Septembrī lems par Kuldīgas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītājas Janas Jākobsones kabinetā ir dažādas grāmatas un izdevumi, kam ir saistība ar Kuldīgas centieniem nokļūt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, daudzas no tām ir viņas pašas rakstītas, taču vienlaikus tas nav stāsts tikai par UNESCO, tā ir Kuldīgas ikdiena, saglabājot vērtības un attīstot pilsētu.

Jana Jākobsone skaidro: "Viena daļa ir zinātniskie pētījumi dažādos aspektos – gan arhitektūra, pilsētbūvniecība, laiki – ainava, gan vēsturiskie posmi par hercogisti, viena daļa ir praktiskie pētījumi, kuros mēs vizualizējam un rakstām, kā un ko darīt tradicionālā apbūvē, gan ar atjaunošanu, gan energoefektivitāti, un viena daļa ir tieši nominācijas fails, kurā ļoti koncentrēti ir apkopots pēdējo divdesmit gadu darbs. Šis ir tas – "Nominācija iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā"! Ir gan latviski, gan angliski. Mums ir svarīgi izmantot uz vietas, tas viss ir pieejams arī internetā, to var redzēt un izmantot jebkurš, kurš Kuldīgā dzīvo un saimnieko – visu šo bagātību redz."

Jautājot, kas tieši Kuldīgu atšķir no citiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajiem objektiem, Jana Jākobsone akcentē galveno vērtību: pasaules un tieši Austrumeiropas kontekstā: "Kuldīga ir vienīgā vieta uz pasaules, kas var reprezentēt šajā reģionā kultūras, arhitektūras, pilsētbūvnievības daudzslāņaino raksturu, sākot no 13. gadsimta līdz 20. gadsimtam – vispilnīgāk saglabājusies vieta. Iemesls šai izcilībai ir saglabātības stāvoklis, kas atšķir šo pilsētu no visām citām, jo citām karu ietekmē, gan sociālu aspektu ietekmē nav šāda saglabātības un koncentrācijas stāvokļa."

Kuldīgas restaurācijas centrs ir viens no Kuldīgas paveiktajiem darbiem ceļā uz UNESCO, izglītojot sabiedrību un iesaistot cilvēkus logu restaurācijā. Restaurācijas centrā ikdienā strādā vairāki restauratori.

Tagad centra pagalmā notiek būvdarbi, jo tur top interpretācija par vēsturisko dārzu. Ziedošas sētas vēsturiskā Kuldīgas pilsētvidē, ko veido kuldīdznieki, ir vēl viena no pievienotajām vērtībām. Līdz šim īstenoti vairāki "Erasmus" projekti par šo tēmu, stāsta restaurācijas nodaļas vadītāja Ilze Zariņa: "Mēs esam skatījušies, kā Vācijā UNESCO pilsētās veido dārzus, brauksim uz Zviedriju skatīties par dārzu izveidi vēsturiskā vidē. Esam sadarbojušies ar biedrību Francijā, apmeklējuši Francijas dārzus, lektors ir bijis pie mums šeit un stāstījis par principiem. Tendences var būt dažādas – var tapt ļoti moderni dārzi vēsturiskā vidē, piesaistot māksliniekus, veidojot interpretācijas. Otrs virziens ir skatīties, kas konkrētam laikam ir raksturīgi. Nav noslēpums, ka arī dārziem ir sava laika mode. Varētu teikt, ka šobrīd atgriežas 19. un 20. gadsimta mode – flokši, kāršrozes, uzpirkstītes, tipiskie augi, ko redzam. Saistībā ar aizņemtību mūsu laikos ļoti populāras ir ziemcietes."

Kuldīgas šarmam pievienojot UNESCO Pasaules mantojuma titulu, tūrisma nozare iegūtu vēl papildu interesentus šim galamērķim, par to savu redzējumu pauž Kuldīgas novada tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane: "Mērķauditorija, kura vēlētos apskatīt Kuldīgu, noteikti ir kultūras, vēstures, šo vērtību cienītāji, tā ir mums vēlamā publika, kas spēj novērtēt īpašo vidi, kas ir Kuldīgā saistībā ar UNESCO. Protams, valstis, kuras izvēlēsies par galamērķi. Arī uzņēmējiem būs jāpiestrādā, lai atspēkotu UNESCO vārdu, jo tās nav tikai ēkas, bet arī serviss, ko šeit var saņemt."

Šobrīd notiek gatavošanās Pasaules mantojuma komitejas sanāksmei, kas gaidāma septembra vidū Saūda Arābijā Rijādā. Tai bija jānotiek jau pagājušā gadā, taču ģeopolitiskās situācijas dēļ tā tika atcelta. Kā tieši notiks lēmuma pieņemšana par Kuldīgas iekļaušanu UNESCO, vairāk stāsta Būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone: "Tas notiek strauji, jo ir jau pozitīvs ekspertu atzinums – Kuldīgu iekļaut Pasaules mantojuma sarakstā. Pasaules mantojuma komitejā noklausīsimies prezentāciju, ko sagatavojuši ICOMOS, kas ir starptautiskās ievērojamo vietu un pieminekļu padomes eksperti, par to, ka Kuldīgu ir iesakāms iekļaut Pasaules mantojuma sarakstā, jo rakstiski esam jau to saņēmuši. Pēc ziņojuma dalībvalstīm ir iespēja uzdot jautājumus. Dalībvalstis ir vairāk nekā divdesmit – no dažādām vietām pasaulē. Mēs ceram, ka jautājumu nebūs, bet mēs esam sagatavojušies jautājumiem, ja tādi rastos, mums delegācijā ir starptautiski eksperti, UNESCO vēstnieks, kultūras ministrs u.c."

Ja arī kādai no dalībvalstīm radīsies jautājumi, uz tiem būšot jārod atbildes uzreiz, līdz ar to skaidrība par Kuldīgas uzņemšanu UNESCO gaidāma jau pēc dažām nedēļām.