Pētījums: Pļavu augiem ir liela vērtība arī naudā

Iespējams, vairumam ārstniecības augu izmantošana saistās ar bērnības atmiņām vai veikalu plauktos nopērkamu zāļu tēju, taču nesen veikts Vides risinājumu institūta pētījums apliecina, ka pelašķiem, ceļtekām, gaiļbiksītēm un daudziem citiem dabiskās pļavās sastopamiem augiem ir augsta pievienotā vērtība arī naudā, taču to ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.

Vērtība mērāma gan tradīcijās, gan naudā

Vides risinājumu institūta veiktā pētījuma ietvaros aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, noskaidrots, ka visbiežāk līdzās piemājas dārzā augošajām piparmētrām vai ievācamiem liepziediem iecienīti ir tādi dabisko pļavu augi kā pelašķi, gaiļbiksītes un vīgriezes. Pateicoties zinātnieku pētījumiem, nu varam teikt, ka šo augu vērtība mērāma ne tikai tradīcijās un sajūtās, bet arī ekonomiskā izteiksmē.

“Pelašķa tirgus vērtība ir augsta, svārstās no 4,5-8 EUR/kg drogai atkarībā no iegūtā materiāla kvalitātes. Arī gaiļbiksītēm ir augsta tirgus vērtība, augstāka nekā pelašķim.

Standarta kvalitātes gaiļbikšu drogām cena pasaules tirgū vērtējama 13 EUR/kg, bet augstas kvalitātes drogām ap 91 EUR/kg.

Gaiļbiksītes ir vidēji labi piemērotas audzēšanai kultivēšanas apstākļos, tādēļ arī cena ir nedaudz augstāka nekā pelašķim. Savukārt parastajai vīgriezei standarta kvalitātes cena drogām pasaules tirgū ir 5,25 EUR/kg, bet augstas kvalitātes drogām – 36,75 EUR. Šis augs ir vērtējama kā nišas produkts, kam patlaban attīstās tirgus vērtība pasaulē,” skaidroja Vides Risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja.

Tikmēr pētījumā iesaistītais ārstniecības augu eksperts, agronoms Andrea Primavera norādīja, ka liepu lapām, ja tās ir augstākās kvalitātes, cena ir apmēram 30 eiro par kilogramu. Piparmētras, kas tiek speciāli audzētas dārzos jau gadu desmitiem, ir ievērojami lētākas – to lapu cena svārstās no 8 līdz 12 eiro par kilogramu. “Cena tiek noteikta saskaņā ar starptautisko tirgu. Eiropā par tām vienojas pircējs un pārdevējs. Mēs par pamatu esam ņēmuši cenas, ko, balstoties uz simtiem novērojumu, ir noteikusi Itālijas Ārstniecības un aromātisko augu ražotāju federācija,” skaidroja Primavera.

Kā aprēķina vērtību

Jautāti, kā gan noteikt ārstniecības augu ekonomisko vērtību, zinātnieki skaidroja, ka to nosaka augu pielietojuma īpašības un sastāvā esošo ārstniecisko vai aromātisko vielu ķīmiskais sastāvs. Tāpat, aprēķinot cenu, būtiska ir šo augu pieejamība savvaļas apstākļos un piemērotība kultivēšanai.

“Augus, kurus iespējams kultivēt, ietekmē arī to audzēšanas un ieguves tehnoloģijas – jo tās ir vienkāršākas un pieejamākas, jo cena zemāka.

Nozīmīga loma ir arī auga pieprasījumam dažādās nozarēs – farmācijā, kosmētikas ražošana un citās,” norādīja Abaja. Lai arī daļu ārstniecības augu ir iespējams audzēt speciāli ierīkotās saimniecībās, savvaļa ir šo augu krātuve, kas nodrošina to ģenētisko daudzveidību un kļūst par ko līdzīgu “augu gēnu bankām”, kas nereti kļūst par neaizvietojamu krātuvi jaunu medikamentu atklāšanā.  

Ko sniedz Latvijas pļavas

Lai noskaidrotu, kādus ārstniecības un aromātiskos augus šobrīd mums sniedz augstas kvalitātes dabiskās pļavas, pētnieki sīkāk analizēja projektā “GrassLIFE” identificētos piecus pļavu veidus. “Pavisam mums Latvijā ir 11 dabisko zālāju biotopu veidi. Šajā pētījumā tika īpaši atlasīti tieši augstas kvalitātes zālāji, jo vairums no tiem, kas mums Latvijā ir saglabājušies, ir vidējas vai pat zemas kvalitātes. Mēs aplūkojām smiltāju zālājus, sausos zālājus kaļķainās augsnēs, vilkakūlas jeb tukšaiņu zālājus, kā arī sugām bagātas ganības un parkveida pļavas,” izpētes vietas izvēli skaidroja zinātniece.

Katrā no minētajiem zālājiem vienā kvadrātmetrā tika uzskaitīti visi tur atrodamie augi, kuriem ir pierādītas ārstnieciskās īpašības un zināma cena pasaules tirgū.

Augi tika vērtēti gan pēc to masas, gan sastopamības visā zālājā. “Mēs vērtējām katra auga sastopamību visa zālāja ietvaros – vai tā ir viendabīga un biomasas vērtējums ir vienlīdz labi attiecināms uz visu pļavu, vai arī tas ir nevienmērīgs. Turklāt katrā vietā tika ievākti un nosvērti 10 katras ārstniecību augu sugas paraugi, lai novērtētu to vidējo iegūstamo biomasu no viena auga. Biomasas rādītāji ļāva aprēķināt iegūstamo ekonomisko vērtību atbilstoši pašreizējām auga pasaules tirgus cenām. Tādējādi tika iegūts kopējais vidējais katra pētītā dabiskā zālāja veida ekonomiskais vērtējums pie atbilstošas un augstas kvalitātes uzturēšanas,” stāstīja Abaja. Pētījumā konstatēts, ka ar ārstniecības augiem bagātākā dzīvotne ir vilkakūlas, bet šo augu sugu ziņā nabadzīgāki ir smiltāju zālāji. 

Līdzās bagātāko zālāju noteikšanai pētījumā tika ekonomiski vērtētas 39 pļavās sastopamās ārstniecības augu sugas, no kurām visdārgākie augi izrādījās parastais vizulis, pļavas bitene un brūkleņu lapas – to cena standarta kvalitātē svārstās no 14 līdz 18 EUR/kg, bet augstas kvalitātes drogām var sasniegt pat 98-112 EUR/kg. ”Šiem augiem nav zināmas vai ir ļoti vāji attīstītas piemērotas kultivēšanas metodes, tādēļ to ievākšana šobrīd notiek savvaļā ar roku darbaspēka palīdzību. Šādā ceļā šo augu drogas nonāk ārstniecības un aromātisko augu tirgū pasaulē. Parastais vizulis ir smalka graudzāle, no kuras iegūt apjomīgu biomasu ir grūti. Tas ir izteikta dabisko zālāju suga. Tātad šo augu var iegūt teju vienīgi dabisko zālāju biotopos, kas visā Eiropā ir vieni no viskritiskāk apdraudētajiem dabiskajiem biotopiem,” skaidroja Abaja.

Saskaņā ar pētnieces teikto, nišas produkts ir arī pļavas bitene, kas ir diezgan izplatīts augs Latvijas mitrajās pļavās, kā arī brūklenes lapas, ko pasaulē ārstniecības ieguvei nekultivē, taču kuras tirgus vērtība auga īpašību dēļ ir augsta.

Vērtību pamanījuši arī uzņēmēji

Ārstniecības augi savu ekonomisko vērtību ir pierādījuši arī uzņēmējdarbībā. SIA “Plūkt” valdes priekšsēdētāja Māra Lieplapa atzina, ka augu tēju bizness ir rentabls, ja produkciju pozicionē noteiktā nišā: “Mūsu produkti ir atrodami “premium” segmentā un plašāk pieejami eksporta tirgos vai korporatīvo klientu vidū. “Plūkt” tika radīts kā uz eksportu vērsts zīmols, līdz ar to apzinājāmies, kāda ir dizaina un vizuālā tēla nozīme, ja vēlamies izcelt Ziemeļeiropas tējas kultūru”.

Pirms trim gadiem dibinot uzņēmumu, Latvijas tirgus šāda veida produktiem neesot bijis gatavs, taču redzot, kā tēju novērtē citās valstīs, izpratne un kvalitātes standarti par augu tējām arī pie mums ir mainījušies, sacīja uzņēmēja.

“Teju 70% no mūsu produkcijas ceļo uz 19 valstīm. Bez Eiropas valstīm tēja nonāk arī ASV, Austrālijā, Kanādā un Dienvidāfrikā.  Mūsu rīcībā ir vairāk kā 100 hektāri bioloģiski sertificētu dabisko pļavu, kurās tiek iegūti savvaļas augi. Tāpat sadarbojamies ar bioloģiski sertificētām saimniecībām, kurām ir šādas dabiskās platības savvaļas augu iegūšanai,” skaidroja Lieplapa.

Kvalitātes sasniegšanai nepietiek ar 50 gadiem

Dabiskie zālāji ir Latvijā strauji izzūdoša dabas vērtība – tie aizņem mazāk par 1% Latvijas teritorijas. Mainoties klimatiskajiem apstākļiem, ir svarīgi, lai tiek saglabātas ārstniecības augu populācijas savvaļā, kur tie ir ģenētiski daudzveidīgāki. Dabas aizsardzības eksperti uzsver, ka bioloģiski vērtīga dabiska zālāja izveide ir ilglaicīgs process un augstas kvalitātes sasniegšanai var nepietikt pat ar 50 gadiem.

Pētnieki jau sen vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka dabiskie zālāji ir unikāla vērtība, taču tikai tagad veikti detalizēti aprēķini par to, cik naudas izteiksmē iegūstam no veselīgām un daudzveidīgām pļavām.

 “Daba no mums neiekasē naudu par savvaļas apputeksnētāju populāciju uzturēšanu vai savvaļā ievācamiem ārstniecības augiem, taču, izjaucot dabisko līdzsvaru, mēs saskaramies ar dažādām vides problēmām, kuru novēršana izmaksā ievērojami vairāk nekā dabisko biotopu saglabāšana vai atjaunošana. Izmirušas sugas mēs nekādi nevaram atgriezt un, ļoti iespējams, ir jau zudušas tādas sugas, kuras izpētot, cilvēce spētu efektīvi risināt dažādas problēmas – tostarp, piemēram,  atklājot ārstniecībā nozīmīgas vielas un preparātus,” uzsvēra Abaja. Tas tikai apliecina to, ka ilgtermiņā uzturēt dabas daudzveidību pļavās ir gan ekonomiski, gan ekoloģiski izdevīgi, lai gan skaitļos to apzināties sākam tikai tagad.

 
Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt