Gaidot filmas pirmizrādi, Roze Stiebra jūtas priecīgi satraukta un atklāj, ka filmas veidošanai kopsummā veltīti pieci gadi: "Scenāriju rakstīju divus gadus, kamēr komisija izlēma, vai dot naudu vai ne. Un nepilnus trīs gadus bija pati ražošana."
Vaicāta, par ko īsti ir filma, režisore pasmaida un saka tā: "Varētu teikt – par to, kā Saule brauca debesīs. Par to, kā Saule aust – tā es to tulkoju, kaut tautasdziesmās dažādi to nosauc. Bet tas, ka viņa brauc un ar dzeltenu kumeliņu – tas izklausās skaisti, vai ne?"
Stiebra arī stāsta, ka filmā galveno varoņu ir daudz, jo aplūkoti dažādi aspekti. Arī tas, kā Saules meita izaug. "Trīs dienu laikā mums jāpaveic Saules atbrīvošana.
Un tas nav netīšām, jo bieži vien mēs piemirstam par laiku – domājam, ka mūžīgi varam gatavoties, mūžīgi kaut ko neizdarīt, bet tā gluži vis nav. Visas lietas jādara laikus.
To vislabāk zemnieks zināja – laikā, kad tautas dziesmas radās, cilvēks bija tuvu dabai, dzīvoja kopā ar to, un laiku viņš pazina ļoti labi: ja laikā neiesēji, nebija, ko novākt. Ja laikā nenovāci, nebija, ko ziemā ēst."
Liela loma filmā ir arī Jura Kaukuļa mūzikai, ko viņš ieskaņojis kopā ar "Jauno Jāņu orķestri".
"Juris mums ir viens no galvenajiem filmas veidotājiem, jo viņš dod filmai dvēseli – ar savu balsi, skaņu, ar to, kā viņš interpretē, izdzied šīs dziesmas," atzīst režisore.
Vaicāta, kā kopumā izvēlējusies radošo komandu, režisore neslēpj: "Diezgan ilgi bija jādomā – pārliku visus iespējamos variantus. Daži rādītāji bija nepārprotami – vajadzēja mākslinieku, kas jau būtu strādājis pie animācijas. Laiks bija īss, un Ilze Vītoliņa ir augstas klases profesionāle.
Bet Juris vienkārši ir ļoti labs komponists!
Tolaik viņš jau bija sācis rakstīt dziesmas ar tautas dziesmu tekstiem, un tas viņam izdevās īpaši labi – gan pašas dziesmas, gan interesantās aranžijas. Dziesmiņās, kuras viņš izvēlējās, bija mistika un dziļa pievilcība – man ļoti iepatikās. Tiklīdz dzirdēju viņa disku "Kālabad", likās – tas būtu labākais, kas vajadzīgs. Jurim konkurentu nebija…”
Tikām pats Juris Kaukulis atzīst – tas bijis jauna ceļa sākums viņam pašam. "Līdz tam ar tautasdziesmām biju iepazinies tuvāk, bet šī pieredze bija tik dzirksteļojoša! Guvu ne tikai jaunu muzikālu pieredzi, bet, skatoties uz tēliem un runājot ar Rozi, ļoti daudz kas izmainījās manos priekšstatos. Kopā sadarbojāmies veselu gadu – bieži braucu ciemos pie Rozes uz studiju, sarunās pavadījām ļoti ilgu laiku. Man tika atraisītas rokas un fantāzija – nebija robežu, kam jābūt. Pareizāk sakot, tā robeža bija ceļš – scenārijs, ko bija uzzīmējusi Roze: tas mums visiem kopā bija jānoiet.
Un tik interesanti: Roze teica, lai nesteidzos ar pēdējo dziesmu – tā pati atnāks. Un tā arī notika!
Mana pieredze vispār ir tāda, ka cilvēkam vajag pateikt īstos vārdus – lai viņš kādā brīdī nepārsteidzas."
Kādi ir tie īstie vārdi, kā runāt ar komponistu, ja pats neesi mūziķis? „To nevar atstāstīt,” nopūšas Roze Stiebra. „Tas ir process, kurā iekļāvāmies, un mums kaut kā labi saskanēja! Juris māk ļoti labi uzklausīt – viņš izliekas, ka visu dzird pirmo reizi, un man jau arī ir interesanti stāstīt,” sirsnīgi pasmejas režisore. "Tas ir tik svarīgi – ja māk uzklausīt, ko tu stāsti. Un tālāk jau faktiski mums palīdzēja Kosmoss…”
"Patiešām – manas sešdesmit sešas filmas ir diezgan traks skaitlis, bet tāda sadarbība ar komponistu, kāda bija ar Juri pie šīs filmas – tāda man bija pirmoreiz," gandarīta atzīstas Stiebra.
"Komponistam jau parasti nekad nav bijis laika nākt un runāties. Viņš savu uzraksta, un ar to arī sadarbība beidzas. Šoreiz bija savādāk – ar Juri pa šo laiku kļuvām draugi, pārrunājām filmas saturu, jēgu. Tas ir diezgan svarīgi, ja ir kāds, ar ko vari pārrunāt. Tādā ziņā Juris bija ne tikai komponists, bet klātesošs grupas cilvēks.
Ir tūkstošiem variantu, kā varētu izdziedāt tautasdziesmas, un šis ir tieši Jura Kaukuļa variants – vīrišķīgs, emocionāls.
Un tautasdziesmām tas ir neparasti, jo tās jau lielākoties dzied sievietes. Un tad tās ir maigas. Bet Juris piedod vīrišķīgu aspektu šīm dziesmiņām.”
"Mēs savā filmā vairāk tiecamies uz mūžības pusi – paskatīties uz gaismu kā mūžības sastāvdaļu, arī kā cilvēka mūža sastāvdaļu, kas dara cilvēka dzīvi iespējamu uz zemes. Uz Saules gaismu kā visvairāk nepieciešamo.
Nu, kā gan varētu pārlaist to īso novembra dienu, kas ilgst kādas piecas minūtes, ja nezinātu, ka Saule aiz tā visa stāv?
Tad jāmeklē Saule sevī – iekšpusē."
Filmas mūzikas albums klajā nāks decembrī.
