4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

4. studija

Kad Rīgas Pasažieru ostā atsāksies prāmju un kuģu satiksme?

Kā vērtēt totalizatoru, ja derības notiek par tautas dziesmu un deju?

Vai bukmeikeri nāks uz mēģinājumu? Pirms Deju svētku skatēm rīkots totalizators dejotāju vidū raisa jautrību

Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, kuru priekšnesumus vēros tūkstošiem skatītāju, martā ir sācies ļoti atbildīgs posms – svētku skates. Kā pirmie startēja Rīgas dejotāji. Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" vērsās kāds skatītājs, kuram sašutumu izraisījis pirms Deju svētku skatēm rīkotais totalizators.

"Biju nepatīkami pārsteigs, uzzinot, ka pirms Rīgas deju kolektīvu skatēm tiek rīkots totalizators, liekot likmes uz spēcīgākajiem A grupas ansambļiem," pauda raidījuma skatītājs Mārcis. "Manuprāt, šādā veidā tiek apkaunota svētku misija un pazemoti citi deju kolektīvi. Vai tiešām Dziesmu un deju svētki ir tā reize, kad jārīko totalizators?"

Viens no vadošajiem tautas deju ansambļiem Latvijā ir "Teiksma". Totalizatora parādīšanās pirms atbildīgā pasākuma pašos dejotājos izraisījusi dažādas emocijas.

"Kolektīvā nav tāda viennozīmīga viedokļa – tas ir forši vai tas nav forši; vai tas ir kaut kas pareizs vai nepareizs. Domas dalījās," atzina vidējās paaudzes deju kolektīva "DeTeiksma" dejotāja Renāte Konstante. "Lielākoties gan tāda ļoti neitrāla attieksme pret to. Nav tā, ka tas kaut ko ietekmē vai maina, kā mēs dejojam, vai kaut kādu papildu satraukumu rada. Bet daļai bija tāds mazais, foršais satraukums iekšā – tautas dejas arī ir kaut kas tāds, par ko mēs varam likt totalizatoru."

Tautas deju ansambļa "Zalktis" vadītāja Zane Behmane stāstīja, ka kopā ar dejotājiem par skates uzdevumu izvirzījuši – godprātīgi un ar cieņu paveikt savu darbu. Ar padarīto "Zalktis" ir ļoti apmierināts. Taču ziņa par totalizatoru Zanē atdzīvinājusi emocijas, kas ar katru deju svētku gadu kļūst arvien spēcīgākas. 

"Mani ar katru svētku skati arvien vairāk pārņem tā sajūta, ka mēs ejam prom no tās dejas pamatfunkcijas, kas ir mākslas funkcija. Un ka mēs arvien vairāk gribam iekāpt trasē, ringā un kaut kādā veidā pārvērst to par sportu," sacīja Zane. "Bet es pieņēmu, ka tā ir tāda mana iekšēja sajūta – un kā es pati jūtos, tā es jūtos. Bet tad, kad parādījās ziņa par totalizatoru, es, protams, saprotu, ka tas ir joks. Un, visdrīzāk, es ceru, ka neviens uz to nekādu milzu naudu nenopelnīja. Bet uznāca tāda sāja sajūta – nu tad arī tas vēl?"

Fakts, ka tagad salikti vienā maisā ar futbolistiem vai citiem sportistiem, dejotājos vairāk izraisījis jautrību, nevis sašutumu.

Piemēram, "Zalkša" dejotāji par to labsirdīgi pasmējušies – "nez, kurš varētu vinnēt, liekot uz mums?" Savukārt "DeTeiksmas" dalībnieki jokojuši, ka bukmeikeri nāks uz mēģinājumiem studijā un skatīsies, kā kurš polku izpilda.

"Ja to uztver tā veselīgi, kā joku vai vienkārši – lai jau ir – tad viss ir kārtībā. Ja, protams, to ņem tā nopietni – skatās, domā par to, analizē – tad droši vien tas nav tas labākais veids, kā uzturēt tautas deju tradīciju. Vadītājs arī mums teica, ka par mākslu jau tomēr neliek šādus totalizatorus. Tas arī varbūt nav pareizais piegājiens," pieļāva Renāte.

Deju svētku Goda virsvadītāja, Deju svētku karoga "krustmāte" Marga Apsīte likmju likšanu par to, kurš no kolektīviem uzvarēs svētku skatē, raksturoja īsi:

"Tas ir neētiski. Jo tomēr mākslu nevar mērīt kā sportu. Jo nav starta un finiša, kad mēs ar acīm redzam, kas pirmais atskrien vai augstāk uzlec.

Šeit katram tomēr ir sava subjektīvā pieeja. Un kāds mērķis bija šim totalizatoram? Nostādīta ļoti neērtā situācijā ir žūrija."

Izrādās, šī neesot pirmā reize, kad par dejotāju sniegumu rīkots totalizators. Arī pirms pieciem gadiem bijusi līdzīga aktivitāte, tikai ar mazāku rezonansi, atcerējās Dziesmu un deju svētku organizētāju pārstāve Inga Vasiļjeva, uzsverot, ka žūrijas lēmumiem ar totalizatora prognozēm noteikti nav nekāda sakara.

"Žūrijas darbu šāds totalizators vai derības nekādā veidā neietekmē. Žūrijai tas ir tāds saspringts darbs, bet tajā pašā laikā ar pozitīvām emocijām vadīts. Kā žūrija saka – tas, kas šajās skatēs šobrīd, pēc pandēmijas laika, ir piedzīvots, var redzēt, cik ļoti kolektīvi cenšas, cik ļoti viņi ir noilgojušies pēc dejām. Ar kādu azartu, ar kādām emocijām, aizkustinot žūriju līdz asarām, cik brīnišķīga ir tā attieksme pret deju," atklāja Vasiļjeva.

Pavisam drīz žūrijas priekšā stāsies arī kori. Interesanti, vai likmju likšana gaidāma arī pirms dziedātāju skatēm? Virsdiriģents Mārtiņš Klišāns uzskata, ka Dziesmu svētku kustības dalībnieku loks ir ļoti plašs – savā ziņā mūsu sabiedrības spogulis.

"Es domāju, varbūt kāds kādas derības kaut kur var slēgt; starp tuvākajiem konkurentiem kaut kādas attiecības un kaislības," pieļāva Klišāns. "Mana personīgā attieksme, protams, ir noliedzoša šajā ziņā. Grūti prognozēt mūsdienās – mēs katru dienu sagaidām kaut kādus jaunumus un interesantus pavērsienus.

Tehnoloģiju un sociālo tīklu laikmetā ne par ko vairs nav jābrīnās."

Ja dalība totalizatorā tiešām nesusi lielāku vai mazāku peļņu, Dziesmu un deju svētku rīkotāji aicina to ziedot kādam cēlam mērķim.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti