Lai gan Rundāles pils muzejs Mežotnes pili labprāt redzētu kā savu filiāli, Kultūras ministrijai nav līdzekļu, lai šo ieceri īstenotu un tāpēc tā necels pretenzijas, ja par Latvijas klasicisma pērli dēvētais valsts īpašums nonāks zem izsoles āmura.
ĪSUMĀ:
- "Valsts nekustamie īpašumi" slēgtās pils uzturēšanā iegulda ap 80 000 eiro gadā.
- Ja līdz 4. aprīlim nepieteiksies pretendenti pils nomas tiesību izsolei, Mežotni sāks gatavot pārdošanai.
- Rundāles pils muzejs redz Mežotnē savu filiāli, Kultūras ministrija šo ieceri neatbalsta un piekrīt pils pārdošanai.
- Kultūras mantojuma sargi uzskata, ka valsts institūcijas nenovērtē Mežotnes pils unikalitāti un pārāk vieglprātīgi gatavas atteikties no ēkas, kas tiek dēvēta par Latvijas klasicisma pērli.
- Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs piedāvā Mežotnes pils apsaimniekošanai kā risinājumu publiskās privātās partnerības principu, kurā iesaistās valsts, pašavaldība un privātais investors.
Līveni atdeva pili valstij
Luīzi Mariju un Karlu Johanu Līvenus, kuru dzimtai Mežotnes pils piederēja no 1797. gada, interjera dizainere Silvija Ludvigs iepazina tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas Kanādā: "Tas bija 1991. gada rudenī, kad viņš gribēja, lai es satieku pārvaldnieci un pasaku, ka viņi pili neņems. Viņi dzīvoja ļoti nabadzīgi, viņi pat nevarēja atļauties pēdējos gadus braukt uz Angliju uz tiem saietiem, kur radi un citi brauca. Viņi teica, ja pārdotu pili, tad viņi arī varētu kaut ko vēl, bet viņi jutās, ka tas nav viņu mērķis, ka viņi grib, lai tā pils paliek Latvijai kā dāvana vēl joprojām no viņu dzimtas."
Līveni pēdējos dzīves gados senču īpašuma liktenim sekoja tikai ar fotogrāfiju un stāstu palīdzību, jo dzimtenē atgriezās tikai viņu pelnu urnas, kas apglabātas Mežotnes kapos.
"Viņiem bija ļoti paticis tas, kā tā pils ir saglabāta, es tikai zināju, ka viņam ir meita, kura nepretendē, un viņš teica – tieši naudas dēļ, ka pilī būtu jāieliek daudz līdzekļu un ka viņa to nevar atļauties, bet viņi tic Latvijas nākotnei un tic, ka te attīstīsies kaut kas, " atmiņās dalās Silvija Ludvigs.
No restaurētās pils "Valsts nekustamie īpašumi" cerētos augļus negūst
2001. gadā noslēdzās gandrīz 40 gadu ilgā pils restaurācija. Mežotnes pilī notika koncerti, te tikās prezidenti, bet pa parku slēpoja Baltijas premjeri. Tomēr uzņēmējdarbība "Valsts nekustamo īpašumu" meitas uzņēmumam SIA "Mežotnes pils" cerētos augļus nenesa, un tika nolemts pili atdod privātiem uzņēmējiem.
2017.gada rudenī krāšņajā namā sāka saimniekot SIA "CV-R", ar kuriem pēc 3,5 gadiem līgums tika lauzts, jo netika maksāta īre un pildītas citas saistības.
Rundāles muzeja pils direktore Laura Lūse uzskata, ka tas parādījis, ka "Valsts nekustamajiem īpašumiem" nav izstrādāta stratēģija, kas attiektos uz nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem: "Ja pili iedod nomniekam, paredzot, ka viņš godprātīgi ieguldīs savus nopelnītos līdzekļus pilī, tad nu mēs redzējām, kāda tā situācija veidojās,
ka peļņa bija, visticamāk, ka tiem, kas tur saimniekoja, bija pietiekami labi ienākumi. Bet pašā pilī tajā darbības posmā tika ieguldīts ļoti maz vai nemaz."
Nevedas ar kārtīgu nomnieku atrašanu
Kopš 2021. gada pils bija atstāta tikai spokiem, līdz ziemā "Valsts nekustamie īpašumi" atkal izsludināja izsoli uz pils nomas tiesībām uz 30 gadiem. "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis Andris Vārna apliecina, ka iepriekšējā pieredze ņemta vērā: "Ja mēs runājam, ko mēs esam mācījušies no nomniekiem iepriekš, skaidrs, ka ir rūpīgi jāizvērtē, kam mēs nododam, mums ir jāsaprot, ka ir pieredze ar šādiem rīkoties, tāpat iznomāšanas noteikumi paredz jau sākotnēji zināmu finansiālu ieguldījumu tādā ziņā, ka mēs prasām gan nodrošinājumu, gan apdrošināšanu un tā tālāk, tad mēs saprotam, ka nomnieks ir nopietns ar iespējām un ka tiešām tās investīcijas tiktu veiktas. "
Potenciālo nomnieku vētīšana nekustamajiem īpašumiem gan pagāja secen. Nevienu nevaldzināja iespēja ar 1441,42 eiro nomas maksu mēnesī kļūt par Mežotnes pilskungu.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits par šādu attīstības scenāriju nebrīnās: "Kopā ar šo nomas tiesību nāk līdzi vesela ļoti, ļoti būtiska arī saistību sadaļa un šīs saistības sadaļa ir ļoti, ļoti dārgi un finansiāli nepieciešami ieguldījumi, lai varētu to izpildīt. Pat tāda lieta, kā mitruma savākšanas injekcijas ēkas pamatos, tur ir fasādes remonti, tur ir dūmvadu rekonstrukcija, tur ir uz divām lapām sarakstīts, ko tad mēs gaidām."
Arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs uzskata, ka nomnieku būs grūti atrast: "Būsim loģiski, kurš gribēs investēt objektā, zinot to, ka pēc pārdesmit gadiem to viņam visdrīzāk varēs atņemt, nav garantijas, ka tas būs tavā paliekošā īpašumā."
Tiek apsvērta drīza pils pārdošana
Ja nulle intereses būs arī līdz jaunajam termiņam – 4. aprīlim, "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis Andris Vārna neslēpj, ka vairs negrib spoku pils uzturēšanā ieguldīt ap 80 tūkstošiem eiro gadā: "Ja mēs redzēsim vismaz minimālu ieinteresētību nomā, mēs turpināsim šīs sarunas. Ja mēs šādas sarunas neredzēsim, tad attiecīgi mēs veiksim īpašuma vērtējumu un dosim ilgāku laiku jau potenciāliem investoriem, dosim signālu, ka mēs virzāmies uz atsavināšanu, lai potenciālie investori varētu ilgākā laika termiņā pieņemt šo lēmumu – izpētīt un virzīt uz pārdošanu."
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits Mežotnes pils pārdošanu šobrīd redz kā vienīgo risinājumu: "Šis īpašums ir jāatsavina, respektīvi, ja valsts grib tikt vaļā un kādam atdot, to es redzu kā vienīgo risinājumu. Par nomas tiesībām, es labprāt gribētu kļūdīties, bet es domāju, ka par šādu nomnieku atrašanu mēs varam aizmirst. Velti izšķiests laiks šobrīd. "
Rundāles pils būtu gatava Mežotnē attīstīt savu filiāli
Kultūras vērtību sargātāji uzskata, ka "Excel" tabulu rēķini nav vienīgais veids, kā skatīties uz pili. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa, uzskata, ka tas ir nožēlojami: "Neapsverot pilnīgi neko, neizvērtējot citus aspektus, neizvērtējot savādākus risinājumus, būtībā jau domājot tikai tādā vienā virzienā – ir nauda, nav naudas, ja nav naudas, mēs varam neko nedarīt un mūs nekas neinteresē, tā nedrīkst būt valstī droši vien."
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova uzsver Mežotnes pils unikalitāti: "Tādu piļu mums ir diezgan maz, kas saglabājušās ar tādu lielu autentiskuma pieskaņu un arī ar tādu dzimtu – Līvenu dzimtu, kas ir mūsu vēsturē palikuši. Domāju, ka katram būtu svarīgi, ka viņš iepazīst šo pili, ne tikai parku."
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse jau pirms vairākiem gadiem vērsās Kultūras ministrijā ar lūgumu apsvērt finansējuma iespējas, lai Mežotnes pilī ierīkotu Rundāles pils muzeja filiāli: "Ja mums ir jāuzņemas tīri uz saviem līdzekļiem vēl viens objekts, tad mēs diemžēl to nevaram atļauties, bet, ja ir pārskatīts finansēšanas modelis un šādam plānam nāk līdzi arī finansējums, tad, es domāju, ka Rundāles pils muzejs būtu ieinteresēts arī Mežotnes pili ņemt savā paspārnē kā filiāli. "
Kultūras ministrija Rundāles pils priekšlikumu neatbalsta
Taču pie esošajām "Excel" tabulām paliek arī Kultūras ministrija (KM), kurai tikai teorētiski patīk ideja vienā tūristu maršrutā apvienot Rundāles, Mežotnes un Bauskas pilis.
"Konceptuāli ideja ir fantastiska, tiešām mums ļoti patīk, bet nu diemžēl mēs šajā situācijā šajā budžeta situācijā arī gan neredzam iespēju to reāli īstenot," tiešs ir KM valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš.
Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm tikai 100 tūkstoši gadā būtu vajadzīgi, lai pils varētu eksistēt, bet krietni lielāka summa pēc Ulda Zariņa teiktā vajadzīga, lai ēka dzīvotu: "Ja mēs runājam, piemēram, par scenāriju, ka tā varētu būt Rundāles muzeja filiāle, tas nozīmētu, ka mums nav tikai šie uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi, mums ir jādomā par nepieciešamo personālsastāvu, kas strādās, mums ir jādomā par ekspozīcijas izveidi, par pakalpojumu izveidi, tāpēc domāju, lai jēgpilni izmantotu, ne tikai uzturētu šo pieminekli, pils izmaksas, protams, ir daudz, daudz lielākas."
Uldis Zariņš atzīst, ka Kultūras ministrija necels pretenzijas, ja "Valsts nekustamie īpašumi" izšķirsies par Mežotnes pils pārdošanu: "Ja mēs nevaram pārņemt šo ēku savā īpašumā un attīstīt kultūras funkcijai, muzeja funkcijai, tad mums nav arī nekāda mandāta, tiesību iejaukties tajā darbā, ko dara "Valsts nekustamie īpašumi". Gan iznomāšana, gan pārdošana nenozīmē pieminekļa beigas."
Pārdodot Mežotni privātam investoram ir liels risks to zaudēt
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa uzskata, ka ar tik vieglu roku atdod Mežotni nevajadzētu: "Nav tā, ka mums uz katra stūra mētājās pa vienai Mežotnes pilij un mēs varam izvēlēties – vienu pārdot ārzemniekiem, vienu tepat, otrā sarīkot viesības un tad trešo mēs atstāsim muzejam. Tik vienkārši tas nedarbojas, un tam nevajadzētu būt tik vienkārši, ja mēs to esam nosaukuši par savas valsts kultūras vērtību, par nacionālu kultūras vērtību, tad, acīmredzot, arī valstij ir tomēr pienācīgi jāpiedalās šajā procesā."
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse norāda uz līdzās esošajiem piemēriem, kas noticis, pilij nonākot privātās rokās: "Mēs redzam arī tepat tuvumā Bauskas novadā vairākas tādas ēkas, muižas, muižu pilis jeb grandiozas ēkas, kas ir nonākušas privātīpašnieku rokās un kur ir idejas par turpmāko attīstību un potenciālie plāni investīcijām, bet tas nav vainagojies ar panākumiem jau gadu desmitiem. Nav nekur tālu jābrauc tepat, Kaucmindē ir muiža, kas ir jau grausta stāvoklī."
Kamēr Kultūras ministrija meklē labos piemēros, pārējiem acu priekšā ir pārdotās Ķemeru sanatorijas liktenis, arī interjera dizainerei Silvijai Ludvigs: "Un kas ir ar Ķemeriem – viņi ir vienkārši zuduši vēl joprojām. Tāpēc mani biedē tāda pārdošana kaut kam nezināmam, tikai tāpēc, lai noņemtu mūsu atbildību? Man liktos, ka būtu skaistāk, ja tas paliktu kā valsts īpašums."
Silvija Ludvigs norāda, ka tāda bijusi arī Līvenu pēcteču griba, jo pils uzdāvināta valstij labiem mērķiem. "Valsts nekustamo īpašumu" valdes loceklim Andrim Vārnam tas vairs nav arguments: "Mēs runājam par drīzāk īpašuma atmešanu valstij, nevis par vērtības nodošanu. Jo skaidrs, ka gan iepriekš tika ieguldīts milzīgs darbs, līdzekļi un arī VNĪ ieguldīja diezgan apjomīgus līdzekļus un darbus un arī kultūras mantojuma cilvēki ieguldīja tajā, es teiktu, ka tas sen jau ir mūsu kā valsts īpašums, un tas ir mūsu arī lēmums par to, ko tālāk ar to iesākt."
Piedāvā Mežotnes apsaimniekošanā publiskās privātās partnerības principu
Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs atzīst, ka kultūrmantojums vienmēr ir bijis tāds neērts instruments, kurā tomēr daudzi saskata resursu gan uzņēmējdarbības attīstībā, gan dažāda veida tūrisma piesaistei: "Valstiskā līmenī mēs to bieži vien izvairīgi domājam un vai vispār nedomājam. Un arī tā atbildība, ko mēs uzņemamies, bieži vien tāda nesamērīga, jo, manuprāt, vajadzētu pieiet tam visam stingrāk."
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse pieprasa konkrētu plānu, ko darīt ar nozīmīgajiem kultūras mantojuma objektiem, lai tie nav "vienkārši kā traucēklis, no kura ir jātiek vaļā".
"Valsts nekustamie īpašumi" ir sagatavojuši apstiprināšanai valdībā algoritmu, kā rīkoties saistībā ar kultūrvēsturiski nozīmīgām ēkām. Tā ietver septiņus kritērijus, pēc kuriem ministrijas dos vērtējumu, vai ēka ir valstiskās identitātes, nacionālās pašapziņas simbols, vai ēka vajadzīga valsts reprezentācijai un tēla veidošanai, vai ēka der konkrētu funkciju īstenošanai, vai piemineklis iet bojā un piederība valstij ir vienīgā labākā iespēja.
"Mēs vairākus īpašumus testa režīmā izvērtējām un Mežotnes gadījumā nu Mežotne salasīja tikai divus no trim nepieciešamajiem punktiem, proti, šos te divus pēdējos par to, ka īpašums ir sarežģīts un vērtīgs, bet jebkurā gadījumā palika atvērts jautājums par piekto kritēriju - par izmantošanu kultūras funkcijai, kur mēs atkal īstenībā atgriežamies nulles punktā," atzīst KM valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs piedāvā Mežotnes pils apsaimniekošanai kā risinājumu publiskās privātās partnerības principu: "Tas pasaulē strādā daudzviet, bet mums tas kaut kā īsti nestrādā un mantojuma jomā jo sevišķi nē. Un arī tas būtu iespējams, kā tāds attīstāms sadarbības modelis, ka tiešām varētu būt kāds publiskais partneris sadarbībā ar valsti un pašvaldību un veidot un attīstīt šo objektu."
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova uzskata, ka jāskatās uz pils likteni perspektīvā: "Mūsu jau nākotnes paaudzes vērtēs pēc tā, ko mēs esam saņēmuši, kādā stāvoklī, ko mēs esam darījuši un vai mēs vispār esam cienīgi mantinieki. Varbūt nākotnes paaudzes un arī jaunieši teiks – ai, nu ko tie veči, viņi tak tikai pļāpāt var, tā tas diemžēl ir."
