«Negribam vairs būt pabērnu lomā, pietiek.» Nozare sašutusi par iecerēto politisko vadību Kultūras ministrijai

ĪSUMĀ:

• Kultūras profesionāļi pauž neizpratni par potenciālo kultūras ministra amata nodošanu Gunāram Kūtrim (ZZS).
• Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija un Radošo savienību padome nosūtījusi atklātu vēstuli valdības veidotājiem.
• Radošo savienību padomes vadītāja Inga Brūvere: Valda maldīgs uzskats, ka kultūru mēs varēsim "atļauties", kad būs nauda.
• Kultūras akadēmijas rektore Muktupāvela: Nozare vēlas ministra postenī redzēt cilvēku, kam ir izpratne par kultūru.
• "Dirty Deal Teatro" direktore Anna Sīle: Valdības veidotāji meklē savās rindās kandidātus, nevis domā par nozari.
• Rīgas cirka direktore Māra Pāvula: Nav sajūtas, ka tiek meklēts jauns līderis.
• Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zemītis: Svarīgākais – saruna ar nozari.
• Zemītis: Būtu apskatāms arī apolitisks kandidāts, kuram ir kultūras cilvēku uzticība.
• Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese: Gribētos redzēt postenī cilvēku, kas saredz nozares potenciālu.
• Krese: Zaļo un Zemnieku savienība nekad nav paudusi, ka kultūra būtu viņu prioritātes zonā.
• Kā nozares neatliekamos jautājumus izceļ: kultūras finansējumu, mediju politiku, sabiedrības integrācijas politiku.
• Satraukumu sociālajos tīklos pauduši nozares pārstāvji gan kultūras, gan mediju jomā.
• Rakstnieces Gundegas Repšes vēstuli prezidentam, Saeimai un Evikai Siliņai parakstījuši vairāk nekā 270 kultūras jomas profesionāļi.

Nākamās valdības veidošanās procesā neizpratni un nosodījumu kultūras profesionāļu vidū raisījusi informācija par potenciālo kultūras ministra amata nodošanu Zaļo un Zemnieku savienībai, tās partijas biedram, juristam un bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim. Tiek norādīts gan tas, ka ministra izvēles process izceļ nozares pamestību un marginalizāciju, gan tas, ka ministriju sadale šķietami nenotiek, domājot par nozari, bet par "krēslu" sadali.

Publicēta arī atklāta vēstule valdības veidotājiem, ko, pārstāvot organizācijas, parakstījušas Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Pavlova. Tajā paustas bažas, ka

"potenciālās koalīcijas veidošanā kultūras jomai tiek piešķirta pakārtota un otršķirīga loma, kuras pārraudzību šķietami var uzticēt jebkuram politiķim".

Kultūra nerodas tukšā vietā

"Kultūras ministram ir jābūt nozares profesionālim, kas, pirmkārt, pārzina nozares lauku un specifiku, kā arī izprot nozares mijiedarbību ar citām nozarēm, jo kultūra jau nav tāds no pārējā atrauts svešķermenis. Tā mijiedarbojas gan ar veselības jomu, cilvēku mentālo veselību, gan sociālo, gan ar to pašu ekonomiku," LSM intervijā uzsvēra Inga Brūvere.

"Vēlējums nākamajam ministram būtu, pirmkārt, uzturēt dialogu ar nozari. Otrkārt, izprast nozaru specifiku, dažādību un nodrošināt nozaru līdzvērtīgu un ilgtspējīgu attīstību. Treškārt, ir svarīgi izprast, ka laikmetīgā kultūra – kultūra, kas top šodien, ir mantojums, ko mēs atstāsim nākamajām paaudzēm," atzīmēja Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja.

Jautāta, kādēļ, viņasprāt, radusies šāda situācija un vajadzība pēc publiskas vēstules, Brūvere sacīja: "Es domāju, ka tas galvenais iemesls, lai arī cik tas nebūtu primitīvi, ir finansējuma jautājums. Nav arī nekāds noslēpums, ka tieši kultūras nozarē ir viszemākie atalgojumi valstī. Ja ir kāda krīze vai budžeta deficīts, pirmā ministrija, kurai samazina finansējumu, ir Kultūras ministrija. Tas tā bija gan 2008. gada krīzē, gan pēdējos gados.

Valda ļoti maldīgs uzskats, ka kultūru mēs varēsim "atļauties", kad būs nauda. Diemžēl kultūra jau nerodas tā pēkšņi – tukšā vietā.

Kultūras procesi noslāņojas ilgtermiņā, reaģējot gan uz sociālajiem procesiem, gan uz situāciju ekonomikā un politikā. Par kultūras potenciālu cilvēka mentālās veselības uzlabošanā šobrīd runā arī citās Eiropas valstīs."

Nozare vēlas ministra postenī redzēt cilvēku, kam ir izpratne par kultūru

LSM komentāru par šobrīd notiekošo valdības veidošanu un konkrēti cīņu vai arī cīņas trūkumu, kas attiecas uz kultūras ministra amata posteni, pauda Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore Rūta Muktupāvela.

"Skaidrs, ka nozare vēlas ministra postenī redzēt cilvēku, kam ir izpratne par kultūru un tās vietu nacionālās identitātes kontekstā, ko nozīmē kultūra mūsdienu nemiera un risku, un krīžu pārvarēšanas apstākļos, ko nozīmē kultūra militārās drošības kontekstā. Šobrīd mēs redzam, ka kultūra tiek marginalizēta. It kā, no vienas puses, neviena partija to [ministriju] īpaši negrib, un tad nozare jūtas kā tādi pabērni. Mēs arī nesaskatām dialogu starp politiķiem un nozari, ja tiek piedāvāti cilvēki, kam nav nekāda sakara ar kultūru. Es nezinu, vai ir iespējams kultūras ministra amata pienākumiem pieiet tīri politiski administratīvi," teica Muktupāvela.

Viņa norādīja, ka kultūra ir īpašs sektors – šeit īpašā statusā ir radošā un arī individuālā brīvība: "Es domāju, ka jebkuram cilvēkam, kas nāktu pārvaldīt kultūras nozari, nebūtu vienkārši, ja viņš nav pietiekama autoritāte un nozares atzīts. Mēs saprotam, ka ir politiskā pārstāvniecība, to mēs redzam arī citās ministrijās, kur ministru amatos nav tikai nozaru speciālisti. Tajā pašā laikā, neizprotot kultūras un radošo procesu specifiku, rodas lieli kultūras un mākslas dzīves apdraudējumu riski, tajā skaitā arī cenzūra.

Tad tiešām vajag cilvēku ar stipru mugurkaulu, kas ar izpratni un argumentēti aizstāvētu nozari, piemēram, pamatojot kultūras infrastruktūras vajadzības, starptautiskos projektus."

Muktupāvela pauda pārliecību, ka jaunajam ministram ir jābūt izpratnei par to, kas ir kultūra, ko tā nozīmē, un jābūt dialogā ar kultūras cilvēkiem. "Es piekrītu, tas it nemaz nav vienkārši. Un nav brīnums, ka pirmie uz ministra amata kandidātiem reaģēja [ar atklāto vēstuli] tieši nevalstiskais sektors un radošās savienības, jo tie jau ir mūsu brīvās domas nesēji. Tāpēc, manuprāt, izvēloties kultūras ministra amata kandidātu, konsultācijas ar nozari ir obligātas veiksmīgai ministra darbībai. Man nekas nav iebilstams pret personībām. Šobrīd piedāvātais ministrs ir ļoti godājams cilvēks gan kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs, gan kā jurists, viņam ir kolosāla starptautiskā pieredze. Kā personība – cepuri nost. Bet tajā pašā laikā – ar kultūras nozari, piedodiet, nav nekā kopīga. Nav brīnums, nozare ir jau sacēlusies sociālajos tīklos un top atklātās vēstules. Mēs negribam vairs būt pabērnu lomā, pietiek.

Kultūra ir pierādījusi neskaitāmas reizes, ka tā ir viens no galvenajiem Latvijas attīstības resursiem."

"Valdības veidotāji meklē savās rindās kandidātus, nevis domā par nozari"

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes locekle, teātra "Dirty Deal Teatro" direktore Anna Sīle norādīja: "Šajā situācijā, kad tiek veidota jauna valdība, mēs visi, kultūras nozarē strādājošie, ar lielu vēlmi sekojam līdzi valdības veidošanai, jo tas ietekmēs ne tikai mūsu visu valsts nākotni, bet arī pašu kultūras nozari. Tieši tādēļ es un, domāju, daudzi mani kolēģi ir neizpratnē par veidiem, kā pašlaik norisinās sarunas par kultūras nozari. Vakar vakarā un aizvakar vakarā tiek publiski izcelti dažu zināmāku cilvēku vārdi, kas lielā mērā neatbilst tagadnes situācijai – ko mēs gaidām, kam vajadzētu notikt Kultūras ministrijā.

Tādēļ man ir mazliet šoks, domājot par to, ka jaunās valdības veidotāji (kā tas izskatās no malas) ir saskaitījuši, kas kurai partijai pienākas, un tad meklē savās rindās kādus kandidātus, nevis domā par pašu nozari."

Sīle uzskata, ka būtiski, lai kultūras nozares pārvaldību un vadību uzņemtos partija, kurai ir visizstrādātākā un mērķtiecīgākā kultūras programma: "Ja savās rindās politiķi neierauga cilvēkus, kas ikdienā stingri vēro kultūrpolitiskus procesus, kuri domā un veido kultūrpolitiku, tad, manuprāt, ir būtiski saprast un izvēlēties kādu no kultūras nozares profesionāļiem. Nevis domāt par to, kāda kuram vietiņa, cik kuram ministrijas pienākas un tā tālāk."

Līdzīgās domās ir arī Rīgas cirka direktore Māra Pāvula: "Šobrīd ir ļoti grūti komentēt kultūras ministra izvēles procesu, jo nav sajūtas, ka tiek meklēts jauns līderis, kas ar savu vīziju būtu spējīgs attīstīt nozari. Tā vietā jaunās koalīcijas partijas lūko sadalīt ietekmes sfēras. Tā kā Kultūras ministrija ir Rīgas cirka kapitāldaļu turētājs, esam ieinteresēti, lai nozari vadītu kāds ar plašu izpratni par profesionālo mākslu, tās lomu un neatkarību, kā arī par kultūrpolitikas tendencēm Latvijas un Eiropas mērogā."

"Svarīgākais – saruna ar nozari"

Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zemītis atzīmēja, ka pirmā lieta, uz ko biedrība aicinātu, būtu sarunāties ar industrijas pārstāvjiem: "Mēs, protams, gribētu redzēt kultūras ministra amatā cilvēku, kam ir laba reputācija un laba pieredze kultūras procesos vai kultūras procesu pārvaldībā. Bet ne vienmēr politiskās darbībās un cīņās, un spēlēs ir iespējams tādus [cilvēkus] atrast. Tāpēc, manuprāt, pats svarīgākais būtu tomēr tieši tā saruna. Saruna ar pārstāvjiem, un es, protams, nezinu, vai tas ir "Jaunās Vienotības" uzstādījums, ka tiem obligāti jābūt ievēlētiem cilvēkiem, bet, manuprāt, arī kāds apolitisks kandidāts, kuram ir kultūras cilvēku uzticība, būtu apskatāms."

Postenī vēlas redzēt ministru, kas saredz nozares potenciālu

Lielu pārsteigumu par sarunu procesu izteica Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes locekle, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese: "Esmu diezgan pārsteigta, maigi sakot, un diezgan lielā šokā par to, kā notiek šīs valdības veidošana, jo tomēr ir politiskie spēki, kas ir savās programmās minējuši, ka kultūra ir viena no viņu prioritātēm.

Zaļo un Zemnieku savienība nekad nav paudusi, ka kultūra būtu viņu prioritātes zonā."

Viņa teica: "Man liekas, ka ir savā ziņā diezgan aroganti no valdības veidotāju puses nozari, kura ir ļoti specifiska un kurā ir daudz samilzušu jautājumu, kuri būs jārisina, aicināt vadīt neprofesionālim, kurš īsti to nepārzina. Tāpēc arī ir šis uztraukums nozares vidū, jo mēs ceram tiešām, ka šis amats tiks uzticēts nozares pārstāvim, kurš izprot to nozares specifiku un tās daudzslāņainību. Man gribētos sagaidīt, ka valdības vadītāja tomēr saredz kultūru nevis kā tādu pabērnu, kas ir visnabadzīgākā ministrija, kuru kaut kam atmest, bet tiešām saredz [kultūras nozares] potenciālu, ka tā var piedalīties valsts pozitīvā virzībā un attīstībā."

"Nozares profesionālis ir viens, bet gribētos redzēt šajā postenī cilvēku, kas redz arī kultūras nozares attīstību gan tādā iekļaujošā virzienā, gan tādā mūsdienīgā virzienā ar spēju veidot starptautiskus kontaktus un vest to Latvijas kultūru ārpus. Ilgu laiku Kultūras ministrija bija Nacionālās apvienības pārziņā, un mēs tiešām saredzējām iespējas vairāk iet uz tādu mūsdienīgāku skatījumu, starptautiskāku skatījumu, iekļaujošāku sabiedrību reprezentējošāku skatījumu. Tas ir nākamais solis, ko mēs kā nozare ļoti vēlētos redzēt," teica Krese.

Kādas problēmas būs jārisina nākamajam ministram?

Raksturojot nozares aktualitātes, ar kurām būs jāstrādā nākamajam ministram, Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela atzina: "Karstākie punkti, kā parasti, saistīti ar finansējuma piesaisti kultūras nozarei – kultūras infrastruktūrai, izglītībai, protams, arī nevalstiskajam sektoram, muzeju nozarei, bibliotēku nozarei, vārdu sakot, visiem kultūras nozares un radošo industriju spēlētājiem. Lai spētu pārstāvēt nozari, nozare ir jāizprot ne tikai racionāli, bet arī emocionāli. Jā, mums ir politiskās pārstāvniecības modelis valdības veidošanā, bet ir jābūt balansam starp profesionalitāti nozares jautājumos un politisko piederību."

Finansējuma nesakārtotības problēmas izcēla arī Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere: "Pirmkārt, atalgojumi kultūras nozarē, tajā skaitā NVO sektorā, un radošā procesa nodrošināšana, kas pamatā tiek finansēts no Valsts kultūrkapitāla fonda. Šī gada martā Saeima ir apstiprinājusi Valsts kultūrkapitāla likuma grozījumus, kas nosaka visiem tajā noteiktajiem fonda finansējuma avotiem likmi 3% apmērā. Tas paredz finansējuma pieaugumu 2024. gadā. Diemžēl, ņemot vērā ievērojamu kultūrkapitāla fonda finansējuma samazinājumu 2008. gadā, kūtru pieaugumu pēckrīzes  gados un pēdējo gadu augstās inflācijas līmeni, finansējuma pieaugums nebūs tik būtisks. Tas nenosegs projektu izmaksu sadārdzinājumu, kā arī nenodrošinās konkurētspējīgu atalgojumu. Otrā prioritāte būtu nodokļu režīmi un sociālais atbalsts radošām personām. Runājot par autoratlīdzību režīmu, kas ir spēkā līdz šī gada 31. decembrim, esam viennozīmīgi par esošā autoratlīdzību maksāšanas režīma saglabāšanu. Tam ir vairāki pamatojumi, par ko esam runājuši un rakstījuši."

Brūvere arī aktualizēja Laikmetīgās mākslas muzeja jautājumu: "Muzejs nav tikai ēka, bet gan procesa nodrošināšana, pētniecība, mantojuma uzkrāšana, izglītība. Tā ir valstiski nozīmīga prioritāte." Viņa piebilda, ka iepriekšējam ministram pārmests konservatīvisms, tāpēc Brūvere pieļāva, ka liela daļa kultūras pārstāvju no koalīcijā esošajām trim partijām priekšroku dotu partijai "Progresīvie".

"Dirty Deal Teatro" direktore Anna Sīle kā nozares neatliekamos jautājumus savukārt izcēla:

"Tā noteikti ir mediju nozares politika un arī sasāpējušie jautājumi sabiedrības integrācijas politikā.

Latvijā ilgus gadus Kultūras ministrijā valdījusi partija, kurai vienmēr bijušas izdevīgas spēles par cittautiešu likteni, mēģinot viņus kaut kādā veidā neiekļaut Latvijas sabiedrībā. Protams, arī pašā profesionālajā kultūrā ir daudzi sasāpējuši jautājumi, kā, piemēram, Kultūras ministrijai vajadzētu beidzot veidot kārtību, kur tad nonāk profesionāla māksla un kur tā nenonāk, un domāt par to, ka ir dažādi reģioni Latvijā, kur tā nonāk mazāk, domāt, kāpēc, un mēģināt stiprināt, lai tā tur nonāktu vairāk."

Sīle arī uzsvēra: "Nesakot par vai pret kādai kandidatūrai, sabiedrībai un kultūras darbiniekiem būtu būtiski apzināties un meklēt tos cilvēkus, kuri patiešām būtu visvairāk iesaistīti kultūras procesos. Domājot arī par to, ka viena no vērtībām, ko ir definējuši jaunās valdības veidotāji, ir iekļaušana,

man šķiet būtiski skatīties arī šajā virzienā, lai nākamā kultūras ministra domāšana un rīcība būtu pirmām kārtām sabiedrību saliedējoša, iekļaujoša un mūsdienīga."

Kaspars Zemītis iezīmēja Pašnodarbināto mūziķu biedrības redzējumu: "Mēs kā pašnodarbinātie, protams, vienmēr esam aicinājuši redzēt un ieraudzīt visu nozari kopumā. Kultūras nozarē ir ļoti daudz dotējamu jomu, un kultūras nozarē ir arī jomas, kuras pašas pastāv par sevi, teiksim, populārā mūzika, un kuras pašas ne tikai sevi atpelna, bet pat dod valstij pienesumu. Mūsu lielā rūpe ir, lai šīs jomas ir labi samērotas un tur nav konkurences pēc šīs reformācijas šīm jomām. Tā ir viena no tādām lielajām lietām. Protams, arī racionāla finanšu izmantošana visos tajos procesos, manuprāt, ir svarīga lieta."

Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese savukārt norādīja: "Man gribētos redzēt balansu starp tradicionālo un laikmetīgo kultūru, jo tiešām tā laikmetīgā kultūra ir kultūras segments, kas ļauj mums iziet pasaulē un veidot starptautisko atpazīstamību. Dabiski, es jau nevaru distancēties no nozares, es pārstāvu vizuālās mākslas nozari, un man gribētos redzēt attīstību laikmetīgā mākslas muzeja virzienā.

Un sakārtot, ka finansējums vairāk seko līdzi funkcijai, nevis ēkām, ka tiek tiešām vairāk domāts par saturu, par produktu, un tas tiek sabalansēts.

Protams, no tā nevar aizbēgt, ka ir šīs ēkas, ir infrastruktūra, kas jābaro, un tiek arī meklēti finansējumi, lai nodrošinātu procesu, lai tas būtu balansā."

Rīgas cirka direktore Māra Pāvula norādīja, ka ir būtiski, lai nākamais kultūras ministrs spētu saskatīt cirka mākslas nozīmi sabiedrībā, redzētu tās potenciālu reflektēt par sabiedrībā notiekošo, caur savu neverbālo formu uzrunāt dažādas etniskās un vecumu grupas, saliedēt sabiedrību, ka arī potenciāli kļūt par žanru, ar kuru Latvijas skatuves māksla var kļūt pazīstama pasaulē. "Tomēr jautājums par kultūras ministra kompetenci ir jāskata daudz plašākā kontekstā. Kultūras ministrijas rokās ir ne tikai profesionālās mākslas organizācijas, bet arī kultūras izglītības un mediju organizācijas. Kultūra ir Latvijas kods, tas vienlaicīgi ir sabiedrības spogulis, mūsu vizītkarte pasaulē un arī visas sabiedrības mūžizglītības instruments. Tā ir pagātnes un tagadnes interpretācija un nākotnes realitāte," uzsvēra Pāvula. 

"Atbildība, kas jāuzņemas nākamajam ministram/-ei, ir milzīga, un joma ir ārkārtīgi plaša un vitāli svarīga nācijas izdzīvošanai. Es šajā postenī vēlētos redzēt kādu, kam ir patiesa izpratne par kultūras procesu norisi, problēmām gan valsts, gan nevalstiskajā sektorā, un interesi šīs problēmas risināt. Turklāt nevis īstermiņā, bet spēt virzīt ilgtermiņa vīziju, kurp mēs kā valsts ar savu kultūru un mākslu dosimies. Šai būtu jābūt ministrijai, kam ikviena partija piedāvātu savu visspēcīgāko kandidātu, šis nedrīkstētu būt portfelis, kuru iemainīt pret citiem," uzskata Rīgas cirka direktore.

Reakcijas sociālajos tīklos

Par zaļzemnieka, bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra iespējamo kļūšanu par kultūras ministru savu satraukumu sociālajos tīklos jau pauduši nozares pārstāvji gan kultūras, gan mediju jomā, jo Kultūras ministrijas pārraudzībā ir arī Latvijas mediju politika.

Rakstniece Gundega Repše vērsusies ar uzrunu pie Valsts prezidenta, Saeimas un premjera amata kandidātes Evikas Siliņas, nosaucot kultūras ministra kandidāta meklējumus par "absurdu drāmu". Rakstnieces vēstuli parakstījuši vairāk nekā 270 kultūras nozares profesionāļi.

Aktieris Jānis Kronis raksta, ka pēc jaunumu ieraudzīšanas sajuties kā citā dimensijā nonācis, jo ministru izvēle viņam atgādina pieeju – "oliņ, boliņ, džimpiņ, rimpiņ".
 

Režisore Krista Burāne pauž, ka viņai ir milzīgas dusmas, jo kultūras nozari mēģina "iegrūst" ZZS, kuru tā neinteresē. Tādēļ dīvaini ministru vārdi, kas nozarei būs jāizglīto. Režisore atgādina, ka nozare, kura ir mūsu valsts pamats, nonāks nejaušu cilvēku rokās politiskā tirgus rezultātā.

 Mediju jomā strādājošais Jānis Žilde vērš uzmanību, ka ZZS esot svarīgs sabiedrisko mediju jautājums, un secina, ka varam tikai minēt, kāpēc ZZS interesē, citējot, "valsts galvenais medijs".

Savukārt žurnālists Pauls Timrots izteica minējumu – kāds sajaucis juristu ar mākslas vēsturnieku, bijušo Rundāles pils muzeja direktoru Imantu Lancmani.

KONTEKSTS:

Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, bet ar neatkarīgā deputāta Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") atbalstu – 53.

Opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". "Apvienotais saraksts" dalību Siliņas valdībā noraidīja, paziņojot, ka neatbalstīs "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [ZZS politiķa Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi", savukārt Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās.