Kultūras ziņas

Liepājā var atklāt mežģīņu noslēpumus

Kultūras ziņas

Marutas Raudes darbu retrospekcija

Startē Rīgas Fotogrāfijas biennāle "Next 2019"

Klišeju kritika un (ne)dabiskie ķermeņi: Rīgas Fotogrāfijas biennālē pārdefinē fotogrāfiju kā mediju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Uzzināt, par ko interesējas, domā un kas rūp jaunajiem fotomāksliniekiem, kuri vēl ir tikai savas radošās karjeras sākumā, apskatīt viņu eksperimentus un, ļoti iespējams, atklāt kādu nākotnes mākslas superzvaigzni līdz pat jūnija beigām dažādās norises vietās ne tikai Latvijā varēs Rīgas Fotogrāfijas biennāles starpgadu programmā, kas ar divām izstādēm startē ceturtdien. 


Vienā – poļu mākslinieki no dažādiem rakursiem pēta ķermeņus, kas neiekļaujas monolītajā kultūras sabiedrībā, savukārt otrajā – aiz sešiem lielformāta darbiem patiesībā slēpjas 33 tūkstoši fotogrāfiju. 

Rīgas Fotogrāfijas biennāles starpgados, kad starmešu gaismā nemirdz jau zināmi vārdi, skatuve tiek nodota jaunajiem māksliniekiem. ISSP Galerijā no šodienas skatāma Nīderlandē dzīvojošās mākslinieces un balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” uzvarētājas Annijas Muižules pirmā personālizstāde dzimtenē “Priecīgi uzņēmēji izklaidējas birojā”. Sešus lielformāta darbus veido 33 tūkstošu bilžu mozaīka no fotoattēlu bankām, un māksliniece pēta klišejas, ko rada attēlu ražošanas industrija. 

“Šajās bankās gulst miljoniem attēlu, un šie attēli vēlāk tiek izmantoti žurnālu rakstos, interneta rakstos, reklāmās. Un mani darbi ir par to, kā šie attēli ietekmē mūsu uztveri par realitāti. Seši lielformāta darbi, kuros attēlotas sešas cilvēka pamata emocijas Tajos var redzēt, kā sešas cilvēka pamata emocijas tiek attēlotas šajās attēlu bankās. Bailes, prieks, bēdas, uzticība,” stāsta Muižule. 

Viņa uzskata – šīs klišejas veido ļoti nestimulējošu vizualizāciju kaut kam tik kompleksam kā emocijas. 

“Tā kā žurnālos būs raksts par mīlestību vai attiecībām, un ļoti bieži tad arī žurnāli nopirks līdzīgus attēlus, kādus var apskatīt šeit.

Man šķiet, ka mums ir jāveido attēlu kultūra, kas vairāk izaicina cilvēkus būt kritiskākiem pret attēliem, nevis tikai izmantojot šādas klišejas,” uzsver Muižule. 

Līdz ar šo izstādi atklāšanu piedzīvos arī Poznaņas Mākslas universitātes fotogrāfijas nodaļas studentu un absolventu kopizstāde Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Jaunie poļu mākslinieki no dažādiem rakursiem pēta ķermeņus, kas neiekļaujas monolītajā kultūras sabiedrībā. 

“Ideja bija apkopot darbus, kas uzdod vairākus jautājumus – kas ir dabisks un nedabisks plašākā kontekstā, cits jautājums – kā definējams ķermenis – vai tiešām jābūt īstam, fiziskam cilvēkam ķermenim, vai tas var būt ķermenis, vai to var saprast plašāk – ne tikai cilvēku ķermeņi, ainavas, un kas būs nepieciešams ķermeņiem nākotnē.

Un vēl mums bija svarīgi saprast, kā definēt fotogrāfiju, jo šeit fotogrāfija kā medijs izmantota ļoti dažādos veidos,” norāda izstādes kuratore Anna Kedziora. 

Darbiem ļoti būtisks ir konteksts. Piemēram, mākslas vēsturnieks Pjotrs Zugajs uzņēmis analogo foto ebreju kapos Polijā, švīkas uz vienas no fotogrāfijām neesot viņa iejaukšanās rezultāts. Viņš saka – ķermenis patiesībā ir visur. 

Savukārt fotogrāfijas maģistrantūras studente Joanna Berga strādā ar lielformāta tehniku, kādu izmantoja senatnē, un fotogrāfijā pievēršas ļoti jūtīgiem un sarežģītiem jautājumiem. Viņas galvenā fotostāsta varone ir transpersona Emīlija pārtapšanas starpposmā.  

“Nemērķēju būt kontraversionāla, bet ticu, ka dažu cilvēku pieredze var palīdzēt izstāstīt kaut ko visaptverošu, jo jautājumi par identitāti ir kopīgi. Vai tā slēpjas mūsu smadzenēs vai ķermenī? Un kad tu satiec kādu, kurš ir ļoti atšķirīgs no tevis, tas varētu būt veids, kā ne gluži meklēt atbildi uz šo jautājumu, bet par to parunāt,” atklāja Berga. 

Viņa arī teic, ka fotografēšanas laikā ar modeli ir sadraudzējusies.

“Es biju ļoti nobijusies, uzņemot šīs bildes, jutu, ka izmantoju kāda stāstu, kas ir ļoti sarežģīts. Nezināju, kā sadarboties, kā cilvēks atklāsies. Jūs varat iedomāties – šis cilvēks dzīvo Polijā, un visa kultūras situācija šādiem cilvēkiem ir sarežģīta. Es negribēju uzņemt dokumentālās fotogrāfijas, jo es īsti neticu tam, kā top dokumentālie darbi, tāpēc man ļoti nepieciešams, ka galvenais varonis līdzdarbojas manos darbos,” saka Berga. 

Biennāles starpgada programma “Next 2019” norisināsies ne tikai Latvijas, bet arī Vācijas galvaspilsētā. 

“Viena izstāde mums notiek sadarbībā ar galeriju Berlīnē, tur tiks izstādīta Diāna Tamane, nākamnedēļ 12. aprīlī ir atklāšana, tā galerija strādā arī ar jaunajiem, redzēsim, kāda tā pieredze būs, bet mēs arī plānojam uz priekšu veidot šo sadarbību – katru starpgadu programmas ietvaros notiks arī izstāde,” atklāj Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas vadītāja Inga Brūvere. 

Programma aptver lekcijas, starptautiskus simpozijus, skates un vairākas izstādes. Noslēdzošā izstāde atklāšanu piedzīvos 19. maijā kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kurā būs aplūkojami Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” izraudzīto autoru darbi un fotogrāmatas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti