Komentējot banku nostāju, redzot augošās "Euribor" likmes, nemazināt pašu pievienotās likmes, Kazāks atsaucās uz konkurences trūkumu banku sektorā. Otra lieta ir arī tas, ka klienti nenāk un neprasa procentu likmes samazināt, tajā pašā laikā atzīstot, ka to mazināšanu arī ietekmē konkurences trūkums.
Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis gan pauda, ja skatās uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, tad senāk bankas saņēma maz pieteikumu par procentu pārskatīšanu, bet "tagad mēnesī vidēji 40 pieteikumi". Raidījuma vadītājs Jānis Domburs gan šo ciparu neatzina par lielu. Bet Brazovskis akcentēja, ka gadījumos, ja klientam ir maksātnespēja, tad nosacījumus pārskata.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atgādināja, ka bankas, vērtējot klientu kredītspēju, izvērtē viņu iespējas aizdevumus atmaksāt. Kazāks precizēja, ka bankas skatās, lai mājsaimniecības rīcībā pēc ikmēneša kredīta maksājuma atmaksas nepaliktu mazāk par 40% no ienākumiem. "Ejiet, prasiet bankai," cilvēkus, kuriem augstie procentu maksājumi sagādā grūtības, aicināja Kazāks.
Otra lieta, kas arī ietekmē banku sektoru un tāpēc arī to klientus, ir šo finanšu iestāžu pārliekā piesardzība, kas radusies pēc tā dēvētā kapitālā remonta, kas tika veikts, kad Latvijai naudas atmazgāšanas dēļ, kas notika caur mūsu bankām, draudēja nokļūšana tā dēvētajā "Moneyval" pelēkajā sarakstā. "Izmantojiet rokasgrāmatu, neesiet pārāk piekasīgi, nepārspīlējiet ar riskiem un necenojiet viņus par dārgu," Kazāks sacīja, ka Latvijas Banka par to regulāri runā ar bankām.
Saeimas deputāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" arī pieļāva, ka banku sektors ir pārregulēts un prasības ir procedurālas, nevis uz riskiem balstītas. "Mēs izvērtējam Kima Korejas miljardus tikpat kā piparbodīti Latvijā, vienlīdzīgi," par banku stingro pieeju sacīja Kulbergs, minot – bankas pašas atzīst, ka tā ir problēma.
Kazāks piekrita deputātam, no vienas puses sakot, ka daļu šobrīd bankām uzlikto funkciju varētu atdot Valsts ieņēmumu dienestam vai Finanšu izlūkošanas dienestam, tādējādi atzīstot likumos noteikto prasību pārmērīgumu, no otras puses atzīmējot, ka bankas pašas pārlieku bargi izturas pret klientiem.
Uzņēmējs un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite neslēpa, ka banku un uzņēmēju attiecības kļūst arvien sliktākas un Latvijas Bankas minētās sarunas ar komercbankām neko nemaina. "Saņēmu no "Swedbank" paziņojumu, ka man kā eksportētājam nav vēlams, ka, pieņemsim, es eksportēju uz Ķīnu un maksāju viņu mātes kompānijai no Vācijas, ka man šādi darījumi turpmāk bankā nedrīkst notikt, man ar šiem darījumiem ir jāvācas prom," ar pieredzi dalījās Bite. Uzņēmējs sacīja, ka aizdomu ēna krīt arī uz eksportētājiem, kam ir ienākumi no Ukrainas.
"Atnesiet "keisu", mēs atrisināsim," nākt ar šādiem gadījumiem uz Latvijas Banku Biti aicināja Kazāks. Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka bez konkrētiem piemēriem uzraugi nevar runāt ar bankām, tāpēc aicināja par tādiem gadījumiem ziņot. Arī "Kas notiek Latvijā?" aicina ziņot par gadījumiem, kad bankas atsakās mainīt procentu likmes vai kā citādi rodas domstarpības, rakstot uz e-pastu [email protected].
