Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Jānis Ikstens, Vita Matīss, Rūta Dimanta, Jānis Endziņš, Arnis Kaktiņš, Georgs Rubenis

Jānis Domburs 28. septembris, trešdiena 21:15

«Šādas informācijas mūsu rīcībā nav»: Ukrainas bēgļi un politika starp mājvietām, pabalstiem un resoriem

"Cilvēks nevar domāt, kur viņš strādās, ja viņš guļ uz "raskladuškas"," aprīļa beigās, diskutējot par Latvijas valdības plāniem par atbalstu Ukrainas kara bēgļiem, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" brīvprātīgā, "Providus" migrācijas un integrācijas pētniece Agnese Lāce. Pašvaldību un nevalstisko organizāciju bažas bija gan par mājvietu nodrošināšanu, gan Ukrainas civiliedzīvotāju integrēšanos. Situācija saasinājās maijā, kad nebija savlaicīga risinājuma par nosacījumiem pēc 90 dienu atbalsta perioda, ko toreiz pagarināja vēl par mēnesi. Aizvadīto mēnesi, kad arvien lielākam skaitam Ukrainas bēgļu noslēdzas daudzkārt pieminēto 120 dienu valsts atbalsta periods, raidījums "Kas notiek Latvijā?" skaidroja un analizēja – kā īstenojas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta politika Latvijā. Secinājums – nepilnīgi dati, minimālas izmitināšanas vietu rezerves, neskaidrības par mazaizsargātāko bēgļu daļu.

"Futbols" starp krīzes pārvaldībā iesaistītajiem

Koordinatora loma attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri bēgļu gaitās ierodas Latvijā, ir uzticētas Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Tam jāvirza bēgļu plūsma, norādot, kurās pašvaldībās vēl ir ar valsts atbalstu apmaksātas mājvietas. Taču praksē viss nenotiek tik gludi. Informāciju par situāciju ar brīvām vietā pašvaldībās VUGD iegūst no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistra (UCASNIR), kur katra pašvaldība ievada aktuālos datus. Kā lasāms protokolā, kas tapis pēc VUGD sasauktās sanāksmes 22. jūlijā par Ukrainas valstspiederīgo uzņemšanas plānu un tā norisi, sapulces vadītājs VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis atzinis, ka reģistrs sniedz "ļoti neprecīzu informāciju". "Kas notiek Latvijā?" informācijas vākšanas laikā tas apstiprinājās ne reizi vien, piemēram primārā atbalsta – izmitināšanas un ēdināšanas – saņēmēju skaits atšķiras tūkstošos. Tagad VUGD piedāvā tā izveidotā tabulā visām pašvaldībām tiešsaitē vienreiz nedēļā norādīt faktiski izmitināto cilvēku skaitu un brīvo izmitināšanas vietu skaitu, kas ļautu automātiski izrēķināt aizņemto vietu procentuālo sadalījumu. Visas pašvaldības saņem vajadzīgo hipersaiti, liecina protokols.

Atbildība par līgumiem ar pašvaldībām, privātpersonām un juridiskajām personām, kuri  apmaiņā pret samaksu piekrituši ukraiņus izmitināt un ēdināt, ir Ekonomikas ministrijai, bet mājokļu pabalsts ir Labklājības ministrijas kompetencē. Mainot kara sākumā ieviesto kārtību un bēgļus no viesnīcām, kuru apmaksāšanu atzina par pārāk dārgu, cenšoties pārcelt uz pašvaldību un privātajiem mitekļiem, valsts noteica atlīdzību 100 eiro par pirmo izmitināmo un 50 eiro par katru nākamo, ar maksimumu vienai mājsaimniecībai – 300 eiro. Šo noteikumu anotācijā atrodama prognoze, ka šādi tiks izmitinātas 5000 personas. Taču pēc vairākiem mēnešiem augusta sākumā tādu bija mazāk par 1700.

Agrākajos plānos nav atrodama informācija, kāpēc noteiktas tieši šādas atbalsta summas, neņemot vērā energoresursu augošās cenas, kas jau tagad ietekmē komunālos maksājumus. Iekšlietu minstrijā raidījumu "Kas notiek Latvijā?" aicināja šo jautājumu uzdot Finanšu ministrijai, sakot, – tur teikts, ka vairāk naudas nedos. Finanšu ministrijā norādīja, ka tas esot bijis Labklājības ministrijas priekšlikums, bet tur žurnālistus pārsūtīja uz Ekonomikas ministriju. Pēc publikācijas par izmitināšanas problēmām pašvaldībās ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns ar preses nodaļas starpniecību pats pieteicās komentēt bēgļu izmitināšanas jautājumu, taču divu dienu laikā tā arī ar raidījumu "Kas notiek Latvijā?" nesazinājās. Te jācitē pēc Marijas Golubevas (''Attīstībai/Par!'') demisijas iekšlietu ministra pienākumus pildošā viņas partijas biedra Arta Pabrika teiktais maija beigās medijiem, noraidot premjera Krišjāņa Kariņa (''Jaunā Vienotība'') aicinājumu labāk strādāt pie Ukrainas bēgļu jautājuma koordinācijas. Pabriks sacīja: "Es domāju, Ministru prezidentam būtu bijis jāsaprot, ka koordināciju starp dažādām ministrijām ir ļoti grūti izdarīt vienā līmenī stāvošām ministrijām. Nav tādas autoritātes." 

Nezinām, par cik daudziem mums jārūpējas

Rakstot par situāciju ar brīvajām vietām pašvaldībās, raidījums "Kas notiek Latvijā?" jau vēstīja, ka pavasarī valdība apstiprināja plānu, kas paredz līdz 40 000 ukraiņu bēgļu izmitināšanu un cita veida atbalstu. Nevar viennozīmīgi novērtēt, cik tālu ir līdz šai robežai. 11. augustā VUGD informēja, ka jaunākais Latvijā reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits kopš kara sākuma ir jau 39 037 cilvēki. Tomēr VUGD atsevišķi izdala "aktīvos" Ukrainas civiliedzīvotājus – tādus, kuri pieteikušies kādai no valsts piedāvātajām palīdzībām, un viņu skaits uz šī raksta tapšanas brīdi bija 36 449. 

Ja salīdzina situāciju Latvijā ar kaimiņvalstīm, Lietuvā reģistrēti aptuveni 60 tūkstoši, bet Igaunijā ap 30 tūkstoš Ukrainas kara bēgļu.

Taču to, vai visi reģistrētie tiešām ir aktīvi un ir saņēmuši jebkādu valsts atbalstu, VUGD nezina, jo dienestam kā koordinējošajai iestādei šādu datu nav. Nav arī zināms, cik daudzi no reģistrētajiem, pat ja viņi šobrīd nesaņem jebkādu valsts atbalstu un dzīvo pie radiem vai draugiem, joprojām ir Latvijā. Dažādo resoru datu salīdzinājums liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa saņēmuši sākotnējo pabalstu, kas pienākas visiem reģistrētajiem, kamēr ar pašvaldību starpniecību izmitināmo skaits šobrīd ir gandrīz trešdaļa no reģistrētajiem. Simptomātisks ir arī fakts, ka nodarbināto skaits arvien ir vēl divkārt mazāks.

Primārais atbalsts "peld" datos

Izmitināšana līdztekus ēdināšanai, ko nodrošina pirmo mēnesi, ir galvenais no primārā atbalsta veidiem, un to valsts apņēmusies Ukrainas kara bēgļiem nodrošināt uz jau pieminētajām 120 dienām. Tomēr pēc šī termiņa tas jāturpina atsevišķām mazaizsargātām personu grupām. Dati, kurus apkopo VUGD, rāda, ka lielākā daļa no Ukrainas iebraukušo ir sievietes, aptuveni trešdaļa ir nepilngadīgie, bet vairāk nekā divi tūkstoši ir pensijas vecuma ļaudis.

VUGD dati 9. augusta rītā liecināja, ka Latvijas pašvaldībās ar valsts atbalstu izmitināt varēja vairs apmēram 70 Ukrainas civiliedzīvotājus un 34 pašvaldībās no 43 piepildījums bija 100%. Zemākais – 80,25% – aizpildījums bija Balvu novada pašvaldībā, atlikušajās astoņās – Liepājas valstspilsētas, Rēzeknes valstspilsētas, Alūksnes novada, Ķekavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Mārupes novada un Varakļānu novada pašvaldībās – aizpildījums bija virs 90%. VUGD sniegtā informācija liecināja, ka tobrīd ar pašvaldību starpniecību izmitināti 13 356 bēgļi.

Dati mainās ik dienu, nākamajā dienā šis skaitlis saruka līdz 12 619 cilvēkiem. Precīza skaidrojuma tam nav – daļai varētu būt beidzies 120 dienu termiņš, bet citos gadījumos, kā atzīst VUGD, izmaiņas saistītas ar to, ka pašvaldības novēloti koriģē skaitļus. VUGD speciāli pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" lūguma apkopoja datus pa dekādēm, cik no Ukrainas iebraukušajiem kurā dekādē beidzas 120 dienu termiņš – taču atklājas, ka šie dati ne tuvu nav pilnīgi, gandrīz katram ceturtajam bēglim nav nofiksēts precīzs 120 dienu beigu termiņš, jo pašvaldībās viņu ierašanās datums un palīdzības saņemšanas laiks, no kuriem rēķina atbalsta termiņu, nav "iegrāmatots". Tāpat valstī nav centralizēti uzskaitīts, cik daudz arvien ir tādu, kuriem Latvija sniedz likumā noteikto atbalstu pēc 120 dienām, nemaz nerunājot par iespēju novērtēt un salīdzināt šī atbalsta kvalitāti.

Ukrainas civiliedzīvotāju 120 dienu atbalsta beigu termiņi

Līdzās tam fiksēti arī dažādi specifiski izmitināšanas sarežģījumi. Iepriekš minētajā VUGD koordinācijas sanāksmē dažas pašvaldības ziņojušas, ka problēmas izmitināšanā rodas arī dzīvnieku dēļ, jo 5%–10% ierodas ar saviem mājdzīvniekiem, un tādām cilvēku grupām vietu vairs nav. Jelgavas pašvaldībā ziņoja, ka Latvijas Lauksamniecības Universitātes dienesta viesnīcā izcēlies konflikts starp Ukrainas civiliedzīvotāju un citu Ukrainas bēgli, kurš tur dzīvo ar suni un kaķi. Savukārt Gulbenes pašvaldībā vēstīja, ka viņiem nācies atsevišķi izmitināt ģimeni, kura nodarbojas ar šķirnes dzīvnieku audzēšanu.

Vai 60 dienu scenārijs darbosies? 

Rīgas pašvaldība jūnija beigās paziņoja, ka jaunus bēgļus vairs neuzņems, paredzot papildus piemaksāt, lai turpinātu apmēram 1000 bēgļus izmitināt tūrisma mītnēs līdz 1. septembrim, pēc tam tiem izmitinātajiem, kuriem nebūs beidzies 120 dienu izmitināšanas termiņš, būšot vai nu jāturpina piemaksāt par viesnīcu pašiem, vai arī viesnīcas jāpamet. Domē skaidro, ka arī normatīvajos aktos noteiktajām izņēmuma grupām, uz kurām neattiecas izmitināšanas termiņi, valsts turpinās segt izmaksas līdz gada beigām, taču starpība, lai paliktu viesnīcā, būs jāpiemaksā pašiem. Rīgā ir nedaudz vairāk kā 200 cilvēku, uz ko neattiecas 120 dienu ierobežojums.

20. jūlijā valdība nolēma mainīt izmitināšanas nosacījumus – pēc attiecīga pašvaldības lēmuma izmitināšanu var saīsināt uz 60 dienām, un tādā gadījumā valsts pašvaldībai, kas slēdz līgumu ar izīrētāju, kompensē līdz 600 eiro mēnesī, par citām izmitināšanas vietām – līdz 15 eiro par cilvēku diennaktī. Valdības lēmums nosaka – šo mehānismu var pielietot tikai tad, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā. Šobrīd Rīga ir vienīgā, kas augusta sākumā izlēma par labu šādam modelim. Taču šī kārtība praksē neko neuzlabos, jo nosacījums paģēr, ka izmitināšana kļūs pieejama tikai tad, ja citās Latvijas pašvaldībās nebūs pieejama neviena brīva vieta izmitināšanai uz termiņu līdz 120 dienām, taču VUGD dati rāda, ka katru dienu daži desmiti vietu ir. Līdz ar to, iespējams, noteikumu grozījumi ir bezjēdzīgi, jo praksē nav pielietojami. 

Trīs mēnešos sola pusotru tūkstoti mājvietu 

Cerībā uzlabot mājokļu pieejamību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) maija sākumā nāca klajā ar piedāvājumu, pielāgojot un labiekārtojot pašvaldību rīcībā esošās ēkas. Ar valdības rīkojumu izveidota komisija, kura akceptētu pašvaldību pieteikumus par dzīvošanai piemērojamām ēkām. Rezultātā ir tapis saraksts ar 18 pašvaldībām un pilsētām, kurās nākotnē, provizoriski triju mēnešu laikā, būs pieejamas dzīvošanai pielāgotas vietas. Tajās varēs izmitināt 1529 cilvēkus. Mājvietu pielāgošana izmaksās nedaudz virs miljona eiro, liecina VARAM sniegtie dati. Praktiski tas nozīmē, ka šajās vietās izmitināt varēs apmēram tik cilvēku, cik šobrīd primārajam atbalstam reģistrējas pāris nedēļu laikā.

Pabalstu saņēmēju vairāk nekā strādājošo 

Palīgstrādnieks, apkopējs, pavārs, – tās ir topa trīs profesijas, kurās Latvijā strādā Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri šeit nonākuši, bēgot no kara. Kopumā šobrīd Latvijā darbu atraduši nepilni seši tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, bet saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējuši 136 Ukrainas civiliedzīvotāji, tātad – mazāk nekā katrs sestais no reģistrētajiem. Kādu profesiju pārstāvji slēpjas zem šīm nodarbēm, Latvijā nav zināms.

Salīdzinājumam – Lietuvā publiski pieejamā statistika skrupulozi rāda ne tikai to, cik Ukrainas kara bēgļu ir reģistrēts, bet arī to, kādas profesijas pārstāvji viņi ir. Lietuvas oficiālie dati rāda, ka nodarbināti ir jau teju puse no kopumā 61 979 Ukrainas kara bēgļiem, proti, 31 934 cilvēki.  

Tikmēr pabalstu saņēmēju skaits Latvijā ir relatīvi liels. Kopš kara sākuma garantētā minimalā ienākuma pabalstu kopumā saņēmuši 28 834 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina Labklājības ministrijas apkopotā statistika. Protams, to skaits pakāpeniski samazinās – no 30. maija līdz 3. jūlijam pabalstu saņēmuši 20 424 bēgļi, bet no 27. jūnija līdz 24. jūlijam – 11 035. Tomēr izpaliek uzskaite – cik no šiem cilvēkiem saņem pabalstu pirmos trīs mēnešus, kad tas pienākas jebkuram, bet cik daudziem to nākas izmantot ilgāk. Līdz ar to atklāts paliek jautājums, kas pavasarī izskanēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā – vai Latvijā neveidojas liela, trūcīga pabalstu saņēmēju grupu, ko veido Ukrainas kara bēgļi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt