Esmu gaismu mednieks. “Ja to noķeru, ir bilde,” savu dabas fotogrāfiju tapšanu raksturo Andris Eglītis. Ar Andri Apsi, kurš dzīvo Jaunzēlandē, abi bijuši savstarpēji pazīstami vien no ievērojamos žurnālos un grāmatās publicētām fotogrāfijām. Arī tagad abi neklātienē satikušies Valguma pasaules mākslas telpā mežā.
“Es neesmu cilvēku fotogrāfs. Un tad es sapratu, ka man viņi ir jābildē tāpat kā zvēri mežā – es medīju parastas ainavas. Te nav Latvijas 100 skaistākās ainavas, te ir vienkārši ganīta un noķerta gaismiņa visparastākajās vietās,” stāsta fotogrāfs Andris Eglītis.
“Mākslinieciskajā redzējumā un kadrējumā Andris Eglītis ir vienkārši nepārspējams Latvijā šobrīd,”
uzskata Viesturs Serdāns “Valguma pasaule” saimnieks un izstādes iniciators.
Bildēt dabu Andris Eglītis sāka, jo to vajadzēja dokumentēt pētniecības nolūkam. Viņš var noslēpties meža būdā un ilgi gaidīt īsto brīdi, kad pienāks cielava vai atpeldēs gaigala, vai garām nostaigās alnis.
Andris Apse dzimis pirms 75 gadiem Smārdē, Eglāju mājās, apmēram kilometra attālumā no “Valguma pasaules”. Karš viņu šķīra no tēva Voldemāra – bēgļu gaitas mammu kopā ar mazuli aizveda uz Jaunzēlandi.
“Esmu bijis Jaunzēlandē trīs reizes, un tādu Jaunzēlandi, kā rāda Apse, tūrists neredz. Vienu bildi Apse esot fotografējis pat četrus gadus,” stāsta Serdāns.
“Es varu sabildēt kalnus un fjordus, un tas viss būs jauki un skaisti, bet tas nebūs mans. Es tādēļ baudu Apsi, ka viņš ir parādījis zemi, kurā viņš dzīvo, to, kā viņš to redz, kā mīl, kā prot parādīt. Bet man vajag Latviju,” neslēpj Eglītis.
Dabas fotogrāfa Andra Apses un Andra Eglīša 80 lielformāta fotogrāfijas reizē ar gaismas ritu un arī nakts tumsā var aplūkot Valguma pasaules mākslas telpā mežā.
