Sadaļas Sadaļas

Rēzeknē uz sacensībām pulcējas kinologi un dienesta suņi

Jau vairākas dienas norit un sestdien Valsts robežsardzes koledžā Rēzeknē noslēgsies 18. Valsts robežsardzes kinologu sacensības, kuru mērķis ir kinologu profesionālās meistarības celšana, robežsardzes kinoloģijas jomas attīstības novērtēšana, praktiskās pieredzes apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kinologiem. 

Šogad sacensībās startē kinologi ne tikai no Valsts robežsardzes teritoriālajām pārvaldēm, bet arī pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes, Valsts policijas, Valsts policijas koledžas, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Moldovas kinologi.

“Tie visi ir aitu suņi, viņi ir piemērotāki,” Valsts robežsardzes koledžas kinoloģijas centru Rēzeknē un te šobrīd esošos dienesta suņus izrāda kinoloģijas dienesta priekšnieks Uldis Barkāns.

 “Svarīgākais, lai suns būtu kontrolējams, viņam jāzina piesaukšanas komanda, palikšanas uz vietas komanda,  aizlieguma komanda, un attiecīgi pēc tam mēs viņam sākam mācīt komandas, pēc kurām viņš sāk meklēt. Uz narkotiku un sprāgstvielu meklēšanu mēs tikai šeit mācam, pēdu meklēšanas apmācības ir ilgstošas, tāpēc pie mums viņi brauc periodiski,” stāsta Barkāns.

 “Es viņu saucu Čika, sunim ir divi ar pusi gadi,” ar savu dienesta suni, kurš nācis no Somijas un īstais vārds ir Īitu, iepazīstina Valsts robežsardzes koledžas kinoloģijas centra instruktors, kinologs Aleksandrs Kangurs.

“Šeit centrā strādāju 10 gadus un divus gadus strādāju uz robežas. Čika nav pirmais suns, tas jau ir ceturtais dienesta suns. Vajag apmācīt ne tikai darbā, bet arī ārpus darba,” stāsta Kangurs.

Viņš ar savu dienesta suni tāpat kā vēl 50 kinologu no Latvijas un citām valstīm jau kopš trešdienas piedalās Valsts robežsardzes koledžas Rēzeknē rīkotajās nu jau 18. kinologu sacensībās

“Cik es redzu, cilvēki un suņi ir sagatavoti, citreiz ir tāds mīnus, ka viņi mazliet nervozē, aizmirst par pareizo shēmu...” atzīst Kangurs.

Kinoloģijas dienesta priekšnieks Uldis Barkāns stāsta, ka šādas sacensības Valsts robežsardzes kinologiem ir kļuvušas jau par tradīciju, ko apliecina arī tas, ka šī gada dalībnieku skaits ir viens no lielākajiem. “Piedalās dalībnieki gan no Latvijas, gan no ārvalstīm, no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Moldovas un kā novērotāji ir divi kinoloģijas dienestu pārstāvji no Gruzijas,” stāsta Barkāns.

Sacensības, kas tiek rīkotas ne vien uz vietas kinoloģijas centrā, bet arī vairākās vietās Rēzeknes novadā, notiekot divās galvenajās pamatdisciplīnās. “Viena, kas saistīta ar cilvēka smaržas meklēšanu, ir pēdu meklēšana mežā vai, var teikt, jauktā apvidū, cilvēku meklēšana, kas ir noslēpušies, un priekšmetu meklēšana. Otrs novirziens ir narkotisko vielu meklēšana dažādos apstākļos - transporta līdzekļos, telpās un arī bagāžā,” stāsta Barkāns.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinoloģijas nodaļas pārstāve Marika Krauja, kas tiesā sacensības narkotiku meklēšanas disciplīnā, atzīst, ka kopējais sagatavotības līmenis kinologiem un dienesta suņiem ir konkurētspējīgs.

“Līmenis ir ļoti augsts, ir arī mazāk pieredzējuši kinologi un suņi, bet pārsvarā ir labs līmenis,” saka Krauja.

Valsts robežsardzē kopumā šobrīd dienē aptuveni 120 suņi, kas kopā ar saviem kinologiem strādā ne vien uz Eiropas Savienības ārējās robežas, bet arī lidostā un ostās. Dienesta suņi tiek izmantoti arī dažādās citās valsts iestādēs, tostarp Valsts policijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē un Nacionālajos bruņotajos spēkos.

“Galvenais ir redzēt, kāds ir kinologu un dienesta suņu sagatavotības līmenis Latvijā dažādās valsts iestādēs un ārzemēs, bet ļoti lielā mērā sacensību mērķis ir arī stiprināt šos kontaktus starp kinoloģijas dienestiem, starp pašiem kinologiem, starp tiem cilvēkiem, kuri praktiski strādā uz valsts robežas, kuri strādā ar dienesta suņiem,” norāda Barkāns.

Kinologu darbs nebūt neesot viegls, un Barkāns neslēpj -  ar piemērotiem suņiem problēmu neesot, tos lielākoties iepērk no citām valstīm, bet piemērotu kinologu šobrīd valstī gan neesot pietiekoši, lai pildītu visus uzdevumus, kuros būtu iespējams  izmantot dienesta suņus.

“Kinologa darbs, no vienas puses, ir, protams, ļoti interesants, bet tajā pašā laikā tas ir ļoti atbildīgs, jo kinologs pavada ar suni praktiski 24 stundas diennaktī. Ļoti bieži tas ir ne tikai darbs darba laikā, tas ir darbs ārpus darba laika, jo, ja tu gribi sasniegt tiešām labus rezultātus, tad bez papildus strādāšanas savā brīvajā laikā to nevar izdarīt,” saka Barkāns.

Valsts robežsardzes kinologu sacensības sestdien noslēgsies ar paklausības disciplīnu, pēc kuras tiks noteikti arī uzvarētāji komandu vērtējumā, bet jau augustā Rēzeknē norisināsies arī tradicionālais biatlons kinologiem ar suņiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt