«Sarkanā meža» vēstures konsultants Normunds Jērums: Rubenis ir «gatavs spiegs»

Arheologs un "Sarkanā meža" vēstures konsultants Normunds Jērums uzskata: Rubenis daudzsēriju filmā ir "gatavs spiegs." Sestā sērija beidzas ar apšaudi starp čekistiem un partizāniem. Vitolds čekistu mītnes ārpusē pie krūmiem ierauga ar mēteli apklātu vīrieša ķermeni un notur to par Rubeni, tomēr notikušā apstākļi ir pārāk mīklaini. Arī Leons līdz galam nenotic Rubeņa nāvei.

Par spīti Leona iebildumiem, Vitoldam par notikušo ir jāziņo britiem. Silarājs saņem Vitolda vēsti par apšaudi, būdams Anglijā, kur darbojas vesela MI6 radistu komanda. Septītajā sērijā redzamas arī ainas ar britu izlūkdienestā iekārtotajām radistu telpām.

Radistes smalkos formastērpos

Britu radistes, glīti un vienādi ģērbušās atbilstoši 1950. gadu sākuma modei, izsniedz un nodod ziņas starp britiem un Latviju. Sērijās šīs lomas atveido idejas autora, režisora un scenārista Normunda Puča uzaicinātā Fominu ģimene – mamma Arisa, meitas Estere, Gabriela, Antra, bet vienu no radistu lomām atveidojusi arī producente Arta Ģiga.

Britu izlūkdienesta MI6, tostarp radistu, telpas tika iekārtotas kādreizējā Komercbankas namā, Doma laukumā. Šīs telpas kino industrijas vidē Latvijas valsts simtgades filmu uzņemšanas saistībā kļuva sevišķi populāras, stāsta “Sarkanā meža” izpildproducente Kristīne Āboliņa. Tās savām vajadzībām izmantojušas pat ārvalstu filmu kompānijas, un katra izkārtojumu veidoja pilnīgi no jauna.

VDK rācijas un viltīgie čekisti

Arī VDK “štāba” darbiniekiem Stabu ielas namā bija sava radistu komanda. Tikpat precīzi un ar stingru krampi radisti zondēja britu un spiegu sūtīto informācijas plūsmu, lai to pārtvertu un pēcāk viltīgi izmantotu saviem nolūkiem. Nereti tieši viņi guva pārsvaru “spiegu spēlēs”, jau labu laiku izzinot britu nolūkus un iepludinot vēlamo dezinformāciju.

Padomju mērinstrumentu, radiotehnikas, rāciju un citas unikālas tehnikas kolekcionārs – entuziasts Didzis Pučs arī pats filmējies seriālā kā VDK radistu priekšnieks. Viņš ir kompetents senu mēraparātu un instrumentu remontā un daudz palīdzējis “Sarkanā meža” veidotājiem. Didzis sevi neuzskata par īsteni nopietnu kolekcionāru, jo lietas nav speciāli iegādājies par dārgu naudu vai ar tām piedalījies izstādēs. Taču viņš ticis pie daudzām vērtīgām ierīcēm tieši tāpēc, ka tās vairs nav vajadzīgas kādam citam un tās vienkārši izmestas.

Pirmo kolekciju Didzis sācis veidot jau piecu gadu vecumā, kad, esot klāt brīdī, kad tika mainīta elektrolīnija, viņš savācis divus izolatorus, uz kuriem bijuši cara ērgļu attēli. Didzis atzīst, ka speciālu militāro tehniku nekad apzināti nav vācis. Ar producenti Artu abi ir pazīstami jau sen un sadarbojušies arī iepriekš. “Sarkanajā mežā” Didzis komandai palīdzējis sagādāt autentisku tehniku, kāda nepieciešama, lai atveidotu gan VDK, gan britu izlūkdienesta radistu telpas.

“Zvejnieka dēls” katrā ģimenē

Sērijās redzamā militārā tehnika – ieroči, munīcija, formastērpi, arī Rubeņa rācija – ir sagādāta, sadarbojoties ar biedrības “Latviešu karavīrs” vadītāju, arheologu Normundu Jērumu. Viņš arī konsultēja aktierus, jo sevišķi Juriju Djakonovu, kurš atveido aģentu Rubeni, rācijas pareizā lietošanā, izmantojot Morzes kodu. Protokols paredzēja, ka rāciju izmantot drīkstēja vienīgi nozīmētais izlūks, stāsta Jērums, un tieši pēc kodā ietverto zīmju un atstarpju lietošanas varēja “atkost” izlūka stilu.

Katrai operācijai bija noteikta sava grāmata, kuras tekstu izmantoja ziņu šifrēšanā. “Sarkanajā mežā” tas ir “Zvejnieka dēls”. Kā stāsta Jērums, izvēlei ir itin vienkāršs pamatojums. Tolaik Viļa Lāča daiļrade bija ļoti populāra, grāmatu varēja atrast vai katrā otrajā ģimenes namā, tā “nekrita acīs” VDK darbiniekiem. Tādējādi grāmatu ar konkrētu lappusi un konkrētām rindām, atslēgas frāzēm izmantoja saziņai, bet otrā pusē informāciju atšifrēja pēc iepriekš noteiktas vienošanās.

Radists purvā

Tieši Rubenis visu sēriju gaitā ir galvenais britu izlūkdienesta sūtītais radists. Viņa uzdevums ir nodot un saņemt ziņas no Latvijas uz Angliju un atpakaļ, izmantojot līdzi paņemto rāciju.

“Es ceru, ka tiem, kuri ir eksperti, nebūs daudz pārmetumu manā virzienā, man bija tāds intensīvais kurss par Morzes kodu. Man šķiet, tas vienmēr ir specifiski, mācīties lietu, kas mūsdienās it kā nav ļoti aktuāla, bet tā sajūta par to, kas tas ir, dod lomai ļoti daudz. Kaut vai tās vienkāršās darbības, to ritmu,  visi tie verķi, ko vajag spiest, un aparāta smagums, kas tev ir jānes. Un tu iztēlojies, ka [varonim] vajadzēja iet ar to aparatūru 20–30 kilometrus pa mežu, pa purvu, un uzreiz sajūta ir, ka tu esi tur!” par radista lomu stāsta Jurijs Djakonovs.

Rācija svērusi ap 8–10 kilogramiem, un klāt jāskaita bateriju, vadu, magnētu un citas tehnikas svars. Kā norāda Jērums, arī noslēpt šādu rāciju mežos nav nemaz tik viegli. Vēstures speciālists stāsta, ka Rubenis radista lomai šķiet pat vairāk nekā piemērots – “gatavs spiegs”. Viņam piemīt atjautība, spēja objektīvi novērtēt informāciju, ātra reakcija, viņa rīcības motīvus, vismaz sākotnēji, neapēno ģimenes traģēdija – kā tas ir Vitolda gadījumā, meklējot pazudušo māsu. Kopumā sadarbība ar “Sarkanā meža” komandu ir bijusi viena no visu laiku veiksmīgākajām, kur vēsturnieku teiktajā patiešām ieklausījās, prieku par padarīto neslēpj Jērums.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti