Šogad, vērtējot arhitektu piedāvājumu no Latvijas, žūrija, pirmkārt, vērtējusi to godīgumu, atklāja atlases žūrijas priekšsēdētājs Mantens Devrīnts.
"Pēc ilgās diskusijas, protams, bija runa par godīgu arhitektūru. Mēs salasījām objektus kopā, kuros ir redzams tas godīgums, bet varbūt arī par kuriem var pajautāt – tas ir godīgi vai nav? Manuprāt, tas jautājums tika uzdots tieši arhitektam. Protams, mums to tālāk vajadzēja nodot starptautiskai žūrijai, lai redzētu, vai viņi arī domā līdzīgi. Tas bija viņu uzdevums," skaidroja Devrīnts.
Viņš atklāja, ka starptautiskā žūrija praktiski vienbalsīgi nolēmusi, ka balvas jāsaņem tieši Dailes teātra laukumam un interjera risinājumam Brīvības ielā 68.
"Tur arhitekti strādāja publiskajā vidē. Man liekas, ka mēs to interjeru saucam par interjeru, bet tā nav nekāda dekorēšana, ko arhitekti darīja. Viņi lika to interjeru uz ārpusi un uzsāka diskusiju, uzsāka mainīt sabiedrības viedokli gan par aptieku darbību, gan vis kaut ko citu. Tas ir tas, ko arī mēs kā vietējā žūrija redzējām, un arī starptautiskā žūrija uzreiz to redzēja. Protams, viņi to redzēja arī pie laukuma, tas ir pašsaprotams," stāstīja Devrīnts.
Lielā balva piešķirta Dailes teātra priekšlaukumam, gada balva – koka biroju ēkai Lizumā. Tās abas saņēma SIA "MADE arhitekti".
"Man liekas, ka šis bija ļoti interesants gads, bija atlasīti dažādi priekšlikumi, un man līdz pēdējam mirklim nebija skaidrs, ko nosauks par lielo balvu," vērtēja SIA "MADE arhitekti" dibinātāja Linda Krūmiņa.
Viņu radīto Dailes teātra priekšlaukumu žūrija novērtēja ne tikai kā labu godīgas arhitektūras prakses piemēru, bet arī pārdomātu un iekļaujošu vides telpu.
"Es domāju, ka pati ideja mums radās visai vienkārši, jo mēs vienkārši konstatējām, cik ārkārtīgi nepieejama un degradēta ir esošā situācija. Vārdu sakot, tas esošās situācijas trakums lika domāt, kā mēs to pēc iespējas labāk varam uzlabot. Bija liels darbs to tieši noorganizēt līdz būvniecībai, saistībā ar pilsētas birokrātiju, sadarbībām, saskaņošanām, dažādiem tehniskiem risinājumiem. Mēs nebijām gaidījuši, ka tieši tas būs tik nopietns ieguldījums," stāstīja SIA "MADE arhitekti" dibinātājs Miķelis Putrāms.
Viņš uzsvēra, ka, radot jaunus projektus, arhitektam mūsdienās, pirmkārt, ir jādomā par to, kā esošo vidi pārveidot par pēc iespējas labāku tieši cilvēkam. Šāda pieeja īpaši atspoguļojas viņu paveiktajā projektā Dailes teātra laukumā.
"Visi godalgotie projekti šogad kaut kādā ziņā demonstrē, ka var arī savādāk, ka var kaut ko jaunu, kas ir arī labs un lietojams. Dailes laukumā tas kontrasts ir ļoti liels no tās iepriekšējās šausmīgās vides uz šo jauno, komfortablo, tāpēc varbūt tas ir vispamanāmākais piemērs, bet arī citos objektos
tieši no arhitekta ir atkarīgs, cik viņš veiksmīgi spēj pārveidot to vidi par labu cilvēkiem," pauda Putrāms.
Gada balva piešķirta arī SIA "MUUD" par interjera risinājumu Brīvības ielā 68 – aptieku, kas garāmgājējiem atklāj farmaceita ikdienu, jo ikviens to var vērot piecos lielos skatlogos.
"Mūsu skatījumā bija tiešām interesanta amplitūda no dažādiem kolēģiem piedāvātajiem projektiem, kurus nevar ielikt vienā grozā, izvilkt un visi būs vienādi. Visi bija atšķirīgi, un katram bija sava odziņa. Man liekas, ļoti forši un ļoti interesanti darbi tika piedāvāti," pauda arhitekts no "MUUD" komandas Jurijs Kostirko.
Farmācija ir ļoti skrupuloza nozare, kas prasa sterilu un vienkāršu vidi, bet šoreiz arhitekti to padarīja par ko īpašu, padarot to redzamu garāmgājējiem, it kā izgriežot to uz āru.
"Tas bija lietu kopums. No pasūtītāja nāca vēlme iznest farmācijas nozari uz āru, lai cilvēki varētu izprast tos procesus. No kultūras pieminekļu pārvaldes nāca norādījumi, ka mēs nedrīkstam neko slēpt, ka mums viss ir jāsaglabā, kas bija arī mūsu pašu ambīcija, – maksimāli saglabāt visu, kas ir vēsturisks. Tad, protams, bija arī funkcija, kura jāatrisina. Vajadzēja katru kvadrātcentimetru pārdomāt, lai to telpu funkciju saglabātu un uznestu uz Brīvības ielas," stāstīja "MUUD" arhitekts Dins Vecāns.
"Arhitekts spēj redzēt kaut ko tādu, ko ikdienā varbūt cilvēks nemana, izcelt tās būtiskākās lietas. Mūsu gadījumā mēs skatījāmies, ka ēka ir eksterjers, mēs zinājām, ka caur pieciem skatlogiem mums ir fantastisks interjers, un, to visu papildinot, kopā mēs mēģinājām tos akcentus izcelt, lai māja gan interjerā, gan eksterjerā runā vienu valodu," piebilda Kostirko.
