Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
No vienas puses, varam būt lepni, ka tas ir tapis Latvijā. Skaidru un detalizētu liecību par tā izstrādi gan nav un, iespējams, līdzīgi mēģinājumi klasificēt laika apstākļus pēc to ietekmes uz cilvēku veselību notika arī citur, bet pieredzējušākie nozares eksperti zina stāstīt, ka
pagājušā gadsimta otrajā pusē Jūrmalas rehabilitācijas iestāžu ārsti ieinteresējušies par laikapstākļu ietekmi uz pacientu veselību un ar tā laika meteorologiem likuši kopā laikapstākļu datus ar pacientu pašsajūtu un veselības stāvokli.
Tā izkristalizējies, ka būtiskāko ietekmi uz cilvēku pašsajūtu atstāj straujas laikapstākļu izmaiņas un jo īpaši atmosfēras jeb gaisa spiediens.
Tā nu radīja medicīniskos laika tipus: pirmais – ja atmosfēras spiediens ir nedaudz paaugstināts un stabils, bez lielām izmaiņām, tas esot vislabāk – tātad īpaši labvēlīgs. Ja atmosfēras spiediens ir normāls vai nedaudz pazemināts, kā tas ir visbiežāk Latvijā – medicīniskais laika tips ir otrais – labvēlīgs. Taču, ja gaidāma strauja atmosfēras spiediena pazemināšanās vai ilgstoši augsts atmosfēras spiediens, tas uz hroniskiem slimniekiem var radīt negatīvu ietekmi, tādēļ trešais ir nelabvēlīgs, bet, ja spiediens ilgstoši ir ļoti zems, kā tas Latvijā gadās tikai rudeņos un ziemās un arī ne katru gadu, tad ceturtais – īpaši nelabvēlīgs.
Vēl šajā formulā ar mazāku nozīmi, bet ir arī temperatūra: ja ir ļoti auksts – bargs sals, vai ļoti karsts un tveicīgs laiks, tad arī apstākļi raksturojami kā trešais – nelabvēlīgais laika tips.
Problēma gan ir tajā, ka tas attiecas uz cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un nav zināms, kāda tolaik bija pacientu izlase – ar kādām saslimšanām un cik daudz cilvēku novēroti.
Mēs paši savā draugu un radu lokā zinām, ka vienos un tajos pašos laikapstākļos kāds jūtas labāk un kāds sliktāk.
Piemēram, plaši izplatītās alerģijas ar simptomiem elpceļos: pavasarī var būt kaut pirmais – īpaši labvēlīgais laika tips, bet, ja ir sauss un vējains – simtiem un tūkstošiem cilvēku pašsajūta gaisā esošo putekšņu un putekļu dēļ ir nepatīkama.
Tāpēc mūsdienās es ieteiktu: ja jūtat, ka ir kādi laikapstākļi, kuros pašsajūta kļūst sliktāka, saasinās kādas kaites, publiski ir pieejams lērums datu – vai tas būtu gaisa mitrums, spiediens, temperatūra vai ultravioletais starojums – pasekojiet līdzi, kurš no apstākļiem ietekmē jūs slikti, un nevajadzēs klausīt vispārinātos medicīniskos laika tipus.
Vēl briesmīgāk ir, ka cilvēki bez kādām kaitēm mēdz uzskatīt, ka trešajā medicīniskajā laika tipā ir jājūtas slikti. Nē, nav!
Pat ja ir hroniska saslimšana, jāpārliecinās, vai medicīniskais laika tips atbilst jūsu personīgajam gadījumam.
Starp citu, Latvijā izdomātā medicīniskā laika tipu sistēma cilvēkiem itin labi iepatikās, to sāka lietot arī citur Padomju Savienībā, taču mūsdienās grūti atrast, kur to vēl izmantotu.
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs – mūsu nacionālais meteodienests – savā mājaslapā, kur publicē gan laikapstākļu novērojumu datus, gan prognozes, nu jau vairākus gadus ir atteicies ziņām pievienot medicīnisko laika tipu, tomēr mediju vajadzībām to vēl patur, jo tieši radio stacijas ir galvenais šīs informācijas prasītājs.
Citās valstīs ir izstrādāti speciāli indeksi, piemēram, hronisku elpceļu slimnieku un citu kaišu skarto vajadzībām.
Tā ka – ja arī dzirdat kaut kur – "medicīniskais laika tips šodien – trešais, nelabvēlīgs", neņemiet galvā, bet painteresējieties par laikapstākļiem tad, kad patiesi jūtaties kaut kā ne pārāk labi.
