Pavasaris ir īstais laiks, lai pievērstos putnu vērošanai. Taču arī iesācējam ir jāzina vairākas lietas gan par tehnikas iegādi, gan vietām kurp doties, lai redzētu retākās putnu sugas.
Latvijā dzīvo aptuveni 250 putnu sugu un vēl aptuveni 100 sugu, kas šeit iemaldās tikai retumis, un ieraudzīt šos lidoņus ir īpaša veiksme.
Putnu vērošana ir kļuvusi par sacensību un draudzības formu starp vairākiem simtiem putnu vērotāju. Katram ir savs stāsts, kāpēc putnu vērošana kļuva par sirdslietu. "Man putnu vērošana sākās, jo nopirku fotoaparātu ar spoguļkameru un sāku bildēt dārzā puķes. Pēc tam sapratu, ka puķes nav interesantas, ka apkārt lido daudz un dažādi putni un sāku bildēt tos. Sāku skatīties, ko esmu sabildējusi, sapratu, ka nezinu, kas tur ir nobildēts. Tā sākās interese par to, kas manā dārzā dzīvo un čivina," raidījumam "4. studija" stāsta Ieva Grīnerte.
"Šis gads ir nedaudz atšķirīgs no iepriekšējiem ar savu ekstrēmi agro pavasari. Jau ieradušies pirmie migranti jeb, kā mēs putninieki sakām - pirmais vilciens jau ir ieradies," Latvijas Televīzijai stāsta ornitologs Kārlis Millers.
Pirmās ķīvītes jau atlidoja 19.februārī, trīs dienas vēlāk - sējas zosis. Vēl februāra vidū novēroja vairākas putnu sugas: meža un baltpieres zosis, mazais gulbis un ziemeļu gulbis, lauku cīrulis, meža balodis un lauku balodis. Bet, lai redzētu kā putnu bari atgriežas, jāzina vietas, kurp doties. "Pašreiz interesanta ir visa rietumu piekraste, sākot no Papes un Liepājas līdz pat Ventspilij un Kolkai. Sniedzamības attālumā Rīgas robežās ir dažas pat ļoti labas vietas: Mangaļsalas mols, Mangaļsala, Daugavgrīva, tāpat arī Lielupes grīva, arī Ķengaraga putnu tornis, Doles sala, Dārziņu atteka," turpina ornitologs Millers.
Blakus ūdenstilpēm būs novērojama plašāka putnu sugu daudzveidība, bet bez pareizā aprīkojuma ieraudzīt un atpazīt putnus ir krietni grūtāk. "Binoklis, fotoaparāts, teleskops. Tās ir trīs lietas, bez kurām tā nopietni droši vien nesanāk, tas labi palīdz," stāsta Ieva Grīnerte.
Putnu vērotāju vidū vienmēr valda azarts, kurš novēros pirmos gājputnus. Dienas un naktis tiek pavadītas ar binokli rokās, lai veiksmes gadījumā ieraudzītu kādu jaunu, vēl nenovērotu putnu sugu. Pēc tam interneta vietnēs tiek ievietoti jaunākie novērojumi un rezultāti. "Svarīgi ir novērojumus dokumentēt, jo redzēts putns ir redzēts putns, bet, ja tas ir kaut kāds retāks vai netipiskā laikā, viņš ir jāpiefiksē, lai tas kalpotu kā pierādījums," turpina Ieva Grīnerte.
Dodoties dabā, līdzi ņemams putnu noteicējs, jo ir putnu sugas, kuras pat profesionāļiem bez grāmatas pāršķirstīšanas atšķirt ir ļoti grūti. Taču nepieciešams arī aprīkojums. "Internetā pasūtīt būs lētāk nekā pie Latvijas piegādātājiem un daudzas lietas pie mums nemaz nevar nopirkt, teleskopiem trūkst izvēles," stāsta Ieva Grīnerte.
Katram putnu vērotājam ir savs sapņu putns, kuru redzēt. Tas var būt mazs, bet krāšņs, piemēram, zilastīte, kā arī liels un plēsīgs, piemēram, mazais ērglis. Tomēr katram lielākais sasniegums ir redzēt, dzirdēt un fiksēt kādu jaunu putnu sugu. Kā putnu vērotāji saka, ne spalvas. Aizrautīgākie putnu vērotāji izmanto katru dienu, lai vērotu putnus. Galvenais, nepieciešama pacietība un vēlme saskatīt dzīvās radības.
