Pirms diviem mēnešiem Dominikam tika veikta smaga operācija un tikai saimnieku ātrās reakcijas dēļ suns šodien ir dzīvs.
"Ielaidām istabā, viņš apgūlās, bet pēc brīža mēs skatāmies, viņš tā kā ceļas kājās, kā kaut ko gribētu, vai uz tualeti. Beigās skatāmies, ka viņam šeit pie ribām tā kā nedaudz ir piepūties, un viņš vienalga ceļas un kūkumā," stāsta Dominika saimnieks Armands Dedzis.
Dominiku nekavējoties aizveda uz klīniku. Pēc rentgena bija skaidrs – suns uzreiz jāoperē.
"Dakteris teica – vēl divas stundas vēlāk un suns nebūtu izglābts, jo viņam tika konstatēts, ka trešā daļa kuņģa ir atmirusi."
Dominikam paveicās – viņu varēja izglābt. Šajā slimībā izšķiroša ir katra minūte, tādēļ jārīkojas uzreiz.
"Pirmais ir, ka dzīvnieks kļūst ļoti nervozs. Viņi staigā, nevar atrast savu vietu, mēģina apgulties, nevar, ceļas, guļās visu laiku, siekalošanās. Suns mēģina vemt, bet tā vemšana ir neproduktīva, viņš it kā rīstās, vemstās, bet viņam nekas, atskaitot siekalas, nenāk ārā. Vēlāk arī saimnieki pamana vēdera dobuma apjoma izmaiņas, ka suns tā kā ir uzpūties," klāsta veterinārārste Jevgēnija Ostroga.
Dilatācijas jeb sagriešanās iemesls ir pārpildīts kuņģis. Vēderā sāk rasties spazmas, kas neļauj izvadīt gāzes un rezultātā ar gāzēm un barību pilnais kuņģis sagriežas – īpaši pēc lielām aktivitātēm.
Cieš iekšējie orgāni, liesa un diafragma, radot elpošanas problēmas.
Armandam pieder kempings, kā viesi nereti pārkāpj lūgumu – nebarot suni. Diemžēl šāda cilvēku “laipnība” noveda suni pie tik smagām sekām. Arī pēcoperācijas periods nebija vieglāks.
Kuņģa sagriešanās ir raksturīga tieši lielajiem suņiem. Riska grupā biežākie ir vācu aitu suņi, veimārieši, vācu dogi, rotveileri, īru vilki un ņūfaundlendi.
Tāpat vairāk saslimst aktīvi un fiziski slaidi suņu puikas pēc piecu gadu vecuma ar šauru, dziļu krūšu kurvi. Vēl viens faktors – ēšanas vietā barība tiek burtiski norīta. Ja rentgenā noteikta kuņģa sagriešanās, ārsts lemj tālāko rīcības plānu. Vieglākos gadījumos kuņģi tīra ar zondi, bet smagākos – ar ķirurģisku operāciju.
Vissvarīgākais ir pēc operācijas posms, kas saimniekam obligāti jāievēro. Pirmās dienas sunim jāpavada klīnikā pie sistēmas.
Sunim vismaz divas nedēļas jāsamazina fiziskā aktivitāte, jāseko līdzi izdzertā ūdens daudzumam un stingri jāievēro porcijas.
Armanda operatīvā rīcība izglāba suni, taču daudzi saimnieki nogaida un vēro savu mīluli – ja nu viņam kļūs labāk? Diemžēl gaidot rezultāts būs bēdīgs.
"Šīnī gadījumā katra minūte ir svarīga un jo ātrāk cilvēki tiek uz klīniku, jo labāk. Ja četru, sešu stundu laikā mēs nesniedzam palīdzību tādiem dzīvniekiem, tad tas iznākums parasti ir letāls," atzina veterinārārste.
