Vides objekts “Viņas augstība Vimba” ir aptuveni astoņus metrus gara zivs. Tā kā cilvēki no malu malām uz Kuldīgu pavasarī brauc lūkoties tieši pāri rumbai lecošās vimbas, tad Kuldīgas kultūras centra darbinieki savu izveidoto objektu mīļi nodēvējuši par dīvu. Un kā dīva tā arī ietērpta – 204 krāsainās zvīņās, kas ir fotogrāfijas un vēstī par notikušajiem pavasara palu šoviem “Lido zivis Kuldīgā” no 2005. gada. Te ir iespēja ielūkoties arī vimbas privātajā dzīvē, savukārt tās acu grims un spuras ir stikla mākslinieces Ivetas Brences darbs. Vimbas astē esošajā monitorā var izsekot līdzi tās ceļam no Baltijas jūras līdz pat Kuldīgai.
Kuldīgas kultūras centra projektu vadītāja Krista Karlsone stāsta: “Ļoti ceram, ka šis skatījums būs ierosme atskatīties tai laikā, kad pasākumi notika, vienlaikus priecāties, lai arī pasākumi klasiskā formā notikt nevar, kopā varam svinēt vimbas uzcītīgo garu, mācīties no viņas pacietību, mērķtiecību un neatlaidību.”
Savukārt savā reālajā dzīvē viņas augstība vimba mīt jūrā, bet nārstot dodas uz upēm. Enerģija, ar kādu zivis cenšas pārvarēt Ventas rumbu, ir aizraujoša, tomēr jau pirms tam ar aptuveni 25 kilometriem diennaktī vimbas ir mērojušas vairāk nekā 50 kilometrus no Ventas ietekas jūrā. Latvijā vimba var sasniegt arī 17 gadu vecumu.
Šobrīd laikapstākļi nav no tiem mīlīgākajiem, taču lecošo zivju skata baudītāju netrūkst.
Lai gan šķiet, ka tikai retajai vimbai izdodas pārvarēt ūdenskritumu, tā tomēr nav, jo maijā tās lielākā daudzumā pulcējas virs rumbas. Protams, gluži kā cilvēku, arī vimbu aktīvāku padara saulains un silts laiks. Kuldīdznieki atzīst – te nākot kaut ik dienas, nekad skats nebūs viens un tas pats.
Vimbu lēkāšana rumbā vērojama aptuveni mēnesi – no aprīļa līdz maija sākumam.
