Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds I

Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds III

Ķepa uz sirds II

Stress sagandē arī suņu veselību

Mūsdienās cilvēku ikdiena ir pārpilna ar uztraukumu, steigu, problēmām, spriedzi darbā un nemitīgu laika trūkumu, kas agri vai vēlu noved pie stresa. Taču arī suņiem ir stress.

„Protams, ka ļoti daudz ir atkarīgs no suņa emocionālā stāvokļa – vai viņš ir mierīgs vai nav!” saka veterinārārste Jevgenija Ostroga. „Ja dzīvnieks ir stresains, tad tas uzreiz ietekmē dzīvnieka imunitāti,” viņa paskaidro.

Suns mazāko iekšējo sasprindzinājumu un stresu izpauž mikrosignālu veidā, kurus dēvē par nomierinošiem signāliem. Tieši ar to palīdzību suns signalizē, ka esošā situācija viņu satrauc: “Saimniek - es esmu stresā!”

„Suņi dara dažādas lietas, kad viņi ir stresā – aplaiza seju, (..) elso un žāvājas pārāk daudz, nopurinās,” norāda Ostroga.

Par stresu var liecināt arī suņa ķermeņa valoda. „Suns mēģina slēpties. Viņš aiziet, mēģina mukt; ja nav kur mukt, tad slēpjas aiz priekšmetiem, astīte iežmiegta kājstarpē,” saka Ostroga.

Kā pēdējais salmiņš var būt agresija.

„Viņš neredz citu izeju. Viņš mēģināja elsot, viņš varbūt uzrūca, bet viņu nesaprata – pēdējais, ko viņš darīs – kodīs!” pauž Ostroga.

Ilgstošs stress un diskomforts var radīt uzvedības un reizēm pat nopietnas veselības problēmas.

„Ja mēs gribam sev blakus redzēt dzīvespriecīgu un jautru dzīvnieku, tad mums ir jādomā par dzīvnieka socializāciju. Tā notiek no triju līdz četru mēnešu vecumam,” saka suņu uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs.

Ar to nācies saskarties arī Dafnes saimniekiem. Šobrīd sunim ir pusotrs gads. Lai gan nezinātājiem šķiet, ka suns vēl aizvien ir bailīgs un stresains, saimnieki teic, ka tas ir vien nieks salīdzinājumā ar to, kā bija. „Nekur nevarējām iet. Tikai mežā viņa jutās labi, jo iepriekš dzīvoja privātmājā blakus mežam. Tiklīdz mēs iegājām mežā, viņa jutās labi. Atlika iziet uz ielas, iestājās panika,” norāda suņa īpašniece Jeļena.

Čipuštanovs uzsver, ka svarīga ir suņa ģenētika. Taču nav arī tā, ka neko nevar darīt, ja suns jau ir pieaudzis un no vecākiem mantojis baiļu gēnu un stresu izjūt arī tādās situācijās, kas citam sunim šķistu pavisam ikdienišķas.

Dzīvnieka uzvedības koriģēšanai vislabāk palīdz paklausības treniņi, stresa situācijās komandu izpilde palīdz sunim novērst uzmanību no kairinātāja. Viena no tām ir kakla siksna. Darbības ilgums ir aptuveni mēnesis. Saskaroties ar ķermeni, reaģējot uz siltumu, siksna izdala feromonus. Tas palīdz sunim justies komfortablāk un drošāk.

Daudzas stresa izraisītas uzvedības izmaiņas bieži nepareizi uzskata par uzvedības problēmām. Rezultātā šīs problēmas cenšas novērst ar dažādām uzvedības korekcijām, kas sunim rada vēl lielāku stresu.

Stress, kas tiek iegūts šādu „treniņu” laikā, neatgriezeniski noved pie vēl lielākām uzvedības problēmām, kuras savukārt nereti var novest līdz pat nāves spriedumam. Tāpēc svarīgi ir atcerēties, ka jebkuras problēmas risinājums sākas ar stresa novēršanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt