Sadaļas Sadaļas

Režisora Anša Bērziņa filmu izlase skatāma portālā filmas.lv

Pieminot mūžībā aizgājušo animācijas režisoru un producentu Ansi Bērziņu (1940–2021), Nacionālā kino centra portālā (NKC) filmas.lv sadarbībā ar Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidota septiņu filmu izlase (1973–2007) – neliela daļa no režisora ieguldījuma Latvijas zīmētās animācijas vēsturē un arī atgādinājums par viņa darbību TV filmu laukā – muzikāla filma „Skumjš stāsts par Keriju” (1978), informēja NKC pārstāvji.

Režisors, scenārists un producents Ansis Bērziņš darbību kinomākslā sāka kā televīzijas filmu operators un režisors, 1961. gadā uzsākot darbu Latvijas Televīzijā. Šo periodu portāla filmas.lv kolekcijā atgādina viens no spilgtākajiem Anša Bērziņa TV formāta darbiem – kopā ar muzikoloģi Ligitu Viduleju veidotā kinokompozīcija "Skumjš stāsts par Keriju" (1978), kas balstīta Raimonda Paula mūziklā ar Jāņa Petera dziesmu tekstiem. Kā norādīja NKC, šī koncertfilma, kuru ievada Raimonda Paula komentārs, ir savam laikam novatorisks un vizuāli iespaidīgs darbs – Dailes teātra jaunie aktieri Teodora Dreizera romāna motīvus izspēlē mākslinieka Jura Toropina lakoniskajā scenogrāfijā ar baltu apli melnā telpā, straumes un pretstraumes partitūru kustību horeogrāfijā izstrādājis Uldis Veispāls, pie klavierēm skatuves centrā – pats Raimonds Pauls, galvenās lomas atveido Maija Ķirse (Kerija), Andris Bērziņš (Druē) un Varis Vētra (Herstvuds). 

Filma "Skumjš stāsts par Keriju"

Tomēr ar muzikālo un dokumentālo kino Ansim Bērziņam nepietika, jau 1969. gadā viņš bija kļuvis par vienīgo, kurš atsaucās jaunās animācijas entuziastes Rozes Stiebras izaicinājumam – neviens cits TV operators neņēmās pielāgot parastu kameru animācijas filmēšanas vajadzībām, bet Ansis Bērziņš to izdarīja un uz visiem laikiem kļuva par Rozes Stiebras līdzgaitnieku un vienu no Latvijas divdimensiju animācijas pamatlicējiem, uzsvēra NKC. Sākumā filmas tika veidotas aplikācijas tehnikā, drīz Ansis Bērziņš sāka arī pats režisēt. Viens no pamatprincipiem, kuru abi režisori apzināti izkopa, ir augstvērtīgas, bērniem rakstītas oriģinālliteratūras tulkošana animācijas valodā; par šo principu liecina jau agrīnie kolekcijā iekļautie darbi – ar Anša Bērziņa scenāriju veidotā Rozes Stiebras filma "Ringlas ceļojums" (1973, pēc Erika Ādamsona dzejā rakstītās pasakas "Čigānmeitēns Ringla", kuru 1939. gadā izdevusi Emīlija Benjamiņa) un paša Anša Bērziņa režisētā "Skudriņa Tipa" (1976, pēc Vitauta Ļūdēna dzejoļa).

Animācijas filma "Ringlas ceļojums"

80. gados Ansis Bērziņš ar savu režisora rokrakstu un tēmu izvēli paplašināja teritoriju, kurā darbojās zīmētā animācija, – viņš, piemēram, nolēma apzināti izveidot filmu, kas patiktu 13 gadus veciem puikām, tāpēc izgudroja fantāzijas tēlu – kosmisko kaķi-robotu Indriķi Trīspadsmito –, un tā 1984. gadā piedzima animācijas seriāls "Fantadroms", kas turpinājās veselus desmit gadus (1984–1995) un ierakstīja Latvijas animācijas vēsturē arī mākslinieka Aivara Rušmaņa vārdu, uzsvēra NKC.

Animācijas filma "Bruņurupuči"

Ļoti tuvas Ansim Bērziņam bija filozofiskas tēmas, tāpēc viņš pats vienmēr savu darbu retrospektīvās izcēla filmu "Bruņurupuči" (1987), kuras emocionāli un koloristiski piesātināto vizuālo tēlu veidojusi gleznotāja Sandra Krastiņa. Otra svarīga tēma Anša Bērziņa darbos vienmēr ir nacionāli patriotiskā stīga, kas īpašu piesātinājumu ieguva Atmodas laikā, tāpēc kolekcijā iekļauta Rūdolfa Blaumaņa dzejolī balstītā filma "Tālavas taurētājs" (1988), kurā skan vārdi „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods…”.

Animācijas filma "Tālavas taurētājs"

"Kā abu šo tēmu apvienojums izskan Rozes Stiebras filma "Spēlēju, dancoju" (2007), kurai Ansis Bērziņš ir scenārija autors, risinot sarežģīto uzdevumu, kā pusstundas formātā pilnvērtīgi atspoguļot Raiņa lugas dziļo filozofiju un grupas "Iļģi" konģeniālo mūziku," vēstīts filmas pieteikumā.

Animācijas filma "Spēlēju, dancoju"

Piecas no septiņām šīs kolekcijas filmām līdz šim nav bijušas pieejamas portālā filmas.lv.

Anša Bērziņa filmu kolekciju portālā filmas.lv no 23. septembra var bez maksas skatīties visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt