Sadaļas Sadaļas

Rīgā un Vidzemē visu gadu kārdinās Eiropas gastronomijas reģiona pasākumi

"Ar dabu šķīvī” – ar šādu moto visu gadu Rīgā un Vidzemē, Gaujas Nacionālā parka teritorijas pašvaldībās, risināsies „Eiropas gastronomijas reģiona 2017” pasākumi. Tie būs gan tirdziņi, gan restorānu nedēļas, muzikālās brokastis, meistardarbnīcas un arī savvaļas kulinārie festivāli.

 „Ar dabu šķīvī” – tas nozīmē arī, ka pamatā galdā jāceļ tas, kas ir mūsu mežos, pļavās un upēs. Kustības „Eiropas gastronomijas reģioni” mērķis ir sekmēt un saglabāt kulinārijas tradīcijas, kā arī veicināt tūrismu. Viens no šī Eiropas gastronomijas  gada ieskaņas pasākumiem bija arī „Ziemas garšu svinēšana” Siguldā.

''Tās ir bērnības garšas, kuras šodien var atrast. Ir reņģīte ar ceptiem sīpoliem, ceptiem kartupelīšiem, un, reku, ir arī miežu kafija,'' Mālpils muižas šefpavāre Aija Gabrāne iepazīstina ar savas komandas gatavoto ziemas garšu cienastu, bet arī citi pavāri Siguldā bija padomājuši, lai receptēs būtu gan mūsdienīgais, gan arī īsti latviskas garšas.

Brieža zupa, pamatēdienā - sautēts briedis, līdzi koča, principā viss tas, kas Vidzemē pieejams. Tas, kas rudenī ir salasīts un noglabāts un viss ir no dabas. Jēra zupa ar zaļajiem griķiem ļoti garšīga, otrā podā dažādu dārzeņu sautējums, tur ir bietes, burkāni, ķirbji, sīpoli, un ļoti garšīgs sautējums ar gailenītēm. Viss ir no lauku labumiem, kā saka, no lauku sētas uzreiz uz galda.

Šogad līdzīgi pasākumi, kad varēsim Rīgā un Vidzemes pusē baudīt dažādas latviskās garšas, kuras izcēluši šī reģiona labākie pavāri, būs ne reizi vien. Ko īsti nozīmē "Eiropas gastronomijas reģiona 2017” tituls, kuru apvienojoties ieguvusi Rīga, Sigulda, Valmiera un Cēsīs?

Siguldas Attīstības aģentūras direktore Laura Skrodele pastāstīja, ka tas ir līdzīgi, kā Rīga bija 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tāpat šis ir projekts, kas veltīts gastronomijai. "Mūsu lielais sadarbības partneris Rīga pieaicināja mūs un mēs, ja godīgi skatāmies, vēsturiski izveidojām jaunu reģionu - Gaujas reģionu," paskaidroja Skrodele.

Būtībā šī titula iegūšana paredz pat vairākus  virzienus.

Pirmkārt, rosināt restorānus un citas ēdināšanas iestādes veidot savas ēdienkartes, izmantojot vietējās sezonālās izejvielas, otrkārt, veicināt uzņēmējdarbību un, protams, arī tūrismu. Kā arī parādīt, ka no tā,  ko mums dod daba, pieliekot izdomu, var radīt interesantus produktus.

''Mēs esam ļoti bagāti, ka mums joprojām ir saikne ar dabu. Arī, aizstāvot šo programmu starptautiskajai žūrijai, kad tika demonstrētas rabarberu sukādes, bērzu sulu šampanietis, tas bija pārsteigums. Lielākajā daļā valstu vairs neaptver, kādus produktus dabā var izmantot. Tāpēc tika izvēlēts projekta galvenais vēstnesis, Valmiermuižas šefpavārs Dzintars Kristovskis, jo, ar viņu atrodoties dabā, var redzēt, ka viņš izmantos jebkuru augu, kuru atrod. Viņš pasniedz to savā virtuvē, tā ir saikne ar dabu, kuru projektā vēlas parādīt un arī iedrošināt citus pavārus izmantot šādu pieeju, paļaujoties uz to, kas ir Latvijas dabā,'' klāsta Skrodele.

Mēdz arī teikt, ka tā īsti latviskā virtuve vēl bez vācu un citu tautu ietekmes nav nemaz garšām bagāta. Tam gan nepiekrīt Eiropas gastronomijas reģiona vēstnesis, Valmiermuižas pavārs Dzintars Kristovskis.

"Man personīgi liekas, ka tajās garšās jau mēs paši sevi vien ierobežojam jeb tajā, ko mēs darām ar produktu. Produkts jau mūs neierobežo," paskaidroja Kristovskis. "Līdz ar to, ja pārkāp pāri kaut kādiem principiem vai ierastām dogmām, tad virtuve paliek interesantāka."

Kristovskis nešaubās, ka ir svarīgi mūsu latviskās garšas celt godā. "Ar ko tad citu mēs izceļamies? Ar ananāsiem droši vien, ka nē," viņš piebilda.

Arī citi pasākuma dalībnieki un apmeklētāji ir līdzīgās domās. Viņi nešaubās, ka tie ir vistīrākie, dabiskākie ēdieni, bez garšas pastiprinātājiem un visādām e-vielām, ka vecais ir tas vislabākais un visveselīgākais, pat cūkas speķītis.

Tātad visu šo gadu mūsu pavāriem Rīgā, Cēsīs, Valmierā,  Siguldā un arī apkārtējos novados būs iespēja likt lietā izdomu, lai parādītu cik daudzveidīgas ir Latvijas garšas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt