Varētu nodzīvot mēnešus, nesperot kāju no ēkas, – pilsēta pilsētā jeb Vienības nams Daugavpilī

Latvijas pirmā “Gaismas pils”, grandiozu izmēru un augstas kvalitātes sabiedriska ēka, tika uzcelta vien 17 mēnešos – tik liela bija vēlme, pareizi organizēts darbs un valstiskā griba. Jā, arī ambīcijas parādīt Latgales nozīmi Latvijā un Latvijas vietu Eiropā. Ar tik augstas būvkultūras paraugu valsts lepojas joprojām.

Būvkultūra

No 24. līdz 27. septembrim Latvijā norisināsies Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kuru tēma šogad ir būvkultūra. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apkopojusi vairāk nekā 30 labas būvkultūras paraugus, kurus vieno to tapšanas, uzturēšanas un pilnvērtīgas dzīves īpašs novērtējums. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv iepazīstinām ar šo objektu dzīvesstāstiem – par atbildīgiem pasūtītājiem un saimniekiem, par radošiem un tālejoši domājošiem arhitektiem, kurus izstāsta Latvijas arhitektūras un kultūras mantojuma speciālisti.

Vienības nams Daugavpilī ir kā vesels kvartāls arhitektoniski un 20.gadsimta koncentrāts vēsturiski. Tas stāstu par Latvijas valstiskumu un latviešu nācijas pašapziņu izpauž taustāmā veidā – tā ir ēka, ko gadsimta sākumā iecerēja Daugavpils Latviešu biedrība, bet realizācija sākās pēc neatkarības izcīnīšanas. Kad 1920.gadā Latviešu biedrība atsāka darbu, tad darba lauks bija ļoti plašs: bāreņu aprūpe, Latgales bērnu patversme, skautu un gaidu vienības, koru dibināšana, mākslas izstāžu organizēšana, Latviešu dramatiskā teātra izveide, Tautas konservatorija, komercskolas un latviešu vidusskolas dibināšana, vides latviskošana un citi cēli, izglītojoši mērķi.

Tam visam trūka telpu, līdz 1933.gadā tika pieņemts lēmums celt jaunu, sabiedriskām funkcijām piemērotu ēku. Ulmaņa apvērsums idejai bija labvēlīgs, ar prezidenta atbalstu iecerei tika atvēlēts centrālais tirgus laukums. 1935.gada uzrunā Ulmanis tautu sveica lakoniski: “Uz šī laukuma pacelsies Vienības nams”. Tā arī notika – vienotība triumfēja, īsā laikā radot ēku ar simbolisku jēgu, eleganti praktisku pielietojumu un izcilu būvkultūru. Par to vēsta Dr.Arch.Jānis Lejnieks.

Pilsēta pilsētā

“Vienības nams ir Daugavpils vēsturiskā centra dominante un viena no ievērojamākajām šī perioda un stila celtnēm Baltijā. Daudzfunkcionālajā ēkā, kuras kopējā kubatūra sasniedz 78 000 m3, atradās teātris ar 850 vietām, kluba telpas ar sarīkojumu zāli 600 vietām, viesnīca, Armijas ekonomiskais veikals, restorāns, kafejnīca, peldbaseins, tipogrāfija, kā arī vasaras kafejnīca jumta terasē. Rakstniece Elīna Zālīte, kas bija daudz ceļojusi, 1939.gadā, apmeklējot Vienības namu, pārsteigumu izpauda vārdos: “Droši var teikt, ka otra tāda nama nav visā Latvijā, un pat ārzemju lielajās pilsētās tādus negadās redzēt.

Cilvēks varētu nodzīvot mēnešus, neizspēris kāju no šī nama, un visas viņa miesīgās un garīgās vajadzības būs apmierinātas.”

Ēkas uzdevums bija saistīts ar nacionālās identitātes saglabāšanu un attīstību daudznacionālajā Latgalē, kurā līdztekus latviešu kultūrai pastāv krievu, baltkrievu, poļu un citas kultūras. Kopš 1923. gada Daugavpils Latviešu biedrība veda sarunas ar valdību par tautas nama celšanu. Pilsētas valde šim mērķim Latviešu biedrībai atvēlēja zemes gabalu pilsētas tirgus laukumā iepretim Aleksandra Ņevska katedrālei, vienlaicīgi laukumu pārdēvējot par Vienības laukumu.

Tautas pils veiksmes stāsts

Projektu konkursā 1934. gadā uzvarēja jaunais arhitekts Verners Vitands (1903, Latvija–1982, ASV), un viņam tika uzticēta arī būvdarbu vadīšana. No pamatakmens ielikšanas 1936. gada maijā līdz Vienības nama iesvētīšanai un nodošanai ekspluatācijā 1937. gada decembrī pagāja tikai 17 mēneši.

Ēka tika būvēta par ziedojumiem, pilsētas pašvaldības un valsts līdzekļiem, apliecinot augstas kvalitātes būvkultūru un ietverot tradicionālās būvniecības prasmes.

Arhitekts Vitands ir apvienojis labākās funkcionālisma un neoklasicisma arhitektūras īpašības – plāna racionālu organizāciju, monumentālus ārskatus un interjerus, kur ieskanas arī Art Deco motīvi.  Ēkas fasāžu atšķirīgais veidojums atbilst tās pilsētbūvnieciskajam novietojumam. Pret laukumu pavērstās galvenās fasādes monumentālais sešu kolonnu ieejas portiks akcentē ēkas valstisko nozīmi, bet jumta dzega un starpdzega virs pirmā stāva uzsver apjoma horizontālo dalījumu, neitralizējot ārsienu vertikālo perforējumu gar cieši apbūvēto ielu.

Nama brīvstāvošais monumentālais apjoms veidots ciešā saistībā ar tā daudzajām funkcijām. Vienības nama būvķermenis veidots vienkāršu taisnlenķa ģeometrisko formu veidā, kuru sakārtojumu nosaka plānojuma struktūra. Telpu pārsegumu konstrukcijas atstātas neaizsegtas atbilstoši funkcionālisma estētikai.

“Spītā pacelties”

2005. gadā ēkas galvenajā fasādē tika atjaunots padomju laikā noņemtais uzraksts “Vienības nams”, un 2010. gadā tika pabeigta ēkas restaurācija. Mūsdienās Vienības nams kalpo kā reģionāls kultūras centrs, tā lielāko daļu aizņem Daugavpils teātris ar trim spēles laukumiem: Lielo zāli 550 vietām, Lielās zāles skatuvi 150 vietām un Eksperimentālo skatuvi 60 vietām. Namā atrodas Latgales Centrālā bibliotēka un darbojas Latviešu kultūras centrs. Publicists Dainis Īvāns grāmatā “Spītā pacelties. Vienības nams laikos un nelaikos” (2019) uzsver, ka nama tapšanas laikā tā pamatā likta ideja par garīgo centru Latgalē. Vienības nams joprojām vieno pilsētas daudznacionālo sabiedrību un kā pārdomāta dizaina piemērs aktivizē kultūras dzīvi,” raksta Jānis Lejnieks.

Jā, Vienības namu pat izstaigāt vienā piegājienā nav viegli – tik ļoti iespaidīgs, liels un enerģētiski piepildīts tas ir. Taču viegli, aizraujoši un ļoti izzinoši ir izlasīt Daiņa Īvāna grāmatu par ēkas vēsturi. Tajā parādās viss dzīvē svarīgais, kas arī šodien varētu kalpot par paraugu – augstas idejas, patriotiskums, lietišķība, talants, vienotība, ticība, spēja izdzīvot un Liktenis ar lielo burtu – kā cilvēkos, tā būvkultūrā. Šī ir un paliek īpaša ēka Latvijas vēsturē, par kuru būtu jāzina ikvienam šīs valsts pilsonim.

 

Publikācijas top sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti