Kultūras Rondo

Starptautiskais Londonas grāmatu tirgus – iespaidi un vērtējumi

Kultūras Rondo

Filma “Dovlatovs”: mākslinieks pret cenzūras leviatānu

Filma "Bille" tapusi Vārnu ielā, mājā, kur bērnībā dzīvoja Vizma Belševica

Filmas «Bille» veidotāji: Atradām pieeju, kā apmānīt laiku

Jaunās spēlfilmas “Bille” veidošana bijis izaicinājums radošai komandai. “Jo grāmatā nav izteiktas dramaturģijas, ir bērna pasaules iekšējā dramaturģija,” atzīst režisore Ināra Kolmane. 

“Bille nav izteikti dramaturģisks darbs. Nav romāns ar sižetu un pabeigtību. Tas ir vairāk noveļu krājums. Scenārijam tas bija diezgan grūti,” sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atklāj viens no scenārija autoriem Arvis Kolmanis.

Viņš arī piebilst, ka scenāriju veidojuši kopā ar dramaturģi, Valmieras teātra direktori Evitu Sniedzi, savienojot darbā divu cilvēku domas.

“Vajadzēja izvēlēties epizodes, kuras liksim un no kurām atsacīsimies, zobus sakoduši, jo praktiski viss tajā grāmatā ir mīļš. Grūti izrakt “zeltu” no pārējiem,” turpina Arvis Kolmanis.

Režisore Ināra Kolmane atzīst, ka šis nav Vizmas Belševicas darba “Bille” ekranizējums, bet gan “mans un manas komandas redzējums par Billi”. Līdz ar to kāds filmā ieraudzīs sev mīļās noveles ekranizētas, bet cits tomēr ne.

Arvis Kolmanis atklāj, ka viena no epizodēm, no kuras ar sāpēm nācies atteikties, ir tā, kur Bille grib izglābt bezdelīgas. Tā bijusi pilnībā uzrakstīta un gandrīz arī sākta filmēt.

“Tādas epizodes grāmatā ir vēl daudz. Ja skatītājs filmā neieraudzīs to epizodi, kas viņam ir vismīļākā, ceru, ka tās epizodes, kas filmā iegājušas, pārspēs viņa cerības,” bilst Arvis Kolmanis.

“Atmiņā palikušas ne konkrētas norises, mirkļi, tas ir kopums, skaists laiks manā dzīvē, sadarbība ar visiem māksliniekiem,” tā par filmēšanas periodu stāsta aktrise Elīna Vāne, kura filmā atveido Billes mammu. “Kolosāli, ka varu piedalīties šādā filmā.”

Vāne arī min, ka filma kopumā viņai asociējas ar mīļumu, lai arī pašas atveidotais tēls ir šerpa rakstura.

“Katrs kadrs, katra bilde likās kā sēpijas fotogrāfija, kuras sastāvdaļa esmu esmu,” atzīst Vāne.

Filmas māksliniece Ieva Romanova atzīst, ka nav bijis viegli “strādāt par laikmeta Rīgu mūsdienu Rīgā”. “Ir citi logi, citas durvis, daudz kas krāsaināks, nekā gribētos. Tomēr atradām pieeju, kā apmānīt šo laiku. Tehnoloģiskās iespējas palīdzēja,” stāsta Romanova.

Viņa arī min, ka vieglu objektu filmēšanas laikā nav bijis, īpaši daudz pūļu prasījusi tirdziņa izveide. Bet pilsētu, kas redzama karuselim un tirdziņam fonā, veidojuši kolēģi no Čehijas ar specefektu palīdzību.

Filmas skaņas celiņu veido gan Pētera Vaska mūzika, gan filmas laikmetam raksturīgā 30. gadu mūzika.

“Mums ir divas ļoti kontrastainas mūzikas:

pirmā ir Pētera Vaska mūzika, kas atspoguļo Billes iekšējo pasauli, emocionālo pasauli – viņas domas un fantāzijas. Un 30. gadu laikmeta mūzika,

arī tā laika izpildījumu centāmies izmantot, kas raksturo dzīvi un vidi, vairāk piestāv Billes tēvam un mātei,” mūziku raksturo Ināra Kolmane.

Filmas pirmizrāde būs 20. aprīlī. Jau pēc pirmizrādes filmas radošā komanda iecerējusi tikties ar skatītājiem Rīgā, Valmierā un Rēzeknē. Tāpat būs īpašs seanss tā Vārnu ielas nama iedzīvotājiem, kur notika filmēšana.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti