Sadaļas Sadaļas

Pēcpusdiena

EP pieprasa mainīt "digitālā zaļā sertifikāta" nosaukumu uz "ES Covid-19 sertifikātu"

Pēcpusdiena

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī provizoriski samazinājies par 2,2%

Latvijas Dabas fonds aicina skaitīt gaiļbiksītes

Skaiti gaiļbiksītes un palīdzi zinātniekiem!

Šopavasar visā Eiropā notiek sabiedriskās zinātnes iniciatīva “Meklēsim gaiļbiksītes”. Ikviens aicināts skaitīt gaiļbiksītes un piedalīties lielākajā to novērošanas akcijā Eiropā, dodot ieguldījumu zinātniskajā izpētē, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Arī Latvijā sācies gaiļbiksīšu ziedēšanas laiks, tāpēc LDF kā šīs akcijas partneris aicina visus piedalīties un doties skaitīt gaiļbiksītes, veicot augu uzskaiti lapā www.gailbiksite.lv, kā arī sociālajos tīklos savu dalību atzīmējot ar tēmturiem #gaiļbiksīte #Latvijameklēgaiļbiksītes un #lookingforcowslips!

Gaiļbiksītes

Gaiļbiksītes ir veselībai ļoti noderīga droga, LSM.lv uzsver farmācijas doktore Vija Eniņa.

Gaiļbiksītēm var vākt gan tikai pašus dzeltenos ziediņus, gan visu ziedu čemuru ar ziedkātiņiem. Vērtīgas ir arī lapas, tās satur daudz vitamīnu, tās var droši likt arī zaļajos salātos, tomēr lapas labāk ievākt pēc tam, kad augs noziedējis - tad tajās sakoncentrēsies vairāk labumu.

Iniciatīvas mērķis ir apkopot datus par gaiļbiksīšu (Primula veris) izplatību Eiropā, lai iegūtu pārskatu par gaiļbiksītes un ar to saistīto sugu dzīvotspēju Eiropā. Tā kā gaiļbiksīte uzskatāma par paraugsugu, tās izpēte ļaus noteikt, kā dabā sokas zālaugiem un apputeksnētājiem, kā arī novērtēt ainavas pārmaiņu un tradicionāli apsaimniekotu zālāju samazināšanās ietekmi uz dabas daudzveidību. 

Gaiļbiksīšu skaitīšanas akcijā var piedalīties visi, kas dodas pastaigās dabā, brauc uz laukiem vai citādi atrodas gaiļbiksīšu tuvumā, nepieciešams tikai mobilais telefons vai cita ierīce ar interneta pieslēgumu.

Lai skaitītu gaiļbiksītes, jāizmanto novērošanas rīks mājaslapā www.gailbiksite.lv, atverot to planšetē vai mobilajā telefonā. Vispirms jānorāda atrašanās vieta kartē un tad jāsāk skaitīt, atzīmējot ieraudzītās gaiļbiksītes un nosakot augu ziedu tipu. Kad saskaitītas vismaz 100 gaiļbiksītes, jāpievieno dažas fotogrāfijas no novērošanas vietas, kā arī ziņas par novērotāju. Būtiski uzsvērt, ka ir jāuzskaita nevis atsevišķie ziedi, bet gan augi.

Gaiļbiksītēm mēdz būt divi ziedu tipi, kurus dēvē par S-tipu un L-tipu. S-tipa ziedā redzamas putekšņlapas, bet L-tipa ziedā vidū redzams vien irbulītis. Ziedu tipi savstarpēji apmainās ziedputekšņiem ar kukaiņu palīdzību, tādējādi tiek novērsta augu pašappute un veicināta ģenētiskā materiāla apmaiņa un ģenētiskā daudzveidība, kas ir ļoti svarīgs faktors populācijas dzīvotspējai. Parasti gaiļbiksīšu augšanas vietās dažādu ziedu īpatsvars ir vienāds – pusi uz pusi. Ja īpatsvars mainās, samazinās ģenētiskā materiāla apmaiņa un sarūk augu dzīvotspēja. Pētnieki ar iedzīvotāju palīdzību vēlas noteikt abu tipu ziedu īpatsvara novirzes.

Galvenā pētnieku interese ir par gaiļbiksīšu savvaļas populācijām.

Tomēr tiek gaidīti arī dati par “pussavvaļas” populācijām apdzīvotās vietās, piemēram, ceļmalās un nelielos pļavu fragmentos, kā arī aizlaistās piemājas platībās, kas sugai zināmā mērā ir patvēruma vietas, – sarūkošo dabisko zālāju aizvietotāji.

Akcija aizsākās 2019. gadā Igaunijā, kad sabiedriskie pētnieki ziņoja par vairāk nekā 200 000 gaiļbiksīšu ziediem. 2020. gadā  tajā iesaistījās arī Latvija. Cilvēku atsaucība bija pārsteidzoša, un tā parādīja, cik efektīvi sabiedrība var dot ieguldījumu zinātnē. Lai iegūtu vairāk datu, Tartu Universitāte šogad uzsāka Eiropas mēroga kampaņu. Līdz ar to pētījuma teritorija ir paplašinājusies, iesaistoties Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Dānijai, Grieķijai, Horvātijai, Itālijai, Īrijai, Krievijai, Lielbritānijai, Lietuvai, Luksemburgai, Norvēģijai, Polijai, Portugālei, Šveicei, Serbijai, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai, Ukrainai, Ungārijai, Nīderlandei, Vācijai, Ziemeļmaķedonijai un Zviedrijai.

Dienvideiropā, Centrāleiropā un Rietumeiropā datu vākšana šajā sezonā jau ir sākusies – gaiļbiksītes ir pilnos ziedos, un iesniegti vairāk nekā 26 000 novērojumu. Vairums novērojumu līdz šim nākuši no Lielbritānijas, Čehijas un Francijas.

“Pavasaris ir labākais laiks, lai dotos dabā, un gaiļbiksīšu akcija dod iespēju papildināt pastaigu ar jaunu aktivitāti. Turklāt, novērojot gaiļbiksītes, cilvēki vairāk uzzina par savu apkaimi, kā arī sniedz būtisku informāciju zinātniekiem,” norādīja projekta vadošā pētniece Tartu Universitātē Dr. Tsipe Āvika.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt