Raimonds Pauls nemēdza publiski izrādīt mīlestību vai runāt par to. Viņi bija viens otram – Lana un Raimonds Pauli.
Pirms 11 gadiem, atzīmējot Zelta kāzas, Pauls uzsvēra, ka Lana bija cilvēks, uz kuru vienmēr varēja paļauties.
"Man bija blakus cilvēks, kas mani nekad nenodeva, atšķirībā no citiem. Cilvēks, uz kuru es vienmēr varēju balstīties," tolaik sacīja Maestro.
Lanas un Raimonda draugi kopš agras jaunības ir Jānis un Baiba Peteri. Dzejnieks Jānis Peters Lanu raksturo ar vārdiem – Dievs, daba, darbs.
"No šīm trim vērtībām Lanai visatbilstošākā ir darbs. Es nekad neesmu redzējis viņu vienkārši atpūšamies," sacīja Peters.
Lanas un Raimonda kaimiņš Ojārs Rubenis stāsta, ka Lana ir leģenda, kuras vārds vienmēr paliks Latvijas vēsturē: "Viņa ir bijusi fantastisks dzīvesbiedrs blakus Raimondam Paulam, allaž viņa balsts un stute. Eleganta, skaista, etalons un ļoti tieša. Ļoti skarba.
Ir aizgājis kaut kāds laikmets ne tikai viņu dzīvē, bet arī Latvijas kopējā dzīvē. Lana, varbūt reizēm skarba, bet ļoti, ļoti patiesa. Cilvēks, kurš prata novērtēt patiesas vērtības, neiedziļinoties sīkumos."
Paulam adresētus pārmetumus un apvainojumus visos laikos vissmagāk pārdzīvojusi Lana. Dzīvē galvenais ir saglabāt cieņu, tā reiz atzina Pauls.
"Viņa nekad neko neizrādīja, nepārmeta. "Cikos tu būsi mājās, labi, labi." Tas arī mūsu attiecības nostabilizēja," reiz stāstīja Maestro.
Peters atminas, ka savulaik Lanai veltītais dzejolis, kuram iepriekš jau mūziku bija uzrakstījis Pauls, tapis ātri un paticis arī Lanai, lai arī viņa patiku nav izrādījusi.
Lai rītos, tais rītos saltos
Tev rokas ir gaismā baltas
Un mieru man dod,
Mieru man dod…
Lana, sniegā
Lūdzu man uguni sakur
Lana, Lana,
Pīlādžu uguni kur…
Dziesma ir par Lanu un par mīlestību, bet tā nekad nepazūd, neizdeg, nenomirst. Viņa bija Maestro sargeņģelis uz zemes, bet tagad turpinās sargāt no debesīm.
