Eirovīzijas organizatori liegs Krievijai piedalīties šī gada konkursā

Krievijas priekšnesums nepiedalīsies šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, paziņojusi Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU). Ar šo lēmumu EBU reaģējusi uz Krievijas iebrukumu Ukrainā 24. februāra rītā. Tas pieņemts, izvērtējot konkursa noteikumus un EBU vērtības. 

"Lēmums atspoguļo bažas, ka – sakarā ar bezprecedenta krīzi Ukrainā – Krievijas dalībnieku iekļaušana šī gada konkursā varētu celt konkursam neslavu," skaidroja EBU.

25. februāra vakarā Latvijas Televīzija nosūtījusi visu Baltijas sabiedrisko mediju (to vidū Latvijas Televīzija (LTV), Latvijas Radio (LR), Lietuvas Radio un televīzija (LRT), Igaunijas sabiedriskais medijs (ERR)) aicinājumu Eiropas Raidorganizāciju apvienībai apturēt Krievijas organizāciju dalību EBU un izslēgt Krieviju no dalības.

"Mēs nevaram klusēt par ukraiņu ciešanām, jo zinām un atceramies savu cilvēku piedzīvotās sāpes. Mūsu valstis: Latvija, Lietuva un Igaunija – ir bijušas okupētas ar militāru spēku, mēs zinām, ko nozīmē mūsu cilvēku iznīcināšana karos un tautas ciešanas piecdesmit okupācijas gadu garumā. Ir arī nepiedodami naivi gaidīt, ka līdz ar Ukrainas iznīcināšanu agresora apetīte mazināsies. Mēs jūtamies atbildīgi Ukrainas iedzīvotāju priekšā, tāpēc uzskatām, ka agresijas apturēšana, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, ir arī sabiedriskās raidorganizācijas atbildība un pienākums," pausts Baltijas mediju nosūtītajā ziņojumā.

Baltijas valstu sabiedriskie mediji aicinājuši EBU izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai atbalstītu un aizstāvētu Ukrainas tautu, valsts suverenitāti, sabiedrisko raidorganizāciju,  UA:PBC un visiem kopīgās vērtības.

Baltijas valstu sabiedriskie mediji pieprasījuši apturēt Krievijas Pirmā kanāla un Krievijas Teleradio dalību EBU, kā arī izslēgt Krieviju no 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa.

Savu nostāju 24. februāra vakarā pauda arī Latvijas pārstāvji Eirovīzijas dziesmu konkursā – grupa "Citi zēni", ievietojot savā "Twitter" kontā vēstuli, ko nosūtījuši Eiropas Raidorganizāciju apvienībai (EBU). Ziņojumā grupa norādīja, ka Krievijas Federācijas vadītāju šī brīža izmantotā agresija un ārpolitika viņiem nav pieņemama, tāpēc aicina izvērtēt Krievijas pārstāvju dalību konkursā. "Mēs ticam, ka Eirovīzija ir par mieru, izklaidi un mīlestību. Tas ir pilnīgā pretrunā ar Krievijas Federācijas vadītāju šī brīža izmantoto politiku. Mūsuprāt, nav pareizi sūtīt mākslinieku uz vienu EBU valsti, kamēr citā ir izvietota armija," vēstīts ziņojumā.

 

Ukrainas valsts raidsabiedrība "UA:PBC" aicināja EBU apturēt Krievijas dalību organizācijā un aizliegt tās pārstāvju piedalīšanos šā gada konkursā, uzstājot, ka Krievijas raidsabiedrības ir Kremļa rupors, kas palīdz izplatīt politisko propagandu un piedalījušās "sistemātiskā dezinformācijas izplatīšanā" par kaimiņvalsti.

66. Eirovīzijas dziesmu konkurss notiks Turīnā pēc tam, kad pērn uzvarēja Itālijas rokgrupa "Maneskin".

Ukraina dalībai Eirovīzijas dziesmu konkursā bija izraudzījusies dziedātāju Alīnu Pašu ar dziesmu "Shadows Of Forgotten Ancestors" ("Aizmirsto senču ēnas"), tomēr izskanēja informācija, ka 2015. gadā viņa apmeklējusi Krievijas anektēto Krimas pussalu, ko Ukraina uzskata par nelikumīgu robežas šķērsošanu. Viņas vietā Ukraina nolēma uz Turīnu sūtīt grupu "Kalush Orchestra".

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumuEiropas SavienībaASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt