Forumā notiks arhitekta Toma Kokina lekcija, sarunas ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu un režisoru Jāni Ābeli, ekskursija uz Līgatnes papīrfabriku, kā arī divu dokumentālo filmu seansi. Dalība visos pasākumos ir bez maksas, informēja festivāla rīkotāji.
Forums tiks atklāts 15. septembrī pulksten 15.00 ar arhitekta Toma Kokina lekciju "Telpa mākslai – četri stāsti Cēsīm" Cēsu radošajā un digitālajā kvartālā "Rainis". Kokins ir praktizējošs arhitekts un pasniedzējs Ūmeo Arhitektūras skolā (Zviedrija). Gan praksē, gan pētniecībā Tomu interesē kontekstam atbilstošu arhitektūras rīku un metožu izstrāde, kas var stiprināt vietējās kopienas.
Lekcijas tēma cieši saistīta ar kādu Cēsu pilsētas stāstu – Cēsu Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumu, kas aiz sevis atstājis pierakstu vietējās kopienas vēsturē un tagad pārtop par radošo un digitālo kvartālu "Rainis", kurā jau vairākus gadus ik vasaru notiek Cēsu Mākslas festivāla laikmetīgās mākslas izstādes.
Kas ir pirmais – ideja vai telpa? Kā rādīt jēgpilnu piepildījumu mazpilsētas radošā kvartālā? Kā radīt piepildījumu ārpus festivālu sezonas? Vai tukšums ir iespēja? Vai telpas ir par maz vai par daudz? Vai padomju industriālais mantojums ir arhitektonisks spēļu laukums? Kas to visu vada – direktors, kurators vai kolektīvs? Vai tas ir domāts rīdziniekiem, cēsniekiem vai pasaulei? Kāpēc mums vajag mākslu? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem Toms Kokins kopīgi ar foruma dalībniekiem centīsies meklēt atbildes caur četriem stāstiem par telpu mākslai Nidā, Devonā, Ūmeo un Cēsīs.
Turpinājumā pulksten 17.30 kino "Cēsis" gaidāma saruna ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu "Abstraktās mākslas praktiskā daba", kuras turpinājumā būs skatāma režisora Aleksandera Rinusa (Alexander Rynéus) filma "Spīguļu rūpnīca" (The Glitter Factory, 2022).
Filma "Spīguļu rūpnīca" vēsta par savulaik Zviedrijā vienīgo, bet nu jau slēgto spīguļu rūpnīcu. Cenšoties uzturēt rūpnīcas darbību, gada griezumā rūpnīca ražoja dažādus objektus, pielāgojoties sezonālajām vajadzībām. Ziemassvētku eglīšu rotas ziemā, binokļi pavasarī, saulesbrilles vasarā un rāvējslēdzēji rudenī. Filmā šī slēgtā spīguļu rūpnīca pārvēršas par arheoloģisku izrakumu vietu, kur darbojas apjukuši arheologi. Filma tiks demonstrēta zviedru valodā ar subtitriem latviešu valodā.
Sestdien, 16. septembrī, iecerēta ekskursija uz Līgatnes papīrfabriku, turpinot vēl kādu jaunā Cēsu novada stāstu, kas piedzīvojis atdzimšanu. Šobrīd Līgatnes papīrfabrikā ne tikai atgriežas papīra ražošanas prakse, bet tā top par vietu, kurā godā tiek celti vēstures artefakti un radītas jaunas tradīcijas. Šī ražotne savos divos pastāvēšanas gadsimtos nav bijusi tikai vieta, tā radījusi un darījusi Līgatni par to, kas tā ir.
Nokļūšanai uz Līgatni no Cēsīm tiek nodrošināts autobuss.
Dienas turpinājumā pulksten 17.30 gaidāma saruna ar kinorežisoru Jāni Ābeli "Mākslas kino vieta dabā", kuras turpinājumā vēl viena zviedru filma – Terēzas Traores Dahlbergas (Theresa Traore Dahlberg) "Mikrocements" (Microcement, 2021).
Filma "Mikrocements" ir poētisks attēlojums par Degerhamnas pilsētas rūpnīcas "Cementa" ikdienas darbu, kur lielas ražošanas nodaļas nesen tika pārvietotas uz Gotlandi, kas nozīmē, ka lielākā daļa tās darbinieku darbu zaudēja. Filma fokusējas uz septiņiem cilvēkiem, kas palika strādāt rūpnīcā, lai nodrošinātu ražošanu mazos apjomos. Skaņas ap fabriku ir vienlaikus dzirdamas un vienlaikus iztrūkstošas. Mašīnas ir apklusušas, bet ir parādījušās jaunas skaņas – baloži, kaimani, pīles un gulbji ir savairojušies lielos apmēros un aizņem arvien vairāk telpas. Apkaimi, kam 300 gadu bijusi industriāla nozīme, pamazām pārņem daba. Filma tiks demonstrēta zviedru valodā ar subtitriem latviešu valodā.
Urbānās kultūras un kino mākslas forumu "Art on screen. Transitions/Māksla uz ekrāna. Pārejas" rīko koncertzālē "Cēsis un "Cēsu Pluriversitāte" ar Zviedru institūta, Zviedrijas vēstniecības Latvijā un Cēsu novada domes atbalstu. Foruma partneri ir "Skola6", Cēsu radošais un digitālais kvartāls "Rainis", Līgatnes papīrfabrika.
