Kultūras ziņas

Zināmu cilvēku sejas tuvplānā

Kultūras ziņas

«Raxtu Raxti» aicina uz sadziedāšanos

Rakstnieku piedzīvojumu filmas un stāsti

LTV Valsts svētku programmā - Latvijas simtgadei veltīts projekts «Viens ciems. Visa Latvija»

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18.novembrī, Latvijas Televīzijas (LTV) ēterā skatāma īpaša programma ar valsts svētku tiešraidēm un trim dokumentālajām filmām "Ape", "Valgalciems" un "Slutišķi", kas tapušas Latvijas simtgadei veltītajā projektā "Viens ciems. Visa Latvija". Dienas laikā LTV1 būs redzami vēl divi projekti - īpašs apsveikums "Latvija 97! Vārdi" un divas dokumentālo īsfilmu cikla "18 Latvijas" filmas - Jura Kursieša "Vulkāns" un Vara Braslas "Ziedoņdārza aura".

Svētku programmu 18.novembrī plkst. 8.55 atklās Valsts svētkiem veltīts ekumēnisks dievkalpojums no Rīgas Doma. Savukārt plkst. 11.55 LTV1 pārraidīs Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienas Saeimas svinīgo sēdi. Plkst. 12.55 būs skatāma tiešraide no 11.novembra krastmalas, kur notiks Nacionālo bruņoto spēku parāde.

Gaidot Latvijas simtgadi, LTV šovasar uzsāka projektu "Viens ciems. Visa Latvija". Tajā trīs rakstnieki - Pauls Bankovskis, Māris Bērziņš un Nora Ikstena - devās uz nomaļām Latvijas pilsētām, iepazina vietējo iedzīvotāju ikdienu, uzklausīja pagātnes stāstus un nākotnes sapņus. Iedvesmojoties no dzirdētajiem stāstiem, ir tapušas trīs dokumentālas filmas, kas iemūžina Latviju īsi pirms tās simtgades.

Plkst. 15.10 LTV1 būs skatāma pirmā no trim tapušajām dokumentālajām filmām - "Viens ciems. Visa Latvija. Ape". Uz Latvijas mazāko pilsētu Api šovasar bija devies Pauls Bankovskis - rakstnieks, kuru aizrauj lietu un vietu vēsture. Viņš mēģināja saskatīt pagātnes pēdas šodienas Apē, un viņa ceļojums beidzās ar virkni atklājumu. Izrādījās, ka Ape ir viens no Latvijā lielākajiem motosporta un autobūves centriem un šeit tiek ražoti milzu apmēra koka kubli, tāpat apēnieši mīl stāstīt leģendas par raganām, kas joprojām mītot apkārtnē, žurku apsēstām mājām un citām dīvainībām nomaļajā Igaunijas pierobežā.

"Ar Paulu Bankovski aizbraucam uz Api, Pauls pazudis. Kā nu būs? Bet atradās. Mums bija tradīcija - katru vakaru kurinājām ugunskurus pagalmā, runājāmies, diskutējām, un, izrādās, Paulam Bankovskim ļoti patīk staigāt, pastaigāties, tajā procesā rodas visas domas, daudz ko pieraksta. Tas notika tā, ka daudz kur gājām kājām, kur varējām aiziet. Mums bija sava veida radošā nometne, kur mēs eksperimentējām, piemēram, Pauls vienā vakarā pēc tikšanās ar vietējo gleznotāju sāka gleznot, mūsu operators piedalījās Apes fotokonkursā, kur pēc tam uzvarēja. Kas ir būtiski, viss muzikālais noformējums ir radies Apē," norāda LTV režisore Zane Gargažina.

Plkst. 16 tai sekos dokumentālā filma "Viens ciems. Visa Latvija. Valgalciems", kas vēsta par Kurzemes zvejnieku un burinieku būvētāju ciemu, kurš savulaik bija dzīvības pilns. Mūsdienās Valgalciemā mīt tikai viens zvejnieks un cieminiekiem pieder viena govs. Vai Valgalciema vienīgā nākotne ir pārvēršanās pilsētnieku un ārzemnieku apdzīvotā kūrorta zonā, varbūt to izglābs citvalstu bēgļi - Māris Bērziņš kopā ar filmas varoņiem meklēs atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem.

"Vienciemā - tur ir viena govs, viens invalīds ratiņkrēslā, kurš diemžēl aizgāja mūžībā filmēšanas laikā, viena bibliotekāre, viens veikals. Vienciemā - šausmīgi daudzas lietas pa vienai. Māris Bērziņš pats par sevi ir liels filozofs, un viņš tos cilvēkus ļoti veiksmīgi pavilka uz filozofēšanu - kā būtu, ja būtu. Tajos ciemos dzīvo izteikti tipāži, un viņiem visiem filozofijas ir interesantas, kur pieķerties un padomāt. Mēs gribējām uzzināt par lietām, par kurām viņi ikdienā varbūt nesarunājas, bet par kurām viņi domā. Diemžēl ir tā, ka tur jūtams neliels pesimisms, jo ciems ir tik liels, lai viņi justos vientuļi," stāsta LTV režisors Pēteris Krievkalns.

Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīto svētku koncertu LTV1 ēterā varēs vērot plkst. 17.30.

Pēc koncerta plkst. 19.05 būs skatāma trešā dokumentālā filma, kas tapusi projektā "Viens ciems. Visa Latvija". Tā būs par Slutišķiem - senu krievu vecticībnieku ciemu, kas izvietojies pie gleznajiem Daugavas lokiem. Slutišķu iedzīvotāji lielās ar savu pašizveidotu kartupeļu šķirni un logu rāmjus joprojām krāso koši zilā krāsā, jo tā sargājot saimi no ļaunā. Nora Ikstena uzklausīs daudzus citus likteņstāstus un leģendas, mēģinot saprast, kāpēc ceļinieks, vienreiz pabijis nelielajā ciemā, vairs nespēj to aizmirst un vēlas atgriezties.

"Man liekas, ka Nora un Slutišķi ir ļoti piestāvoši viens otram, jo Nora ir ļoti dziļš un emocionāls cilvēks, un Slutišķi ar savu mieru un nedaudz maģisko atmosfēru ļoti piestāv Norai. Slutišķi - tas vienmēr būs liels miers un klusums, ļoti skaists, jo no Slutišķu kalna skats uz Daugavu ar ciemu ielejā ir pasakains no rīta. Mēs filmējām saullēktu, lai to nofilmētu, braucām trīs reizes, trīs agrus rītus bijām kalnā un katrs rīts bija pilnīgi citādāks," atklāj LTV režisore Agita Cāne-Ķīle.

Kā jau vēstīts, viens no cikla "Viens ciems. Visa Latvija" stāstiem nākamajā gadā tiks dramatizēts un no tā tiks radīts televīzijas iestudējums. LTV un sabiedrisko mediju portāls LSM aicina balsot par labāko stāstu, kas varēs pretendēt uz ekranizāciju.

Savukārt LTV 18.novembra programmas turpinājumā plkst. 19.55 būs skatāma Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa.

Svētku kulminācija notiks plkst. 20.55, kad tiešraidē no 11.novembra krastmalas varēs vērot svētku uguņošanu. Latvijas himna atskanēs visā pasaulē.

Savukārt vakara izskaņā plkst. 21.15 LTV1 piedāvā režisora Aigara Grauba vēsturisko drāmu "Rīgas sargi" par 1919.gada izšķirošajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kad pēc Pirmā pasaules kara beigām vācu karaspēks krievu virsnieka Bermonta vadībā gatavojas ieņemt Rīgu. Tādā situācijā vienīgā cerība noturēties pret vācu pārspēku ir sabiedroto valstu atbalsts, bet, izrādījās, ka arī Rīgā ir vīri, kam apņēmība liek stāties pretī ienaidniekam. Līdzās vēstījumam par latviešu brīvības cīņām risināts stāsts par mīlestību, uzticību un cerībām. Lomas filmā atveido Jānis Reinis, Elita Kļaviņa, Ģirts Krūmiņš, Romualds Ancāns, Vilis Daudziņš, Ģirts Ķesteris, Artūrs Skrastiņš, Ināra Slucka un citi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt