Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?

Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars

Jānis Domburs 24.aprīlis, trešdiena 21:15

«Vesels kopums», pirktspēja, attīstības indekss – politiķi «tulko» Rinkēviča mērķi 2030. gadā sasniegt ES vidējo labklājību

"Es domāju, ka ir jāpārrunā ar prezidentu, cik reālistiski ir to sasniegt," tā, komentējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča mudinājumu jaunveidojamai valdībai izvirzīt konkrētu mērķi – 2030. gadā sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības rādītāju, šonedēļ raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā pauda "Jaunās Vienotības" (JV) nosauktā kandidāte Ministru prezidenta amatam, līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa (JV).

Viņa pieļāva, ka Valsts prezidents ar šādu pamudinājumu vēlējies "kā sportā". "Ziniet, tu uzliec to latiņu, un tad tu lec, tu nepārlec, bet tu visu laiku centies sasniegt to mērķi. Un, jo augstāk tev ir sasniedzamais mērķis, jo vairāk tu centies," sprieda Siliņa.

Atbildot uz Jāņa Dombura jautājumu par to, kā viņi izprot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča paziņojumā minēto "Eiropas Savienības vidējo labklājības rādītāju", politiķi, kas pārstāvēja piecus 14. Saeimas politiskos spēkus, gan izklāstīja dažādas versijas par to, kas ar šo rādītāju domāts.

Siliņa, kuru JV pieteikusi kā Krišjāņa Kariņa pēcteci Ministru prezidenta amatā, sprieda, ka, iespējams, ar to jāsaprot vesels kopums, kas ietver gan izglītību un zinātni, gan vidējās algas, konkurētspēju, eksportspēju un iekšzemes kopproduktu (IKP).

Tikmēr Nacionālās apvienības valdes loceklis, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle secināja, ka ar vidējo labklājības līmeni jāsaprot IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir kvantitatīvi samērojams rādītājs.

"Bet, protams, labklājības rādītājs nozīmē arī kvalitatīvus parametrus, ne tikai šos kvantitatīvos,"

viņš piebilda.

Līdzīgās domās bija arī Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), norādot, ka ar labklājības rādītāju, visticamāk, domāti pirktspējas paritātes dati, kas citstarp parāda arī Latvijas iekšējās problēmas.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka, atbildot uz šo jautājumu, pieļāva, ka runa varētu būt par dzīves ilgumu. Savukārt Kaspars Briškens ("Progresīvie") sprieda, ka tas varētu būt arī cilvēka attīstības indekss.

Saskaņā ar "Eurostat" datiem, 2022. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes līmeņa sasniedza 74% no ES vidējā, kamēr Lietuvā šis rādītājs bijis 89%, bet Igaunijā – 87%. Atbildot uz jautājumu, cik reālistiski Latvijai ir līdz 2030. gadam sasniegt mērķi, uz kuru mudina Valsts prezidents, Roberts Zīle sacīja, ka šis, viņaprāt, ir vairāk politisks vēlējums. "No ekonomista viedokļa šis, visdrīzāk, nebūs iespējams, lai arī sagaidāms, ka Eiropas Savienībā nebūs ļoti labi izaugsmes gadi tuvākajos gados," viņš teica.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti