Kas notiek ar valsts budžetu 2023.gadam: kas nolemts valdībā, kas jādara Saeimai?

Arvils Ašeradens, Māris Kučinskis, Mārtiņš Staķis, Andris Šuvajevs, Egils Baldzēns, Imants Parādnieks

Jānis Domburs 8.februāris, trešdiena 21:15

Elektrības pārvades un sadales cenu celšanas projekti «iesprūduši» SPRK, ministriem nav risinājumu tarifu modeļa maiņai

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija arvien ir apturējusi pērnruden iesniegto "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" tarifu projektu vērtēšanu. Valdība par iespējamiem risinājumiem, kas mazinātu tarifu pieauguma ietekmi,  varētu diskutēt nākamnedēļ – visticamāk, tiks lemts par "Latvenergo" dividenžu izmantošanu "Augstsprieguma tīkla" zaudējumu segšanai.  Savukārt jautājums par elektroenerģijas iepirkuma modeļa izmaiņām pagaidām palicis bez virzības.

"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apliecināja – elektroenerģijas pārvades uzņēmuma valde arvien uzskata, ka pērnruden iesniegtais tarifu projekts ir pareizs, proti, aprēķināts atbilstoši spēkā esošai metodoloģijai. Tādēļ uzņēmums gaidot, kad valdība savas kompetences ietvaros vienosies par risinājumu, kā mazināt tarifu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību.

Ar iepirkuma modeļa izmaiņām nesteidzas

Risinājumu meklēšana valdībā  ir ieilgusi – sākotnēji, atbilstoši valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa rezolūcijai, Ekonomikas ministrijai, kas ir "Latvenergo" kapitāldaļu turētājs kopīgi ar Finanšu ministriju, kas ir "Augstsprieguma tīkla" kapitāldaļu turētājs, bija uzdots piedāvāt risinājumu izskatīšanai 2022. gada 20. decembra Ministru kabineta sēdē. Iesniegtais informatīvais ziņojums tika atsaukts ar pamatojumu, ka to iesniegs jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Savukārt pēc tam, kad ziņojumu, kam noteikts ierobežotas pieejamības statuss,  jau šogad izskatīšanai valdībā iesniedza KEM, premjers uzdevis to vēl precizēt, ņemot vērā Valsts kancelejas Juridiskā departamenta iebildumus.

No piedāvātā protokollēmuma projekta izriet, ka viens no rosinātajiem risinājumiem, kā samazināt elektroenerģijas pārvades un sadales tarifu pieauguma iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību, ir tam izmantot "Latvenergo" dividendes. To "Kas notiek Latvijā?" apliecināja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (''Jaunā Vienotība'') – no viņa teiktā izriet, ka, ja valdība tā lems, nākamā gada valsts budžetā varētu tikt paredzēts "Augstsprieguma tīkla" zaudējumu segšanai novirzīt daļu no "Latvenergo" dividendēm.

"Attiecībā uz to, kā samazināt zaudējumu ietekmi uz elektrības pārvades tarifu pieaugumu, labākie risinājumi joprojām tiek meklēti," sacīja Ašeradens, kura vadītā Finanšu ministrija ir "Augstsprieguma tīkla" kapitāldaļu turētājs.

Aizvadītā gada decembrī raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā par tīkla operatoru tarifu projektiem vairāki elektroenerģijas tirgus lietpratēji norādīja – "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" prakse tīkla zudumu segšanai vajadzīgo elektrību pirkt par biržas cenām rada situāciju, ka par elektrību tiek ievērojami pārmaksāts. To varētu labot, mainot elektroenerģijas iepirkšanas modeli un daļu no elektrības pērkot par fiksētām cenām, kas noteiktas ilgtermiņa līgumos.

Toreiz ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) izteicās, ka, lai mazinātu elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu pieaugumu, tikšot apsvērta arī iespēja, ka tīkla operatori elektrību no "Latvenergo" varētu pirkt ārpusbiržas darījumos.

Mēnesi vēlāk uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumu par to, vai vērtēti kādi risinājumi, ministres padomniece Vineta Vilistere-Lāce atbildēja: "Saistībā ar "Sadales tīkla"  tīkla zuduma segšanai vajadzīgo elektroenerģiju vēl tiek vērtēti un meklēti risinājumi, lai būtu iespējami mazāka ietekme uz "Latvenergo" finanšu rādītājiem. Apspriestais virziens neparedz ierobežot elektroenerģijas tirgotāja izvēli vai noteikt pienākumus AS "Latvenergo" sniegt īpašus elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus."

Sazinoties ar citiem elektroenerģijas tirgotājiem, raidījums  "Kas notiek Latvijā?" noskaidroja, ka "Enefit", kas ir Igaunijas "Eesti Energia" meitasuzņēmums, šā mēneša laikā gan formāli, gan neformāli komunicējis ar tīkla operatoriem par līdzšinējā elektroenerģijas iegādes modeļa izmaiņām. Tostarp vienam no operatoriem izteikts indikatīvs komercpiedāvājums. "''Enefit'' ir ticies arī ar Regulatora padomi un sniedzis savu argumentāciju, tajā skaitā rakstiski," norāda kompānijā.

Tikmēr "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš norāda, ka tīkla operatori līdz šim nav izrādījuši interesi par iespējām iegādāties elektroenerģiju no viņa vadītās kompānijas. "Kopumā šāds process ar ilgtermiņa fiksāciju nebūs viegls, tur daudz tehnisku nianšu, turklāt vienmēr ir jautājums par brīdi, kad fiksēt cenas," tā Samtiņš. Viņš lēš, ka ilgtermiņa līgumos ar tik lieliem patērētājiem kā "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" ieinteresēti būtu visi lielākie elektroenerģijas tirgotāji, tostarp "Latvenergo".

Aktuālās cenas – ievērojami zemākas par projektā ietvertajām

"Augstsprieguma tīkla" tarifu projektu, kas paredz tarifa pieaugumu pat par 387%, un "Sadales tīkla" projektu, kas paredz par 570% palielināt jaudas maksu pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem, kā arī pieslēguma maksas kāpumu mājsaimniecībām, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK, Regulators) vērtēšanai saņēma aizvadītā gada oktobrī. Šobrīd tarifu projektu vērtēšana ir apturēta, jo Regulators vērtē no tīkla operatoriem saņemtās atbildes uz papildu jautājumiem, tostarp to, vai iesniegta visa prasītā informācija, raidījums "Kas notiek Latvijā?" uzzināja SPRK.

 Jāuzsver, ka kopš pērnā gada oktobra, kad tika iesniegts "Augstsprieguma tīkla" tarifu projekts, elektroenerģijas cenas prognoze ir ievērojami samazinājusies – projekta iesniegšanas brīdī "Nasdaq" nākotnes cenas prognoze bija, ka elektroenerģijas cena reģionā 2023. gada 1. ceturksnī sasniegs 490 eiro par megavatstundu. Patlaban gan elektroenerģijas cenas "NordPool" biržā, gan "Nasdaq" prognozētās cenas ir vairākkārt zemākas. Tomēr Jēkabsone neuzskata, ka šis būtu iemesls atsaukt tarifu projektu, kurā paredzētais pieaugums pirmkārt tika pamatots ar tīkla zudumu segšanai nepieciešamās elektroenerģijas būtisku sadārdzināšanos.

"Ir mainījusies situācija, jo šobrīd ārā pa logu ir pluss [grādi[, ir palu laiks, kas ir ļoti neraksturīgi janvārī. Tās prognozes tomēr tiek veidotas, vairāk ņemot vērā tādu vidējo Latvijas ziemu, ziemas apstākļus," sacīja Jēkabsone, uzsverot, ka tarifu projekta iesniegšanas brīdī tiek izmantota tobrīd aktuālā elektroenerģijas nākotnes cenas prognoze.

"Tieši tāpat arī apstiprināšanas brīdī tiek ņemta vērā aktuālā elektroenerģijas cenas prognoze uz to brīdi, kura tad arī tiek iekļauta tarifā," teica "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētāja.

Bijušais SPRK loceklis, tagad enerģētikas jautājumu konsultants Gatis Ābele, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" jautāts par tarifu projektos iekļauto elektroenerģijas cenas prognozi, kritiski norāda – tīkla operatori izvēlējušies "slinko metodi" elektroenerģijas cenu prognozēšanai. Uz to Ābele, pārstāvot savus klientus – energoietilpīgus uzņēmumus –, esot norādījis arī Regulatoram. Viņš prognozē, ka, ņemot vērā, ka elektroenerģijas cenas ir ievērojami kritušās, tarifu projekti noteikti tiks koriģēti, proti, samazināti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti