Ārpus Rīgas

''Stars'' žurnāliste Inese Elsiņa par Madonas skolu apvienošanos

Ārpus Rīgas

"Neatkarīgās Tukuma ziņas" redaktore Ivonna Plaude par varas līdzsvaru pašvaldībās

Šogad dabas parku dienas temats - "Mainās klimats, mainās dabas un nacionālie parki"

Rosinās dabas parkos vairāk aizstāvēt to daudzveidību

Atzīmējot Eiropas dabas un nacionālo parku dienu, dabas parkos Latvijā noritēs dažādi pasākumi iedzīvotājiem un to tematika būs “Mainās klimats, mainās dabas un nacionālie parki”. Līdzās klimata ietekmei uz dažādām sugām un biotopiem dabas sargi norāda arī uz izaicinājumiem teritoriju apsaimniekošanā, infrastruktūras veidošanā un dabas tūrismā.

Dabas aizsardzības pārvalde Latvijā trešdien, 24.maijā, rīko dažādus pasākumus, lai atzīmētu Eiropas dabas un nacionālo parku dienu. Latvijā ir četri nacionālie parki, 42 dabas parki un 260 liegumi. Piemēram, mežu aizsargājamās platības Latvijā kopumā aizņem 11% teritorijas, savukārt mežu liegumi, kuros vispār nevar iejaukties, aizņem vien ap 3% platības.

Lai arī gadiem ejot, vairota sabiedrības izpratne par bioloģisku dzīvotņu vērtību, dabas sargiem joprojām viens no galvenajiem izaicinājumiem ir kompromisu meklēšana ar šo zemju īpašniekiem, vērtē pārvaldes mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece.

“Latvijā mirušās koksnes mežos ir ļoti daudz, salīdzinot ar citām valstīm Eiropā, bet bioloģiskajai daudzveidībai vajadzīgi tieši lielākie kritušie koki, un to mums ir ļoti maz,” pauž biotopu eksperte. “Tas ir ielikts jau likumdošanā, ka koka ciršanas vecums ir daudz zemāks par koka bioloģisko vecumu. Un tajos parkos, kur arī ir saimniekošana, kokam nav iespējams sasniegt bioloģisko mūžu un to nozīmīgumu dabas vērtībā.

Šo īpašo mežu nav nemaz tik daudz, un arī politiskā līmenī primāri būtu jānosaka šīs vietas par sargājamām, kur varbūt ar saimniekošanu mēs samazinām to bioloģisko vērtību,” klāsta Ikauniece.

Savukārt Gaujas Nacionālā parka pārstāve Baiba Līviņa–Jarohoviča papildina, ka pēdējos gados, attīstoties dabas parku infrastruktūrai, klāt nākušas arī problēmas dabas tūrisma un aizsargājamo parku mijiedarbībā. Nereti pie vērtīga biotopa novietots atkritumu konteiners var radīt lielāku kaitējumu nekā ieguvumus.

Tādēļ trešdien plkst.17.30 paredzēts ikvienam atvērts pārgājiens gar Amatu, kas vedīs no Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim. Pēc tam Zvārtes ieža pakājē noritēs radošās darbnīcas un sarunas pie ugunskura par dabas vērtībām un to sargāšanu

“Infrastruktūra – kāpnes, takas, laipas, soliņi - netiek veidoti tikai tam, lai cilvēkam būtu ērti iet, bet arī tāpēc, lai nestaigātu tur līdzās un nenodarītu kaitējumu šai augstvērtīgajai dabas teritorijai,” norāda Līviņa-Jarohoviča.

“Saskaramies ar problēmām, ka infrastruktūru bojā, un tūristi ir diezgan bezatbildīgi ar saviem atkritumiem.

Turklāt īpaši tagad ar ūdens tūristu apmetnēm dabas parkos ir problēma, ka uz atkritumu urnām ved atkritumus arī iedzīvotāji no savām mājām.

Bebraines pagastā dabas parka “Dvietes paliene” informācijas centrā “Gulbji” jau no rīta notiks diskusijas, prezentācijas, kā arī praktiskas un izzinošas aktivitātes, kurās varēs uzzināt vairāk par to, kā saskaitīt, apsaimniekot, atbalstīt un rīkoties, lai saglabātu dabas daudzveidību.

“Ja skatāmies no cilvēka darbības viedokļa, tad Dvietes pusē tiek uzarti zālāji. Tiesa, ne palieņu zālāji, bet citi,” stāsta pārvaldes pārstāve Regīna Indriķe. “Tas var mazināt bioloģisko daudzveidību, tomēr tā nav neatļauta darbība. Lai katrs pats vērtē, kā var apsaimniekot zālāju: nopļaujot, noganot vai uzarot. Jautājumi, ko mēs prezentēsim un par ko diskutēsim, lielā mērā izriet no tā, par ko iedzīvotāji vēlas runāt,” viņa norāda.

Tieši šovasar pirmo reizi Latvijā uzsāk dabas vērtību apzināšanu jeb dabas skaitīšanu. Tā noritēs trīs gadus, un šajā laikā eksperti veiks dabas vērtību apzināšanu arī privātajās zemēs. Tādēļ pasākumos arī trešdien iedzīvotājiem plašāk stāstīs par projekta norisi un mērķiem.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti