Entomologs Voldemārs Spuņģis stāstīja, ka ērces “pa īstam neguļ, vienīgi tad, ja ir zema temperatūra, viņas nespēj pakustēties, bet, ja temperatūra ir 5-6 grādi, tad viņas jau spēj piecelties”.
Tāpēc šajā ziemā, kas, šķiet, tā arī nav līdz Latvijai atnākusi, katram, kurš dodas mežā, ir jāpiedomā pie apģērba, jo ērces ir aktīvas un arī patlaban spēj pārnēsāt bīstamas vīrusa infekcijas.
Turklāt Latvijā arvien biežāk sastopama jauna ērču suga: pateicoties siltajiem laika apstākļiem, savairojušās ornamentētās pļavērces, kuru dzimtene meklējama dienvidos.
“Es speciāli pētu ornamentēto pļavu ērci, kas ir šogad "Gada bezmugurkaulnieks". Lielākā aktivitāte, protams, aprīlī, maijā ir, bet es speciāli gāju 30. decembrī meklēt viņu. Un atradu,” stāstīja entomologs.
“Ornamentētā pļavērce atšķiras ar to, ka viņa ir ornamentēta - uz ķermeņa virsmas tāds kā zīmējums ir. Viņa ir lielāka, viņa ir ātrāka, viņa ir labāk pamanāma,” skaidroja speciālists.
Ērču izplatību Latvijā spilgti ietekmē cilvēku saimniekošanas kultūra. Diemžēl aizaugušie, nesakārtotie izcirtumi to tikai veicina.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane atzina, ka acīmredzot “privātpersonas izcērt savus mežus, un tur zari samētāti, pilnīgi kā pēc kara, tas iespaido to, ka ērču izplatība varētu būt vairāk biotopos, nekā līdz šim, bet otrs faktors ir tas, ka vairāk iedzīvotāju zina par pareizu ģērbšanos un tas tomēr samazina saslimstību”.
Viņa atgādināja, ka arī mājdzīvnieku, īpaši suņu saimniekiem jāsargā savi mīluļi no ērcēm, jo “pēdējā laikā veterinārārsti vairāk uzsver to, ka ērces satur suņu piroplazmozes ierosinātāju, un tas suņiem ir ļoti bīstams”.
