Kas notiek ar politiķu lēmumiem par “Rail Baltica”?

Kaspars Briškens, Arvils Ašeradens, Ģirts Štekerhofs, Andris Kulbergs, Jānis Vitenbergs, Kitija Gruškevica, Ēriks Diļevs

Jānis Domburs 11.decembris, trešdiena 21:20

«Pacients ir rindā, nav viņš centrā», un «medicīna ir totālā krīzē»: ko risinās papildu 140 miljoni veselības budžetā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 6 mēnešiem.

Mediķu un pacientu organizācijas vēl pirms ārstu protesta pie Saeimas ēkas 11. maijā valsts augstākajām amatpersonām, par nozari un valsts finansēm atbildīgajām amatpersonām nosūtīja atklātu vēstuli, prasot papildu 140 miljonus eiro nozares vajadzību nodrošināšanai. 17. maija raidījumā "Kas notiek Latvijā?" mediķi un pacientu pārstāvji skaidoja – ar šo naudu panāksim, lai slimnieku aprūpe neapstātos.

Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" pārstāve Iveta Neimane uzsvēra, ka pacientiem maz rūp reformas, par kurām runā politiķi un arī slimnīcu vadība, pacientu vienīgā rūpe ir tikt pie ārsta un saņemt palīdzību, gan analīžu un izmeklējumu, gan ārstu konsultāciju veidā. Neimane uzsvēra, ka visas veselības sistēmas kvaltātes rādītājs ir cilvēks, kuram pēc dažādām vadlīnījām būtu jābūt centrā. "Pacients ir rindā, nav viņš centrā, viņš stāv garā rindā," sacīja "Sustento" pārstāve.

Radījuma vadītājs Jānis Domburs jautāja, vai nauda, kuru organizācijas prasa, palīdzēs rindas uz medicīnas pakalpojumiem samazināt vai nepagarināt? Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs atbildēja –  nauda vajadzīga, lai rindas vēl vairāk nepagarinātu, bet Neimane cer tās mazināt.  

Kalējs skadroja, ka reģionālās un universitātes slimnīcas ir aprēķinājušas, – lai tās līdz gada beigām spētu nodrošināt pakalpojumu saņemšanu, nepieciešami 76 miljoni eiro. Viņš uzskaitīja vairākas pozīcijas, kurās šobrīd ir nepietiekams valsts finansējums, piemēram, pacientu ēdināšanā slimnīcās. Valsts par vienu ēdienreizi maksā 3 eiro, bet tās vidējās izmaksas ir 10 eiro, skaidroja Kalējs.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, skaidrojot 140 miljonu eiro nepieciešamību, piekrita kolēģiem – tās ir pamatvajadzības, kuras šī summa ļaus līdz gada beigām nosegt, lai pacienti varētu pierakstīties pie ārsta, tikt uz analīzēm un izmeklējumiem. Šilovs neslēpa, ka šī summa nepalīdzēs medicīnai Latvijā attīstīties, ieviest jaunas tehnoloģijas un modernus medikamentus. "Ja apstājamies pie 140 [miljoniem eiro], attīstības nebūs," Šilovs norādīja, ka jau savlaicīgi valdībai norāda uz budžeta vajadzībām nākamajā gadā.  

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs sacīja, ka ģimenes ārstu praksēm vajadzētu papildu 28 miljonus eiro, kas būtu nauda gan telpām, gan papildu darbiniekam.  "Lai saglabātu to, ka mēs esam pieejami." Dzalbs skaidroja, ka stipra ģimenes ārstu prakse nozīmē to, ka no pacientu pieplūduma tiek atslogotas slimnīcas. Viņš arī kritizēja premjeru Krišjāni Kariņu no "Jaunās vienotības", kurš nav atsaucies ārstu aicinājumam satikties un problēmas izdiskutēt. "Ar mums šī pusgada laikā neviens nerunā, ģimenes medicīna ir totālā krīzē, kādā neesam bijuši," Dzalbs sacīja, piebilstot, ka garo rindu un ārstu nepieejamības dēļ slimības tiek ielaistas.

Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Inese Budzila piebilda, ka mediķus neinteresē politiskās spēles. "Mēs daram godīgi savu darbu, ļaujiet mums to darīt," papildu finansējumu prasot, sacīja Budzila. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti