Eirovīzija

SENTIMENTAI. Monika Liu (Lietuva)

Eirovīzija

BREATHE. Vladana (Melnkalne)

EAT YOUR SALAD. Citi Zēni (Latvija)

Katrs no savas Latvijas malas. Kā «Citi zēni» nonāca Eirovīzijā?

Reinis, Krišjānis, Toms, Roberts, Dagnis un Jānis – "Citi zēni", kuri jau otrdien, 10. maijā, kāps uz Eirovīzijas skatuves, lai pārstāvētu Latviju Eiropā lielākajā mūzikas konkursā. "Tā būs traka pieredze, ko atcerēsimies visa mūža garumā. Esam latviešu puikas – katrs no savas Latvijas malas. Iesmejam par lietām, bet savu darbu darām nopietni."

Reinis Višķeris grupā spēlē taustiņinstrumentus

"Esmu dzimis Smiltenē, bet ar ģimeni ļoti ātri pārcēlāmies uz Rīgu. Kopš trīs gadu vecuma dzīvoju Ulbrokā, Ropažu novadā, tāpēc to vairāk uzskatu par savu dzimto pusi," stāsta mūziķis. "Visu dzīvi esmu bijis muzikālā vidē, mūzikas skolā gājis kopš trešās klases, bet to, ka gribu nopietni nodarboties ar mūziku, sapratu vēlu – tikai augstskolas ceturtajā kursā."

Reinis Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā apguvis mežraga spēli, universitātē studējis inženieriju. Aizstāvējis bakalaura darbu par kukaiņu, spārnešu, spārnu, mikroorganismu, sorbcijas atkarību no virsmas potenciāla. Vēl interesants fakts – Reinim ļoti patīk dziedāt karaoki, īpaši dziesmas ar ļoti raitiem tekstiem, repu.

Jautāts par spilgtākajiem muzikālajiem piedzīvojumiem, Reinis teic: "Kopā ar grupu "Citi zēni" pirms gada bija koncerts Tallinas pagalmā – pēdējā dienā, pirms ierobežojumu dēļ atkal tika atkal aizvērti visi pasākumi. Tā bija ļoti liela un traka ballīte – ļoti skaista enerģija no pūļa pilnā zālē. Arī ārpus grupas ir bijuši ļoti skaisti muzikāli momenti, un viens no maniem favorītiem noteikti ir Dziesmu svētki – Mežaparka estrādē kopā ar daudziem citiem dziedātājiem dziedāt ļoti skaistas dziesmas."

Par "Citiem zēniem" viņš teic: "Uz skatuves esam ļoti enerģiski, cenšamies atdot sevi visu. Esam arī jauni, tāpēc ticu, ka vēl varam ļoti daudz ko sasniegt."

Krišjānis Ozols – ģitārists

"Nāku no Līvbērzes – starp Jelgavu un Līvbērzi ir brīnišķīga maza lauku mājiņa, kurā esmu uzaudzis," stāsta mūziķis. "Biju maziņš, televizorā ieraudzīju, kā džeks spēlē ģitāru. Nodomāju, cik forši, es arī tā gribētu! Tad aizgāju pamēģināt mācīties Jelgavas jaunrades namā "Junda" – patika, bet kaut kas līdz galam nesagāja. Vēlāk kāds putniņš pačukstēja, ka ir tāda "BJMK" rokskola Jelgavā – Bērnu un jauniešu mūzikas klubs. Šī bija vieta, kas mani ievilka mūzikā, radīja muzikālo domāšanu un gribēšanu ēst mūziku kā maizi." Krišjānis ieguvis vidējo muzikālo profesionālo izglītību, ir diplomēts ģitārspēles skolotājs.

Par "Citiem zēniem" Krišjānis teic: "Esam jaukie huligāni! Enerģija un ļoti liels darbs ir vārdi, kas mūs raksturo."

Toms Kagainis – spēlē bungas

"Agrā bērnībā, pirmos trīs gadus, dzīvoju Bolderājā, bet sevi definēju kā jelgavnieku. Esmu dzīvojis, mācījies, atpūties Jelgavā, bet galu galā šobrīd atkal nonācis atpakaļ Rīgā," stāsta mūziķis. "Bungas sāku spēlēt piektajā klasē – vienkārši noskatījos no klasesbiedra. Aizbraucu pie omes uz laukiem, viņai bija mazs dārza šķūnītis, kurā stāvēja dažādi katli, dakšas, dārza lāpstas un nazīši. Paņēmu vagu stibiņas, uztaisīju sev kociņus un veselu vasaru nospēlēju šķūnīti bungas. Godīgi sakot, jau tajā brīdī sapratu, ka mūzika ir mana lieta. Turpmāk bija ilgs, garš mācīšanās process, līdz 11. klasē sapratu, ka varētu mēģināt ar mūziku arī nopelnīt un dzīvot, saistīt savu tālāko ceļu." Arī Toms, tāpat kā Krišjānis, mācījies "BJMK" rokskolā Jelgavā: "Superīga vieta, kurā radās ļoti laba pirmā perspektīva par mūziku. Tajā dabūju visu vajadzīgo enerģiju un arī pareizo motivāciju."

Toms sevi raksturo kā precīzu: "Citreiz tā, iespējams, ir sliktā īpašība, jo esmu šausmīgi piekasīgs. Bet esmu arī pozitīvs, patīk būt priecīgam un sirsnīgam."

Visu bērnību domājis, ka būs mākslinieks un arhitekts, patika grafiskas lietas. Kad nodarbošanās ar mūziku kļuva profesionālāka, tam vairs neatlika laika, bet šobrīd Toms apgūto liek lietā: "Esmu izveidojis mūsu grupas logo, taisu visas grafikas un kustīgās bildītes – mazās lietiņas, ko jūs varat redzēt mūsu sociālo tīklu profilos."

Par "Citiem zēniem" mūziķis teic: "Mana mīļākā grupa! Nekad dzīvē neieguldītu tik daudz laika projektā, kas man nešķistu īpašs. Mūsu radītā mūzika man tiešām ārkārtīgi patīk!"

Roberts Memmēns – basģitārists, dziedātājs, producents un dziesmu autors

"Piedzimu Dobelē, bērnību pavadīju Aucē. Cik atceros, man diezgan labi padevās dziedāšana, laikam jau no bērnudārza vecuma, skolotāji vienmēr uzslavēja. Četru gadu vecumā pirmo reizi dziedāju ar mikrofonu rokās – tas bija starts mūzikā. Paralēli arī sportoju, bet pēc 9. klases atnācu uz Rīgu nopietni mācīties mūziku. Dzīve iegrozījusies tā, ka sports izpalika, bet mūzika vienmēr palikusi vistuvāk. Mācījos Rīgas Doma kora skolā vairākās nodaļās – sāku ar akadēmisko mūziku, dziedāšanu, tad vairākus gadus mācījos diriģēšanu, bet skolu pabeidzu kā džeza mūziķis. Līdz ar to interesantā kārtā vidusskolā mācījos piecus gadus," stāsta mūziķis. "Piecpadsmit gadu vecumā sāku strādāt grupā "Framest", līdz ar to esmu veiksmīgi apceļojis pasauli. Bet braucieni promo tūrē pa Eiropas pilsētām ar "Citiem zēniem" ir bijuši pilnīgi citādi – esam viena vecuma, mums ir vienāds skatījums uz dzīvi, līdz ar to ārkārtīgi interesanti kopā pavadīt laiku un muzicēt!"

"Ikdienā esmu ļoti, ļoti nenopietns un daudz jokojos, bet savā darbā dažreiz esmu pat pārāk nopietns. Man vajag visu noslīpēt līdz galam."

Par grupu Roberts teic: ""Citi zēni" ir kaut kas fenomenāls! Kad džekus satiku, dzīvē bija pārmaiņu brīdis. Grupa bija mans pēdējais mēģinājums kaut ko darīt mūzikas jomā Latvijā. Tobrīd biju gatavs braukt prom, bet satikos ar džekiem, un viņi pilnībā apgrieza otrādi manu dzīvi. Kā var tik ļoti saskanēt sešiem pilnīgi dažādiem puikām? Tas viss ir mistiski, tā nevajadzētu būt, bet tas laikam arī atspoguļojas ātrajā izaugsmē, ko piedzīvojām. Mēs pastāvam tikai divus gadus, bet ir jau patiešām foršas lietas izdarītas. Kaut kas tur ir ļoti īpašs, turklāt esam arī ļoti labi draugi. Lamājamies, daudz argumentējam, pat kliedzam cits uz citu, bet dienas beigās tas vairs nav būtiski, jo nākamajā dienā atkal viss ir kārtībā. Tieši tā profesionālā darbā jābūt."

"Eirovīzija ir lielākā skatuve pasaulē, to skatās 200 miljoni cilvēku, nav lielāka šova pasaulē. Iegūtā pieredze būs vienreizēja! Noteikti vēlos izjust brīdi, kam būsim gatavojušies vairāk nekā gadu. Izjust un izbaudīt! Uztaisīt šovu un panākt, lai Latvija atgriežas finālā."

Dagnis Roziņš – grupā spēlē saksofonu

"Es nāku no Jelgavas novada Platones – ļoti maza, maza ciematiņa." Abi Dagņa vecāki ir sportisti, treneri, bet mūzika saksofonistam bijusi tuva no bērnības: "Staigāju pa māju un nemitīgi dziedāju. Viens no maniem niķiem bija tēta darbavietā – skolā – ieiet pie kāda man pilnīgi nepazīstama skolotāja kabinetā un sākt viņam dziedāt kādu dziesmiņu. Vecāki saprata, ka jāsūta mani mācīties mūziku. Kā dziedātājs kora klasē pabeidzu Jelgavas Mūzikas skolu. Privāti sāku mācīties saksofonu, pēc tam iestājos Rīgas Doma kora skolā, kur džeza nodaļā kārtīgi iemācījos spēlēt saksofonu."

"Esmu ļoti azartisks, mūsu ģimenē galda spēlēs neviens nepadodas, visi grib uzvarēt, pārspēt citus. Ikdienā esmu ļoti mierīgs, maz runāju, mēdzu aizskatīties uz sīkumiem, kas man iepatīkas. Bet man patīk arī aktīvs dzīvesveids – braukt ar riteni, spēlēt volejbolu, basketbolu. Patīk aiziet uz parku un uzspēlēt bumbu."

Aicināts trīs vārdos raksturot grupu "Citi zēni", Dagnis teic: "Enerģija, humors un darbaspējas! Mēs tiešām ieguldām lielu, lielu darbu, lai izskatītos un skanētu tā, kā vēlamies."

Jānis Pētersons – solists

"Esmu dzimis un audzis Rīgā, īsu brīdi padzīvojis Ādažos, bet nu esmu atpakaļ Rīgā," stāsta mūziķis. "Mūzikā esmu iemaldījies, neesmu mācījies to profesionāli, bet, ja man būtu vairāk brīvā laika, noteikti gribētu apgūt, piemēram, spēlēt tubu. Tas būtu ļoti ironiski – mazs puika spēlē lielu tubu."

Kā grupas lielākos muzikālos piedzīvojumus Jānis nosauc "Muzikālo banku", albuma rakstīšanu un, protams, Eirovīziju: "Viss noticis ļoti strauji, bet tajā pašā laikā esmu baudījis katru soli. Tikai augšup, un tagad jau pavisam kosmosā – spēlēsim 200 miljoniem cilvēku."

"Esam skaļi, viena liela ballīte! Eirovīziju gribu izbaudīt. Šāds notikums ir iespējams tikai reizi dzīvē. Iespēju uzstāties iegūst ļoti maz cilvēku uz planētas – tas ir unikāls, ekskluzīvs klubiņš, kuram mēs būsim pievienojušies. Vēlos būt spējīgs šo pieredzi kārtīgi, līdz pēdējai detaļai izstāstīt arī tad, kad man būs 70 gadi."

10. maijā pulksten 21.10 LTV1 un REplay.lv būs skatāms raidījums "Eirovīzija. Citi zēni". Pirms Eirovīzijas grupa devās īpašā promo koncerttūrē pa vairākām Eiropas valstīm, sniedzot priekšnesumus Londonā, Telavivā, Amsterdamā, Barselonā un Madridē. LTV filmēšanas komanda pievienojās grupai uz vienu no šiem koncertiem – raidījumā būs iespēja tuvāk iepazīt "Citus zēnus".

Uzreiz pēc tam – pulksten 22.00 – tiešraidē no Turīnas gaidāms Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmais pusfināls. Grupas "Citi zēni" dziesma "Eat Your Salad" izskanēs otrā. Pirmajā pusfinālā ar Latviju sacentīsies Albānija, Šveice, Slovēnija, Bulgārija, Moldova, Ukraina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Dānija, Armēnija, Austrija, Horvātija, Islande un Grieķija. Balsot varēs gan visas valstis, kas tajā piedalās, – arī Latvija, gan "lielā piecinieka" pārstāvji Itālija un Francija.

KONTEKSTS:

2022. gadā Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek Itālijā, Turīnā. Latviju konkursā pārstāvēs grupa "Citi zēni" ar dziesmu "Eat Your Salad".

Latvijas dziesma izskanēs pirmajā pusfinālā 10. maijā. Tajā piedalīsies arī Albānija, Šveice, Slovēnija, Bulgārija, Moldova, Ukraina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Dānija, Armēnija, Austrija, Horvātija, Islande un Grieķija. Pirmajā pusfinālā balsos arī divas no "Lielā piecinieka" valstīm – Itālija un Francija.

Otrajā pusfinālā, kas notiks 12. maijā, sacentīsies Austrālijas, Azerbaidžānas, Kipras, Somijas, Gruzijas, Izraēlas, Maltas, Sanmarīno, Serbijas, Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Īrijas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas pārstāvji, bet balsos – arī "Lielā piecinieka" valstis Vācija, Spānija un Apvienotā Karaliste.

Eirovīzijas fināls notiks 14. maijā.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eirovīzijas organizatori lieguši Krievijai piedalīties šī gada konkursā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt