nevar būt naida objekts,
bet mēs aicinām šos krieviski runājošos cilvēkus aktīvi iesaistīties pretkara protestos vai pretkara ziņojumos, vai aktīvi paust savu viedokli. Mēs piedāvāsim dažādas metodes, kā cilvēki var paust savu viedokli, ne tikai atnākot uz kopīgu protesta akciju, bet arī esot savā ikdienas dzīves vidē. Izliekot ziņu par to, ka es esmu pret karu. Vai izliekot ziņu – hei, mosties, neskaties Krievijas propagandas kanālus! Domā par to, ko katru dienu dzirdi vai redzi masu medijos, vai patiesi šī informācija, kuru tu saņem, ir patiesa. [..] Mums ir tāds nosacītais koncepts “Puškins pret Putinu”, un mēs uzrunāsim cilvēkus ar Puškina dzejoļiem, labi zināmiem dzejoļiem, fragmentiem, bet liekot viņiem klāt šos pretkara aicinājumus," skaidro Burāne.
Dzejoļus mākslinieces iecerējušas izmantot arī vizuālos materiālos, ko "Līdzdalības darbnīcas" apmeklētāji varēs izprintēt, lai liktu uz sienām, liftos, uz miskastēm. Viņa aicina meklēt visiem labi zināmos, brīnišķīgos, skaistos Krievijas kultūras piemēros "iedvesmu pret kara domām un pretkara darbībai".
Māksliniece Ieva Kauliņa, runājot par iniciatīvu, uzsver:
''Galvenais pat nav provocēt, bet mēģināt vienam otru sadzirdēt un saprast, kaut kādā veidā nojaukt to pasaku, ko stāsta Putins,
un aizsniegties ar to realitāti pie tiem cilvēkiem, kuri tic tai Putina pasakai ar lielvalsti un sapni, kas viņiem saistās ar krievu impēriju."
Puškins ticis izvēlēts, jo viņš ir krievu identitātes simbols un viņa dzejā ir daudz sāpju par netaisnību, skaidro māksliniece: "Vari ņemt citātus, līdzīgi kā šeit mēs esam izdarījuši, un uzdot tos jautājumus, kas šobrīd ir svarīgi. Var atrast Puškina dzejā, sarunāties ar Puškina dzeju ar šodienas cilvēkiem par šodienas jautājumiem.
Mēs mēģināsim caur krievu ideāliem, jo ukraiņi jau ir noskaidrojuši, kas viņi ir un kurp viņi grib doties."
Kauliņai būtiski uzrunāt krievu tautu: "Es nevēršos tieši pret krievu tautu, bet uzrunāju tos cilvēkus, kas dzīvo tajā realitātē, kas sapņo par Krievijas impēriju un tās varenību, varbūt aizdomāties, ka tam vairs nav vietas un tam vairs nav jēgas."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
